Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar apgādu „Mansards” un Fridriha Eberta fonda finansiālu atbalstu sarūpējuši nozīmīgu pirmssvētku dāvanu – kopš novembra beigām Latvijas grāmatnīcās pieejams jau trešais grāmatas „(Divas) puses: Latviešu kara stāsti” papildinātais izdevums.

Grāmatas cienītāju lielā ieinteresētība, pozitīvie vēsturnieku, literatūrkritiķu un lasītāju vērtējumi un grāmatā publicēto dienasgrāmatu autoru radinieku atsaucība mudināja LU pētniekus, Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” dalībniekus, sagatavot jau trešo grāmatas „(Divas) puses: Latviešu kara stāsti” izdevumu. Pirmie divi grāmatas izdevumi jau pirms pusgada ir pazuduši no grāmatnīcu plauktiem.

Grāmatā lasāmas sešas Otrā pasaules kara latviešu karavīru dienasgrāmatas, kurās skaudri atainota karavīru ikdiena abās frontes pusēs. Trīs dienasgrāmatu autori karoja Padomju Savienības karaspēkā, trīs – Vācijas bruņotajos spēkos. Visās sešās dienasgrāmatās cilvēciskas bailes par savu dzīvību un bezspēcība dažādo režīmu priekšā mijas ar uzticētā pienākuma apziņu pret saviem cīņu biedriem, ģimeni un dzimteni. Vienlaikus karavīru prātus nomoka arī neziņa par savu radinieku likteņiem un ilgas pēc mājām. Karavīru dienasgrāmatas ir cilvēcisku vērtību, dzīves alku un mīlestības caurstrāvotas.

Latvijas Okupācijas muzeja pētnieka Ulda Neiburga un LU profesores Vitas Zelčes redakcijā sagatavotais trešais grāmatas izdevums ir papildināts ar dažiem jauniem faktiem un attēliem. Pateicoties Latvijas Radio 1 ēterā izskanējušajam raidījumam „Augstāk par zemi”, ar grāmatas veidotājiem sazinājās karavīru Mārtiņa Strazdiņa un Alberta Dāboliņa radinieki. Tādējādi jaunais grāmatas laidiens ir papildināts ne vien ar Mārtiņa Strazdiņa fotogrāfiju, bet arī ar dažiem biogrāfijas faktiem un precizētiem datiem gan par viņa, gan Alberta Dāboliņa ģimeni. Tāpat izdevumu bagātina arī fotogrāfijas no Gunāra Dāboliņa privātā arhīva, tajās – Alberts Dāboliņš trīsdesmitajos gados, viņa sieva un dēls – pēc kara. „Cilvēkstāsti vislabāk ļauj saprast pagātni, izjust, ka karā bija „dzīvi cilvēki” – ar savu domu un jūtu pasauli, vērtībām, mīlestību un dzimteni. Vienlaikus karalaika dienasgrāmatas apliecina kara bezjēdzību un nežēlību, totalitāro varu nicinājumu pret cilvēkiem. Tādējādi vēlreiz uzsverot dzīves lielākās vērtības – dzimteni, mājas, tuviniekus,” atzīst V. Zelče.

Grāmatā „(Divas) puses: Latviešu kara stāsti” apkopotie karavīru dienasgrāmatu pierakstu un pētnieku zinātnisko rakstu fragmenti ir ieguvuši arī audio veidolu – kopš šā gada novembra pieejama arī izdevniecības „Apostrofs” klausāmgrāmata. Tajā dzirdamie stāsti, kā arī karalaika dziesmu fragmenti un pētnieku laikmeta raksturojums palīdz nojaukt laika plaisu starp vēsturiskajiem notikumiem un tagadni, tādējādi padarot 20.gadsimta notikumus dzīvākus un cilvēcības cauraustus. Vasarā gaidāms grāmatas „(Divas) puses” izdevums krievu valodā.