Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā tikko iznācis Valda Segliņa apjomīgais pētījums "Megalīti. Pasaule. Latvija", kas stāsta par megalītisko objektu un būvju veidiem, kā arī to reģionālajām atšķirībām pasaulē.

Grāmatas autors Valdis Segliņš ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors, ģeologs, daudzu ekspedīciju dalībnieks. Viņš savā apjomīgajā pētījumā skaidro megalītu jēdzienu, apraksta visā pasaulē konstatēto megalītisko objektu un būvju veidus, reģionālās atšķirības. Viņš arī  atzīst, ka "ir pilnīgs neprāts mēģināt rakstīt par megalītiem Latvijā, neizsaucot iznīcinošu kritiku vai līdzcietīgu klusēšanu. Tomēr tas ir jādara, vismaz lai aicinātu pievērst akmens objektiem daudz lielāku vērību un blakus novadpētniecībai attīstītu arī sistemātisku zinātnisku izpēti un analīzi."

Kurš gan no mums nav savulaik "sapņojis" par romantiskiem piedzīvojumiem, kas saistīti ar notikumiem senatnē, tālas vēstures liecībām, alām, mistiskām būvēm… Ir pierādīts, ka daudzas noslēpumainas vietas radītas jau aizvēsturē, kad cilvēki vēl dzīvoja nelielās kopienās un izmantoja tikai pašus vienkāršākos darbarīkus. Turklāt šo seno laiku izturīgākās liecības ir atrodamas arī vēl mūsdienās. Tie ir megalīti – seno cilvēku vienkārši apdarināti milzu akmeņi un to grupas, kā arī no milzu akmeņiem veidotas būves. Kā senie cilvēki spējuši šos objektus radīt un kāpēc – vēl nav pilnībā noskaidrots, bet ir zināms, ka megalītu kultūras liecības ir saglabājušās daudzviet visā pasaulē. Arī Latvijā…

Grāmata paredzēta vēsturniekiem, dabas un novadu pētniekiem, kā arī visiem, kas interesējas par aizvēsturi un tās pieminekļiem.