Izglītības saturs, cena un karjeras iespējas – šie bija 15.starptautiskās izstādes SKOLA 2009 atslēgas vārdi, ar kuriem skolēnu, studenti un viņu vecāki un skolotāji nāca uz izstāžu centru Ķīpsalā, lai izvēlētos nākotnes pareizos ceļus.  

Gala lēmums vai sākuma izvēle?

„Uz izstādi nācu, lai uzzinātu vairāk par studiju iespējām Latvijas Universitātē un ārzemju augstskolās,” stāsta Alīna Badojevska no Rīgas 95.vidusskolas. „Es gribu mācīties angļu valodu, līdz ar to mani interesē tās studiju programmas, kurās to ir iespējams apgūt. Izvēlēšos to augstskolu, kas patiks.”

Jauniešu pārim no Rīgas 69. vidusskolas 12.klases, kas ieradušies uz izstādi Skola 2009, mērķis bija gan izpētīt sev interesējošās studiju iespējas, gan arī uzzināt par vispārīgo augstskolu piedāvājumu.

„Mani interesē fizioterapija, par kuru jau arī paspēju uzzināt šodien,” skaidro Santa Rezakova. Viņas draugs Alvis Ārgalis savukārt atzīstas, ka gala lēmumu par to, kas būs nākotnes profesijas izvēle, veiks tad, kad jau būs nokārtoti 12.klases eksāmeni un zināmi rezultāti. Par vienu gan nav šaubu – par to, ka studēt noteikti dosies abi jaunieši.

Izstādes apmeklētāju vidū bija ne tikai mērķtiecīgi vai pagaidām nākotni neplānojušie skolēni, bet arī viņu vecāki, kuriem sava bērna nākotne rūp īpaši. To varēja secināt pēc vecāku neskaitāmajiem jautājumiem par to, kur pēc tam var strādāt.

Jāpiebilst, ka šogad apmeklētāju skaits nebija tik kupls, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka skolēni, kas mācās ārpus Rīgas, ne tik daudz devās uz galvaspilsētu, cik sūtīja savu skolu skolotājus un bibliotekārus. Skolu autobusu pieplūdums, kas bija redzams iepriekšējos gados Ķīpsalas izstāžu zāles autostāvvietā, šogad netika novērots.

Vai vēsturnieki kļūst par prezidentiem?

„Salīdzinot ar pagājušo gadu, lielākā atšķirība, manuprāt, bija tā, ka pagājušo gadu katrs otrais cilvēks jautāja par ekonomikas studijām vai komunikācijas zinātni, bet šogad jautājumi par studiju virzieniem un iespējām bija ļoti sabalansēti,” skaidro Latvijas Universitātes konsultantu grupas vadītāja Unda Brosova. „Domāju, ka skolēni ir sapratuši, ka, piemēram, studējot ekonomiku, ko parasti vēlas liela daļa jauniešu, nav garantijas, ka visi šie speciālisti būs atbilstoši darba tirgum.”

Viena no tendencēm ir tā, ka pastiprinājusies interese par eksaktajiem priekšmetiem, tas ir, ķīmiju, bioloģiju, medicīnu. Unda šo tendenci skaidro ar to, ka vidusskolās palielinās vecāko klašu novirzienu klases ar eksakto novirzienu, kas mudina skolēnus saistīt nākotni ar eksaktajām zinātnēm.

„Jautājumi bija pilnīgi par visām jomām, ne tikai par studiju programmām. Pati pamanīju, ka ļoti daudzi sākuši interesēties par to, kas tad notiek LU Medicīnas fakultātē,” atzīst LU informatīvā stenda konsultante un LU Medicīnas fakultātes ārstniecības studiju programmas studente Inga Grīviņa. „Novēroju, ka lielākā daļa tomēr nāk ar konkrētiem jautājumiem un zina, ko grib uzzināt un ko vēlas studēt. Nezinātāji paķer informatīvos materiālus un dodas tālāk.”

Inga piebilst, ka dīvainākais jautājums, kas ticis uzdots bija tas, vai Latvijas Universitātē varot mācīties mājas kopšanu. Savukārt LU stenda konsultanti un Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes studenti Zani Branci pārsteidz tas, ka cilvēki nav īpaši pieklājīgi un pēc informācijas iegūšanas aizmirst pateikt paldies vārdus.

„Puse no interesentiem patiešām ir kaut ko jau izlasījuši un nāk konkretizēt, bet otra daļa ir tikai pa ausu galam kaut ko dzirdējusi,” stāsta Zane. „Bet izbrīnu man radīja jautājums par to, vai Latvijas Universitātē var studēt parapsiholoģiju...”

Turpretī Latvijas Universitātes stenda konsultants Rinalds Gulbis, kas skolēnus konsultē jau vairākus gadus pēc kārtas, atzina, ka šogad jautājumu loks neaprobežojās tikai ar to, kas nepieciešams, lai iestātos konkrētā programmā, bet tūliņ pat sekoja jautājumi, kur un cik ātri pēc studiju uzsākšanas ir iespējams atrast darbu - atbilstošu savai izglītībai.

„Pieņemu, ka šie jautājumi radušies ekonomiskās situācijas sarežģīšanās dēļ, bet tam ir pozitīvā puse, jo skolēni kopā ar saviem vecākiem laikus pārdomā, kuru studiju programmu, lai izvēlas,” secina R. Gulbis. „Taču bez specifiskajiem jautājumiem, nācās atbildēt arī uz jautājumu par to, vai pēc vēstures studiju programmas pabeigšanas var kļūt par prezidentu, kā arī jautājums par to, vai pēc sešiem studiju gadiem ārstniecības programmā cilvēks var strādāt žurnālistikā?...”

Labu speciālistu deficīts

„Skolēni, kas griežas pie mums, visvairāk interesējas par skolēnu darba iespējām vasarā un par karjeras konsultācijām,” stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante Laila Cildermane.

Konsultante atzīst, ka ir arī jautājumi par to, kuras profesijas vispār ir vērts apgūt, lai integrētos šodienas darba tirgū un nepapildinātu bezdarbnieku rindas.

„Uz šādiem jautājumiem mēs parasti atbildam, ka TOP profesijas mainās – vienu brīdi aktuālas ir vienas nozares speciālisti, bet citu brīdi – pavisam citas,” tā L. Cildermane. „Svarīgi ir tas, kas pašam ir pa spēkam un sakrīt ar skolēna interesēm, jo labi speciālisti ir nepieciešami visos laikos.”

Neskatoties uz jautājumiem par nākotnes profesijas izvēli un darbu vasarā, skolēni jautā arī par valsts valodas apguves un uzlabošanas iespējām, par NVA piedāvātajiem kursiem, profesionālās izglītības iespējām, kā arī par izglītības un darba iespējām skolēniem-invalīdiem, kas vēl ir jautājums, pie kura Latvijā ir jāpiestrādā vairāk.

Izstāde norisinājās no 26.februāra līdz 1.martam Ķīpsalas izstāžu zālē, kurā piedalījās vairāk nekā 140 dalībnieki ar saviem piedāvājumiem, bet izstāžu zāli apmeklēja vairāki tūkstoši interesentu, aiznesot mājās krāsainus bukletus ar informāciju par nākotnes iespējām.

• Fotogrāfijas