Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

„Zinātnes kafejnīcā” diskutē par Higsa bozonu un citām fizikas aktualitātēm
LU Preses centrs
18.10.2012

Ceturtdien, 18. oktobrī, plkst. 18.00 Latvijas Universitātes (LU) kafejnīcā notiks pasākums „Zinātnes kafejnīca”, šoreiz veltīts jaunākajiem zinātnes sasniegumiem fizikā – Higsa bozonam un ar tā atklāšanu saistītiem jautājumiem. Otrdien, 16. oktobrī, zinātnieki viesosies arī Radio NABA raidījumā "Zinātnes vārdā".

Zinātnieki, kas strādāja ar Lielo hadronu paātrinātāju, 2012. gada 4. jūlijā paziņoja par daudzu gadu darba rezultātu – daļiņas, kuras pirmās izmērītās īpašības atbilst Higsa bozonam, atklāšanu. „Šis atklājums aizpilda iztrūkstošo, līdz šim nezināmo posmu, tā saucamajā, „Standarta modeļa” teorijā, kas izskaidro elementārdaļiņas un to uzbūvi,” šī gada jūlijā skaidroja LU rektors, profesors M. Auziņš. Jaunā elementārdaļiņa savu nosaukumu ieguvusi par godu atklājējam, angļu fiziķim – teorētiķim Pīteram Higsam, kurš ir arī viens no „Standarta modeļa” autoriem.

Masu medijos Higsa bozons dažkārt tiek dēvēts par dievišķo daļiņu, bet Higsa lauks – par Dieva izpausmi, jo tas rada Visuma masu. Higsa daļiņas atklāšanai ir liela loma mūsu pasaules izpratnē. Pastāv pat uzskati, ka šīs daļiņas mākslīga iegūšana var izsaukt nekontrolējamu masas pieaugšanas ķēdes reakciju un melnā cauruma izveidošanos. Zinātnieki uzskata, ka līdz ar Higsa bozona atklāšanu, fundamentālā fizika ir sasniegusi jaunu virsotni, bet šī virsotne noteikti nav pēdējā. Priekšā vēl esot liels darbs, lai rūpīgi izpētītu jaunās daļiņas uzvedību un izzinātu, cik precīzi tā atbilst „Standarta modeļa” teorijai. Iespējams, ka pat mazākās novirzes var dot informāciju – ko negaidītu par materiālās pasaules tikko sasniegto attālo „nostūri”.

Par to, kas īsti ir Higsa bozons „Zinātnes kafejnīcā” stāstīs eksperti: LU rektors, profesors Mārcis Auziņš skaidros, kas ir Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) un Lielais hadronu paātrinātājs. Uzzināsiet, kādas vēl fizikas problēmas ir neatrisinātas, piemēram, antimatērija, tumšā enerģija un tumšā matērija, un kā CERN varētu meklēt to risinājumu. LU Datorikas fakultātes vadošais pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs stāstīs par Standarta modeli kā mūsdienu elementārdaļiņu fizikas teoriju un Higsa bozona vietu tajā, savukārt Cietvielu fizikas institūta Radiācijas fizikas laboratorijas  vadītājs, vadošais pētnieks Jānis Bērziņš informēs par Latvijas nākotnes perspektīvām šajā jautājumā.

Pasākumu vadīs SIA GenEra vadītājs Juris Šteinbergs. To varēs noskatīties arī tiešraidē LU portālā.

Otrdien, 16. oktobrī, plkst. 18:00, ar Higsa bozonu un fizikas jaunumiem saistītie jautājumi tiks pārrunāti LU radio Naba raidījumā „Zinātnes vārdā”, kurā viesosies Jānis Bērziņš un Vjačeslavs Kaščejevs.

Šoreiz raidījumu vadīs Anna Platpīre un Ilze Dimanta.

Informācijai

„Zinātnes kafejnīcas” mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu, kā arī noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu

Visas kafejnīcas sākas uzreiz pēc 18:00.  Pirmajiem 50 dalībniekiem sulas glāze bez maksas.

Raidījums „Zinātnes vārdā” Radio NABA ēterā skan katru otro otrdienu un  iepazīstina  klausītājus ar Latvijas zinātnieku pētījumiem, eksperimentiem un  jaunatklājumiem. Raidījumā tiek iztaujāti zinātnieki par viņu akadēmisko un praktisko ikdienu – lekciju sagatavošanu un pasniegšanu, studentu darbu vadīšanu, sadarbību ar valsts institūcijām vai privātajiem partneriem.  „Zinātnes vārdā” ļauj uzzināt, ar ko nodarbojas dažādu nozaru Latvijas zinātnieki, mēģinot runāt par zinātnieku darbu, sasniegumiem un grūtībām visiem saprotamā un aizraujošā veidā.

Radio NABA: http://www.radionaba.lv.

„Zinātnes kafejnīca” un raidījums „Zinātnes vārdā” ietilpst LU un projekta „RīgaPunkts” atbalstītajā pasākumu ciklā, kura mērķis ir popularizēt zinātni caur daudzveidīgām kultūras aktivitātēm, tostarp lektorijiem, koncertiem, izstādēm un radio raidījumiem. Šī projekta aktivitātes iekļaujas pasākuma „Rīga 2014” oficiālajā programmā un turpināsies līdz pat 2014. gadam, kad Rīga visā pasaulē prezentēs sevi kā Eiropas kultūras galvaspilsēta.