Latvijas Universitātes zinātnieki starpdisciplinārā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes - Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas” ietvaros 3. decembrī devās uz Kaunatu, lai informētu Latgales reģiona iedzīvotājus par apakšpētījumu rezultātiem.

Lai ne tikai publikāciju un grāmatu veidolā (at)rādītu paveikto ļaudīm reģionos, pētnieki brauca personīgi iepazīstināt lauku ļaudis ar pētījuma rezultātiem. Par izklāsta formātu un komunikācijas veidu tika izvelēts sabiedriskais forums, kas nodrošināja iespēju satikt un aprunāties ar vietējiem iedzīvotājiem, ne vairs, lai “vāktu materiālu”, bet, apsēžoties plecu pie pleca līdzās.

Kaunatas Tautas namā ar ziņojumiem uzstājās Ivars Pavasars, Ieva Raubiško, Edmunds Trumpa. Līdzi kolēģiem devās arī Aija Priedīte un Klāvs Sedlenieks (šie un citi projekta pētnieki savus pētījumu rezultātus izklāstīja forumos citās vietās Latvijas laukos).

Tverot forumā notiekošo, pētnieku paveiktajā klausoties un redzot auditorijas līdzarbošanos un iesaisti sarunā, varēja redzēt, kā veidojas un veidojam mūsdienas, kā raisās kopīgs un vienlaikus atšķirīgs Latvijas lauku “stāsts” vai kāda daļa no tā.  Un “stāstā” iesaistījās bija visi – sākot no pētījuma autoriem un Kaunatas skolas skolēniem, līdz vietējiem zemes darbu darītājiem, uzņēmējiem, pašvaldības darbiniekiem un pasākuma moderatoram Ansim Bogustovam.

 Forumā pētnieki norādīja, ka šis nav zinātnisku rakstu priekšlasījums, radot nepiespiestības un sadarbības atmosfēru. Pētījumu autoru stāstītais mijiedarbē ar apmeklētāju jautājumiem rādīja, kā cilvēki strādā, cieš, priecājas reaģē, (at)risina procesus laukos. To skaidri iezīmēja foruma moderatora un pētnieku rosība, mudinot auditorijā aktīvu līdzdalību un reakciju.

Vides eksperts Ivars Pavasars, iepazīstinot ar savu ziņojumu, akcentēja nepieciešamību attīstīt sabiedrības līdzdalību ikvienā dzīves situācijā un mērķi labāk izprast sadarbības procedūras. Kaunatas Tautas namā sanākušie ļaudis aktīvi izteica savu viedokli par redzēto, dzirdēto un piedzīvoto. Galvenie temati, kas tika izcelti auditorijā bija šādi: tika fiksētas lietas, kas, vietējo skolēnuprāt, ir negatīvais un arī pozitīvi vērā ņemamais Rēzeknes dabas parkā. Kāds kungs iesaistījās diskusijā par vides aizsardzību un ar to saistītajiem birokrātiskajiem jautājumiem, savukārt kāda dāma akcentēja savu viedokli, ka pašiem iestāžu apmeklētājiem jābūt mazāk naidīgiem un nevajag doties uz tām vai sagaidīt to pārstāvjus ar bailēm un naidu. Tas sasaucās ar vienu no I.Pavasara secinājumiem/rosinājumiem, ka cilvēki paši laukos var(ētu) izlemt, kā un cik labi viņi grib dzīvot, jo “zinātnieks nevar norādīt, kas ir labi un, kas slikti, bet var palīdzēt saskatīt un saprast problēmas”.

Viens no galvenajiem kopsecinājumiem un redzējumiem bija, ka nepieciešams mudināt valdību domāt par attīstības pasākumiem, paturot prātā būtisko principu “cilvēks centrā”.

Ļoti personīgi vairākus pasākuma apmeklētājus uzrunāja baltu valodnieka Edmunda Trumpas ar kolēģiem izstrādātā pētījuma rezultāti par lingvistisko un sociolingvistisko faktoru ietekmi uz dialektu un izlokšņu robežu izmaiņām. Apmeklētajiem bija milzums jautājumu par to, kā un kālab latgaliešu izloksnēs runājošajiem mūsdienās ir mainījusies attieksme pret savu dialektu,  kā izmaiņas ietekmē latgalieša identitāti un, kālab cilvēki dažkārt vairās publiski vai mājās runāt latgaliski.

Novembrī un decembrī pētnieki apmeklēja arī Kuldīgu, Ozolniekus un Cesvaini – interesantus vietpunktus Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē ar mērķi informēt Latvijas lauku iedzīvotājus par projekta ietvaros veikto.

Starpdisciplinārais projekts “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes - Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas” tika īstenots Latvijas Universitātē (sadarbībā ar Daugavpils Universitāti) trīs gadu garumā (2010.– 2012.) ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Viens no tā galvenajiem virzieniem – projekta pētnieki aicina paraudzīties uz ekonomiku kā jomu, kas ir cieši saistīta ar sabiedrību, kura savukārt saistīta ar apkārtējo vidi - nojaucot mākslīgās barjeras, turklāt galvenais nolūks ir pievērsties ''cilvēkam'' jeb sabiedrībai kā ilgtspējīgas attīstības resursam.

Lai rastu bāzi pētījuma veikšanai, zinātnieki krustu šķērsu izstaigāja Latviju un pētīja atsevišķas situācijas visos četros reģionos mūsu valstī. Kā viens no kopīgiem metodiskajiem paņēmieniem projekta ietvaros tika izmantota “dziļā intervija”. Pētnieki runāja ar cilvēkiem laukos, cenšoties līdz sīkumam izzināt ainu konkrētajā jautājumā. Sociālantropologu gadījumā tas bija ilgstošs lauka darbs, kas ietvēra arī līdzdalīgo novērojumu, darbs ar un pie cilvēkiem, mēģinot niansēti izprast, kā viņi dzīvo, kā strādā, kas ar viņiem notiek un ko viņi domā par šobrīd notiekošo.

Trīs gadu laikā tapušie darbi ir sociālantropologu Agneses Cimdiņas, Daces Dzenovskas, Ievas Raubiško, Klāva Sedlenieka, literatūrzinātnieces Aija Priedītes, kulturologa Denisa Hanova, politoloģes Rasmas Kārkliņas, vides eksperta Ivara Pavasara, valodnieku Edmunda Trumpas un Annas Stepiņas pētījumu rezultātu apkopojumi rakstu krājumos (tai skaitā akadēmiskajos žurnālos Akadēmiskā Dzīve un Journal of Baltic Studies) un monogrāfijās. Projekta ietvaros kopumā publicēts viens starpdisciplinārs rakstu krājums un 6 monogrāfijas:

Cimdiņa, Agnese un Raubiško Ieva (red.) 2012. Dzīve- Attīstība – Labbūtība Latvijas laukos. Rīga: Zinātne;

Cimdiņa, Agnese un Raubiško Ieva. 2012. Cilvēks un darbs Latvijas laukos: antropoloģisks skatījums. Rīga: Zinātne;

Dzenovska, Dace. 2012. Aizbraukšana un tukšums Latvijas laukos: starp zudušām un iespējamām nākotnēm. Rīga: Turība;

Hanovs, Deniss. 2012. Latvijas reģionu mazo pašvaldību stratēģijas dažādības vadībā. Rīga: Turība;

Priedīte, Aija. 2012. Stuburi: kādas Latvijas viensētas dzīve. Rīga: Zinātne;

Priedīte, Aija. 2012. Zaļās zemes dievsunīšu un likteņu līdumnieku laiki. Rīga: Zinātne;

Trumpa, Edmunds. 2012. Latviešu ģeolingvistikas etīdes. Rīga: Zinātne.