Publicēts Latvijas Universitātes (LU) žurnāla „Alma Mater” vasaras numurs, ko ikviens var lasīt elektroniski LU portālā.

Jaunajā LU žurnāla „Alma Mater” vasaras numurā lasiet:

Saruna par zinātni, kas paver apvāršņus un raugās, kā cilvēkam dzīvot labāk

Sociālantropoloģija Latvijā ir jauna zinātne, taču abas pētnieces - Agnese CIMDIŅA un Ieva RAUBIŠKO - LU Humanitāro zinātņu fakultātes paspārnē ražīgi strādā un lauž celmus, iedibinot tai savu vietu starp citām. Saruna par to, kas ir sociālantropoloģija un kāds ir šīs zinātnes devums sabiedrība, no kā veidojas brilles, caur kurām raugās sociālantropologs, kādu vietu tā ieņem starp citām zinātnēm, un ar kurām visciešāk sadarbojas.

Latvijas Universitātes publikācijas citējamības datubāzēs (2007–2011)

Sākot ar 2012. gadu, LU ir pieejamas divas nozīmīgākās citējamības datubāzes – Web of Science un Scopus, kas ļauj aplūkot LU personāla publikāciju un citējumu skaita dinamiku. LU publikāciju skaitam citējamības datubāzēs ir tendence pieaugt, ko var novērot abās aplūkotajās datubāzēs, turklāt publikācijām ir diezgan augsts citēšanas rādītājs. Jāņem vērā, ka informācija citējamības datubāzēs strauji mainās, jo abas datubāzes tiek regulāri atjauninātas. Uzmanība jāpievērš arī tam, ka publikācijas bieži ir indeksētas abās datubāzēs.

Pasaules gala nebūs

Profesors Valdis Segliņš strādā LU jau gandrīz 20 gadus, un pašlaik viņš ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs. Viņš ir autors bagātīgi ilustrētai grāmatai „Senās Ēģiptes rakstu dārgumi. No Piramīdu tekstiem līdz Mirušo grāmatai”, kas nesen izdota LU Akadēmiskajā apgādā un saņēmusi „Zelta ābeles” balvu par izcilu kvalitāti un noformējumu. Grāmata piesaista ne tikai vizuāli, bet arī ar svaigu skatījumu uz Ēģiptes tēmu. Kamēr V. Segliņa pētniecības gars, pacietība un vēlme izzināt pasauli ir pietiekami stipra, mums nav jāuztraucas, ka trūks arvien jaunu pētījumu ne tikai par Ēģipti, bet arī par daudzām citām tēmām.

Kurta Hāgena pirmā stipendiāte

Pildot mecenāta Kurta Hāgena testamentāro gribu – lai ik gadu LU studenti varētu mācīties Vācijas augstskolās, LU Fonds divas reizes gadā aicina studentus pieteikties mecenāta Kurta Hāgena vārdā nosauktajai stipendijai un doties studēt uz LU sadarbības augstskolām Vācijā. Kintija Auziņa, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas maģistra studiju programmas 1. kursa studente, ir mecenāta Kurta Hāgena pirmā stipendiāte. Viņa aprīlī ir devusies studēt uz Tībingenes Universitāti, lai pēc iespējas kvalitatīvāk un pilnīgāk iedziļinātos Imanuela Kanta studijās

Pirmais absolvents Baltijas jūras reģiona studijās – Dins Merirands

No 2005. gada LU Humanitāro zinātņu fakultātē iespējams iegūt maģistra grādu Baltijas jūras reģiona studijās. Programma sagatavo kvalificētus analītiķus, kuri pārzina Baltijas jūras reģiona politiskos, ekonomiskos, sociālos un kultūras procesus. Dins Merirands, kurš pašlaik ir Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors ir pirmais šīs studiju programmas absolvents, kas studijas beidza pirms 5 gadiem. Intervijā Dins stāsta par nejaušo rakstu kādā interneta portālā, kas mudinājis uzzināt kaut ko vairāk par jauno studiju programmu. Tāpat viņš dalās atmiņās par saviem studiju gadiem, kā arī skaidro kā studijās iegūtās zināšanas noder ikdienas darbā.

Metālapstrādes darbnīcas „muižkungs”: Juris Leitāns

Gaisotne Anniņmuižā ir darbīga un rosinoša. Izrādās, Universitātē var nokļūt arī pa sētas pusi – nemaz neieejot nevienā no „lielajām mājām”, uzreiz no Rīgas – Jūrmalas veloceliņa jānogriežas pa vecu liepu aleju, kur aizaugušas pļavas galā – muiža ar visu „muižkungu” - LU pasniedzēju Juri Leitānu. Studenti pārliecina, ka te viss notiek pa īstam, nevis virtuāli un garlaikoti, bet praktiski un iedvesmojoši. Tāpat pēdējo gadu diplomdarbi – milzīgie metāla kukaiņi un ziedi, kas vēl redzami LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes gaiteņos, – liecina par nopietnām materiāla īpašību un iespēju studijām. Metālmākslas pazinējiem Juris Leitāns saistās vispirms ar neordinārām alumīnija rotām, kurās iestrādāti cēlmetāli un dārgakmeņi. Mākslinieks strādā LU kopš 1995. gada.

Visurgājējs Edīte

Edīte Simanoviča ir LU Kultūras, Mākslas un Izglītības jaunrades biedrības "Juventus" direktore. Viņa strādā LU jau 42 gadus un viņas pārziņā ir 19 radošie kolektīvi - kori un tautas deju ansambļi. Edīte pati ir dziedājusi koros, tādēļ šis darbs ir viņas sirdslieta un LU radošā pašdarbība veiksmīgi turpina plaukt.

Latvijas Universitātes žurnāls „Alma Mater” iznāk četras reizes gadā, atspoguļojot nozīmīgākos notikumus Universitātē. Gan šis, gan iepriekšējie žurnāla „Alma Mater” numuri lasāmi elektroniskā formātā Latvijas Universitātes portālā.