No 23. decembra līdz 10. janvārim Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkā Jūrmalas gatvē 74/76, 1. stāvā apskatāma izstāde, kas veltīta pieciem izcilākajiem pedagoģijas nozares darbiniekiem, kuri veicinājuši pedagoģijas zinātnes attīstību Latvijā laika posmā no 1918. – 1940. gadam.

Atskatoties vēsturē, 1919. gada 8. decembrī tika pieņemts „Likums par Latvijas izglītības iestādēm”. Mācību iestāžu uzdevums bija veicināt tautas izglītību un audzināt tautu valstiskā un nacionālā garā. Šajā laika posmā izveidojās nacionālās izglītības sistēma un īpaši jāuzsver pedagogu Aleksandra Dauges, Jāņa Grestes, Eduarda Pētersona, Kārļa Dēķena un Jūlija Aleksandra Studenta darbība, pētot Latvijas un ārzemju vēsturisko pieredzi un atspoguļojot to psiholoģiski pedagoģiskās literatūras izdevumos.

Izstādē aplūkojami nozīmīgākie minēto pedagogu darbi un publikācijas, kuros ietvertas viņu atziņas un kuri atspoguļo viņu devumu pedagoģiskās domas attīstībā Latvijā. To vidū ir Kārļa Dēķena sarakstītais izdevums „Ievadījums latviešu valodas mācībā” (1916), kurā autors apskata latviešu valodas gramatikas jautājumus, savukārt viņa pedagoģiskās idejas ietveras izdevumā „Rokas grāmata pedagoģijā”.

 Pie A. Dauges ievērojamākajiem darbiem jāmin „Priecīgā zinātne” (1920) un „Bērns radīšanas darbā” (1920), kas iznākuši sērijā „Pedagoģiskā bibliotēka”. Izdevumā „Skolas ideja un tautas audzināšanas uzdevumi” (1924) autors dalās pārdomās par to, kādai jābūt skolai, lai tā efektīvi pildītu savu misiju, funkcijas un uzdevumus, kā arī raksti „Audzināšanas ideāls un īstenība”, kuros apskatīti audzināšanas zinātnes aizsākumi, audzinātāja jēdziens un būtība, kā arī citi jautājumi.

E. Pētersons savas atziņas paudis izdevumā „Vispārīgā didaktika” (1931) un publikācijās tā laika periodiskajos izdevumos, piemēram, „Izglītības mēnešraksts”.

Pie Jūlija Aleksandra Studenta ievērojamākajiem darbiem jāmin izdevumi „Vispārīgā paidagoģija” (1998), „Bērna, pusaudža un jaunieša psīcholoģija” (1935), „Loģika” (1931), „Ievadījums ētikā” u.c., līdzās kuriem izstādē apskatāms arī rakstu krājums „Jūlijs Aleksandrs Students : dzīve un darbi”, kurā var iepazīties ar pedagoga personību un rakstiem periodiskajos izdevumos.

Jāņa Grestes personību un darbību raksturo izdevumi „Krist un celties”(1990), kurā apkopoti autobiogrāfiski tēlojumi, portreti un vēstules un „Personība : Jānim Grestem – 120”, kur apkopoti dažādu autoru apcerējumi un J. Grestes atmiņas un citi darbi.

Izcilo pedagogu publikācijas iespiestas arī izdevumos „Izglītības mēnešraksts”, „Izglītības ministrijas mēnešraksts”, „Audzinātājs” u.c., savukārt viņu dzīve un pedagoģiskā darbība atspoguļota Latvijas Universitātes profesores, Dr.paed. Aīdas Krūzes sastādītajā rakstu krājumā „Laikmets un personība”.

Izstādes veidošanā izmantoti iespieddarbi, kas pieejami LU Bibliotēkas centrālajā ēkā un Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkas krājumā.

Izmantotie informācijas avoti :

1. Didaktika : Ievērojamākie pedagogi par mācību teoriju. Sast. A. Kopeloviča, L. Žukovs. Rīga : Raka, 2000. ISBN 9984-15-219-7.

2. Pētersons savam laikam un mūsdienām. No : Laikmets un personība. Sast.un zin.redakt. A.Krūze, recenzenti: R.Garleja un I.Ķestere. R. : Raka. 70.-121. lpp. ISBN 9984-15-800-4.

3. Žukovs, Leonards. Pedagoģiskā doma Latvijā 1918.-1940. gadā. No : Žukovs, Leonards. Pedagoģijas vēsture. Rīga : Raka, 2001. ISBN 9984-15-312-6.