Konferences plenārsēdi trešdien, 27.janvārī, LU Lielajā aulā atklāja LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks. Ar referātiem uzstājās LR ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis un LU profesors Edvīns Karnītis.

Kā atzina I.Muižnieks, plenārsēdes nosaukums saistīts ar Lisabonas konvenciju un Lisabonas stratēģijas desmitgadi, neaizmirstot, ka LU šajā starptautiskajā apritē ir vienlīdzīga ar citiem ES augstākās izglītības iestāžu partneriem.

„Mums ir, ar ko lepoties. Latvijas augstskolās koncentrējas tas potenciāls, kas ļauj pārvarēt šo laiku un sakopot spēkus, lai beidzot saprastu, ka zināšanas nav tikai greznība un izredzētu cilvēku rīcībā esošs instruments, bet gan mūsu bagātība,” akcentēja zinātņu prorektors un novēlēja raženu, interesantu un jaunām idejām bagātu konferenci.

LU zinātniskās konferences plenārsēdes laiks sakrīt ar mūsu valsts neatkarības de jure atzīšanu, tāpēc par tradīciju kļuvis uzrunāt LR Ārlietu ministriju par tās pārstāvja piedalīšanos konferencē. Šogad LU konferences plenārsēdē uzstājās ārlietu ministrs Māris Riekstiņš ar akadēmisko ziņojumu „Latvijas nacionālā un Eiropas kopīgā ārpolitika”. 

Referātā viņš iepazīstināja ar savu redzējumu par Latvijas nacionālo un Eiropas kopīgo ārpolitiku, sīkāk analizējot Latvijas dalību Eiropas Savienībā un Latvijas intereses NATO ietvaros un uzsverot, ka Lisabonas līguma ieviešana sniedz vairāk pozitīvu iespēju un ir labs atspēriena solis, kad Latvija var aktīvi iesaistīties ES būtisku jautājumu risināšanā.

Pēc ziņojuma ministram tika uzdoti jautājumi, kas saistīti ar ES prasībām un sankcijām, pasaules krīzi un migrācijas problēmām.

Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, kas nosauca sevi par dedzīgāko Lisabonas līguma atbalstītāju, uzstājās ar referātu „Lisabonas „zemestrīce””, pievēršoties Lisabonas stratēģiju īstenošanai Latvijā un velkot paralēles ar seniem pagātnēs notikumiem 18.gs. 1755.gadā Lisabonā notiek zemestrīce, un šie notikumi maina tā laika domātāju un zinātnieku pasaules uzskatus, taču Latviju ziņa par zemestrīci nemaz nesasniedz. Arī mūsdienās Lisabonas vēsmas pamatā Latviju neskar, vienīgi tās atskaņas, piemēram, no Centrāleiropas valstīm.

Lisabonas līguma īstenošanu Latvijā K.Šadurskis salīdzināja ar zvanu skaņām, kad nezinām, kur atrodas dievnams, no kura plūst zvanu skaņas, un uz ko šīs skaņas aicina. K.Šadurskis uzdrošinājās apgalvot, ka Rīga 18.gs. bija vairāk iekļauta Eiropas apritē nekā mūsdienās, bet „Augstākās izglītības likums izskatās kā jaunlaulāto kāzu dāvanu saraksts, kurā iekļautas vēlmes un peļņas ieguves avoti”.

Referents uzsvēra, ka Latvijā augstākās izglītības sistēmā būtu jāatsakās no studiju programmām, kurām universitātēs nav vietas, ka jāpalielina izglītības pieejamība, ārvalstu studentu skaits un jānodrošina akadēmiskā personāla ārvalstu pieredze, apmaiņa u.c.

Lisabonas līgumu kopumā K.Šadurskis atzina par iespēju līdz ar citām ES valstīm atrasties starta pozīcijā, kad viss ir mūsu pašu rokās.

Referentam pēc uzstāšanās tika uzdoti jautājumi par vēršanos Eiropas kopienu tiesā, ja minēto tiesību akti, stratēģijas netiek realizētas, par cilvēktiesībām, par konkurenci augstākajā izglītībā Latvijā u.c.

Datorikas fakultātes profesors Edvīns Karnītis prezentēja kopā ar kolēģiem profesoru Jāni Bičevski un docentu Ģirtu Karnīti izstrādātu referātu „Valsts attīstības plānošanas sistēma: šodienas situācija un iespējamais progress”. Referāta ietvaros pētnieki akcentēja valsts attīstības plānošanā pastāvošās problēmas un piedāvāja šo problēmu risinājumu.

„Stratēģiskā plānošanas sistēma ietver sevī mērķi, resursus un darbības kopumu izvirzīto mērķu sasniegšanai. Ir dīvaini, ka pat augstas amatpersonas apgalvo, ka Latvijai neesot mērķa – Latvijas mērķis ir dzīves līmeņa paaugstināšana, kas ir Saeimas pieņemts jau kopš 2005.gada. Taču šis mērķis netiek sasniegts, jo nav konkrēta rīcības plāna un definētās atbildības,” uzstāšanās laikā norādīja profesors Edvīns Karnītis. Profesors uzsvēra, ka starp izstrādātajiem dokumentiem trūkst sasaistes, šīs saites nav starp darbībām un institūcijām, kam šīs darbības būtu jāveic, un par kādu summu. Šo saišu trūkums noved pie tā, ka daudzas darbības tā arī paliek papīru līmenī.

Lai risinātu šo problēmu, Datorikas fakultātes mācībspēki piedāvā veidot vienotu plānošanas un plānu izpildes dokumentu ontoloģiju, kurā ievietotie dokumenti tiek pakāpeniski strukturēti līdz elementārām vienībām un dažādu dokumentu elementārās vienības loģiski tiek sasaistītas savā starpā. Tādā veidā būtu iespējams redzēt, vai valsts budžeta sadale ir atbilstoša valsts pārvaldes struktūru funkcijām un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī definēt atbildību, noteikt termiņus un kontrolēt izpildi.

Šīs ontoloģijas ieviešanas ieguvumi būtu: kvalitāte, kas izpaužas kā mērķu un aktivitāšu konsistence un atbildības definēšana, no tās ieguvēji būtu pati valsts pārvalde; efektivitāte, ko var raksturot kā resursu racionālu lietošanu, no kuras ieguvumu gūtu sabiedrība; caurspīdīgums, kura ieguvējs būtu budžets, turklāt caurspīdīgums ir priekšnoteikums uzticībai valsts pārvaldei.

Vairāk par šīs ontoloģijas izveidi un tās tehniskajām iespējām būs iespējams uzzināt Latvijas Universitātes 68.konferences Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas apvienotajā sekcijā 19. februārī.

• Foto galerija
• Video

LU 68. zinātniskā konference notiek no 2010.gada janvāra beigām līdz maijam. Konferences darbs organizēts piecās plenārsēdēs un 143 sekciju sēdēs. Tās ietvaros tiks nolasīti 1454 referāti visdažādākajās zinātņu nozarēs: bioloģijā, ģeogrāfijā, fizikā, ķīmijā, matemātikā astronomijā, socioloģijā, pedagoģijā, filoloģijā u.c. Konference noslēgsies š.g. 6.maijā ar izglītības vadības sekcijas darbu.

Noslēgumā I.Muižnieks atgādināja, ka konferencē nolasītie referāti tiks publicēti žurnālā „Latvijas vēsture”.

Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konference

LU studenti un darbinieki, kā arī pārējie interesenti ir laipni aicināti piedalīties visos LU konferences pasākumos.