Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
LU notiks UNESCO konsultanta Abdelaziza Abida lekcija par mediju un informācijas lietotprasmi
Liene Krīvena, UNESCO LNK konsultante
18.03.2010

2010.gada 19. martā plkst. 13.00 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes 210. Auditorijā (Lomonosova ielā 1a, Rīgā) notiks UNESCO konsultanta Abdelaziza Abida (Abdelaziz Abid) lekcija „Mediju un informācijas lietotprasme”. Lekcija būs atklāta un to apmeklēt aicināts ikviens interesents.

UNESCO komunikāciju, informācijas un informātikas nozares programmu konsultants Abdelazizs Abids uzturēsies Latvijā 18. un 19. martā, lai piedalītos UNESCO starptautiskās ekspertu padomes Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam sanāksmē, iepazītos ar UNESCO Komunikāciju un informācijas programmu darbību Latvijā, kā arī diskutētu par mediju un informācijas lasītprasmes jautājumiem.  

Abdelazizs Abids dzimis Sfaksā, Tunisijā, 1947. gada jūlijā. Tunisijas Universitātē viņš ieguvis bakalaura grādu Humanitāro zinātņu un pedagoģijas koledžā un maģistra grādu bibliotēku un informācijas zinātnē – Monreālas Universitātē (Kanādā). Abdelazizam Abidam ir arī Šefīldas Universitātes (Apvienotā Karaliste) diploms moderno informācijas tehnoloģiju apmācībās, viņš ir apmeklējis neskaitāmus kursus bibliotēku menedžmenta, vēsturisko kolekciju digitalizācijas un saglabāšanas nodarbībās. Kā eksperts UNESCO viņš pievienojās 1976. gadā. Vēlāk kļuva par Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (UNDP) dibinātās Informācijas zinātņu skolas (School of Information Science (ESI)) projekta tehnisko padomnieku Rabatā, Marokā un pavadīja tur 9 gadus. UNESCO galvenajā mītnē Parīzē Abdelazizs Abids savu darbību atsāka 1985. gadā, kad kļuva par bibliotēku attīstības projektu vadītāju. 1992. gadā viņš izveidoja UNESCO programmu „Pasaules atmiņa”, savukārt kopš 2003. gada ir atbildīgs par divām jaunām UNESCO iniciatīvām: digitālā mantojuma saglabāšana un mediju un informācijas lietotprasme.

Mediju un informācijas lietotprasme ir spēja interpretēt mediju saturu un atrast un izmantot informāciju, izdarīt pamatotus secinājumus un rīkoties, balstoties uz iegūto dažādo informāciju. Mediju lietotprasme tiek definēta kā indivīdu spēja analizēt, apstrādāt un izprast kontekstu mediju vēstījumiem. Tā ir spēja kritiski un analītiski uztvert informāciju, to salīdzināt, skatīt plašākā kontekstā un izvērtēt. Mediju lietotprasme attiecas uz visiem medijiem, t.sk. televīziju un kinematogrāfiju, radio un ierakstiem, drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem, internetu un jaunajām ciparu komunikāciju tehnoloģijām. Informācijas lietotprasme savukārt ir spēja apmierināt individuālās vajadzības pēc informācijas, lai sasniegtu personīgos, sociālos, profesionālos un izglītības mērķus un varētu sekmīgi iekļauties un sevi realizēt sabiedrībā. Informācijas lietotprasme tiek uzskatīta par vienu no dzīves pamatkompetencēm, kas atkarīga no funkcionālās lasīt un rakstīt prasmes, prasmēm pielietot dažādas tehnoloģijas, plānot, organizēt un analizēt informāciju.

UNESCO ir viena no vadošajām organizācijām šī jautājuma virzītājām pasaulē, veicinot sabiedrības diskusiju un izpratnes veidošanu par mediju un informācijas lietotprasmi, kā arī par šo prasmju izkopšanu tās dalībvalstīs. UNESCO uzsver, ka mūsdienu pasaulē mediju un informācijas lietotprasme kā viena no pamatkompetencēm līdzās lasīt un rakstīt prasmei ir uzskatāma par vienu no būtiskākajām nepieciešamībām, kā arī par vienu cilvēktiesību aspektiem mūžizglītības kontekstā.

Starpdisciplināri un savstarpēji saistot dažādas institūcijas un platformas, UNESCO aicina dalībvalstis īstenot nacionālās informācijas un mediju lietotprasmes programmas, īpaši izglītībā. UNESCO jau ir uzkrājusi plašu pieredzi mediju un informācijas lietotprasmes veicināšanā, īstenojot vairākus nozīmīgus projektus – ieviesusi Grīnvaldes deklarāciju attiecībā uz izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem (Grünwald Declaration, 1982.), atbalstījusi virkni iniciatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju integrēšanai un izmantošanai izglītībā, dibinājusi dažādus informācijas pieejamības punktus un veicinājusi neatkarīgu mediju attīstību, organizējusi augsta līmeņa diskusijas, pētniecības un politikas dokumentu izstrādes veicināšanai šajā jautājumā.