Vakar, 25.jūnijā, Latvijas Universitātes (LU) rektors prof. Mārcis Auziņš un AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un valdes loceklis Māris Kuņickis parakstīja sadarbības līgumu.

Līgumā paredzēts, ka LU un „Latvenergo” apņemas savstarpēji sadarboties speciālistu teorētiskā un praktiskā apmācībā; pētnieciskajā darbībā, inovatīvas studiju un darba vides pilnveidošanā, zināšanu un tehnoloģiju pārnesē darba vidē; kā arī prakses vietu nodrošināšanā Universitātes praktikantiem atbilstoši studiju programmu studiju plāniem, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.

LU rektors M.Auziņš pauda gandarījumu par parakstīto līgumu, jo šāda veida sadarbība ir ļoti svarīga: „Mēs vēlamies būt tuvāk uzņēmējiem – studentu darbadevējiem, un šī sadarbība ļauj to realizēt, uzņēmumam dodot iespēju iesaistīties studiju procesa pilnveidē un piedāvāt studentiem prakses vietas. Mēs kā zinātnes universitāte ļoti gribam, lai studentu kvalifikācijas un noslēgumu darbi būtu uzņēmumu vai zinātnes fondu pasūtīti, kas nozīmē, ka studentiem ir iespēja strādāt pie reāliem projektiem. Un tā būtu patiešām zinātnē balstīta izglītība!”

„Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Ā.Žīgurs atzina, ka sadarbība ar LU nesākas no nulles: „Uzņēmumā ir ap 250 darbiniekiem, kas ir studējuši LU – gan liels skaits ekonomistu, grāmatvežu, IT speciālistu, kā arī dažādu salīdzinoši eksotisku profesiju pārstāvju, piemēram, saistītu ar arhīvu uzturēšanu vai vēstures pārzinātāju. Uzņēmums nodarbojas arī ar ģeoloģisko apstākļu novērošanu Latvijā, kas ir nebeidzams darba lauks.” Ā.Žīgurs apstiprināja „Latvenergo” vēlmi gan pieņemt studentus darba praksēs, gan arī turpināt sadarbību ar bijušajiem studentiem kā darba ņēmējiem.

Sadarbības līgums tika sagatavots, ievērojot „Latvenergo” interesi par LU Fizikas un matemātikas fakultātes, kā arī Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktajiem pētījumiem saistībā ar vēja enerģijas izmantošanu un pazemes ūdeņiem. Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta „GORWIND: Gulf of Rigas as a resource for wind energy” ietvaros tiek izvērtēts vēja enerģijas potenciāls Rīgas jūras līcī un tam pieguļošā teritorijā. Savukārt Eiropas Sociālā fonda projektā „Stardisciplināras zinātnieku grupas un modeļu sistēmas izveide pazemes ūdeņu pētījumiem” ir izveidots Baltijas artēziskā baseina datormodelis un projekta noslēguma fāzē iecerēts to detalizēt Daugavas HES kaskādes apkārtnei. Nākotnē LU saskata sadarbības iespējas pazemes filtrācijas procesu izpētē HES hidrobūvju apkārtnē un enerģētiku ietekmējošu dabisko faktoru (vējš, upju notece) analīzē, tai skaitā klimata mainības projekciju izvērtējumā.