2009.gada 11.decembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika konference „”Description de l’Egypte” gravīras kā Ēģiptes vēstures un kultūras liecības".

Tā bija veltīta LU Bibliotēkas krājumā esošajam unikālajam, 19.gadsimta oriģinālgravīru kolekcijas izdevumam „Description de l'Égypte ou Recueil de observations et des recherches qui ont été faites en Égypte pendant l'éxpédition de l'armée française” vai, tulkojot nosaukumu latviešu valodā, - ,,Ēģiptes apraksts vai piezīmju kolekcija, kura veidota Ēģiptē Francijas armijas ekspedīcijas laikā”.

Gravīru kolekcijas izdevums tika izveidots Napoleona Ēģiptes ekspedīcijas laikā no 1798. līdz 1801.gadam. Izdevuma sagatavošanā strādāja vairāk nekā 150 dažādu nozaru zinātnieki, 2000 mākslinieku un 400 gravieru. Pirmais izdevums tika publicēts no 1802. līdz 1822.gadam 20 sējumos, kuros ietilpa ap 900 vara gravīru un 3000 zīmējumu.

LU Bibliotēkas krājumā atrodas 2.izdevums, kuru no 1820. līdz 1829.gadam izdeva Charles Lois Fleury Panckoucke. Tajā ietilpst 11 gravīru sējumi. Gravīras detalizēti un enciklopēdiski precīzi ataino Ēģiptes vēstures un arhitektūras pieminekļus, tajās apskatāmi daudzi vēsturiski objekti, kas mūsdienās ir zuduši. Gravīru kolekcijas saturs ir ļoti daudzveidīgs – tajās attēlotas pilsētas, vēsturiskas celtnes, skulptūras, augu un dzīvnieku valsts, kartes u.c. Līdz ar izdevuma „Description de l’Egypte” publicēšanu aizsākās Ēģiptes pētniecība Eiropā.

Konferences ievadvārdus teica LU Bibliotēkas direktore I.Gudakovska, uzsverot, ka pēc vairāku gadu darba sabiedrībai šobrīd ir pieejams unikāls kultūrvēstures objekts. LU mācību prorektors profesors Juris Krūmiņš, uzrunājot konferences dalībniekus, atzīmēja, ka viens no Universitātes uzdevumiem ir raudzīties ar plašu skatu ne tikai Latvijas, bet arī pasaules vēsturē. Viņš norādīja, ka jau kopš LU pirmsākumiem klasiskās studijas bija viens no nozīmīgākajiem humanitāro zinātņu pētniecības virzieniem un arī pirmais LU rektors Ernests Felsbergs bija klasiskās filoloģijas doktors un antīkās kultūras un mākslas vēstures pētnieks.

Konferenci atklāja arī ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ēģiptes Arābu Republikā Māris Selga, atzīstot, ka šis Latvijā pieejamais unikālais izdevums ir vēl viens Latvijas saskares punkts ar Ēģipti. Viņš uzsvēra, ka Latvijas pētnieki arvien aktīvi piedalījušies Ēģiptes izpētē gan 19.gadsimtā, gan mūsdienās, un izteica cerību, ka Latvijas un Ēģiptes sadarbība turpinās attīstīties.

Vēsturisku ieskatu franču revolūcijas un Napoleona laikmetā no 1789. līdz 1815.gadam sniedza LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētā profesore Dr.hist. Lilita Zemīte. Viņa atklāja Napoleona Ēģiptes ekspedīcijas iemeslus, raksturoja Napoleona karadarbību Ēģiptes teritorijā – kauju pie piramīdām, Kairas ieņemšanu, cīņu ar Lielbritāniju un Turciju, kā arī īsumā ieskicēja tā laika Ēģiptes vēsturi. Profesore atzīmēja: lai gan Napoleona karadarbības rezultāti nebija īpaši nozīmīgi, tomēr tās laikā tika vispusīgi pētīta un aprakstīta Ēģiptes kultūra.

Īpaši uzsverot dažādu kultūru saskarsmes iespējamību un nozīmi, par Napoleona ekspedīcijas darbību Ēģiptē stāstīja LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Dr.hist. Harijs Tumans. Viņš uzsvēra, ka tajā laikā notikusi triju kultūru – ēģiptiešu, arābu un franču – saskarsme un mijiedarbība. H.Tumans atzina, ka 18.gadsimta beigās franču kultūrai radās vēsturiskā apziņa un vēlme patiesi pētīt vēsturi. Viņš uzsvēra, ka šī Ēģiptes zinātniskā izpēte pierāda, ka Napoleons augstu novērtējis kultūru un zinātni, atbalstījis un veicinājis pētniecības darbu Ēģiptē. Šo Napoleona personības aspektu profesors aplūkoja mūsdienīgās kopsakarībās ar kultūras un zinātnes nozīmības un ietekmes novērtēšanu mūsdienās.

LU Bibliotēkas direktores vietniece Mārīte Saviča savā referāta izteica lepnumu par to, ka LU Bibliotēkas krājumā ir pieejams šāds kultūrvēsturisks 19.gadsimta šedevrs. Gravīras šobrīd ir pieejamas gan pētniekiem, gan visiem mākslas un vēstures interesentiem, tās ir iespējams atrast arī elektroniskajā kopkatalogā (tajā atrodamas 519 gravīras). M.Saviča informēja, ka gravīru kolekcija tika apzināta 2004.gadā. Tad tika novērtēts, ka gravīras ir samērā slikti saglabājušās. Nebija pieļaujama iespēja gravīras eksponēt vai izmantot pētniecībā. 2005.gadā tika iesākts gravīru restaurācijas darbs, kuru sākumā veica Ārzemju mākslas muzeja restauratores Ārija Brīvniece un Una Kastanovska. Arī šobrīd turpinās darbs pie gravīru restaurācijas, un kopš 2006.gada to veic restauratore Ārija Ubarste. Pašlaik ir restaurētas 22 gravīras, bet 622 gravīrām veikts konservācijas process. M.Saviča raksturoja gravīru iespiešanas tehniku un izmērus, atzīmēja, ka turpmāk noteikti būtu jāveic padziļināta gravīru izpēte.

Konferences otrajā daļā LU Humanitāro zinātņu fakultātes doktorante Aija Taimiņa izsmeļoši aprakstīja gravīru nozīmi 18.gadsimta zinātnē un kultūrā – karšu veidošanā un grāmatu ilustrēšanā, precīzu augu un dzīvnieku noteicēju un cilvēka anatomijas attēlu izveidē. Gravīrās detalizēti attēloja ornamentus, stila un interjera priekšmetus, precīzie attēli ietekmēja arhitektūras un interjera stilu attīstību. A.Taimiņa raksturoja gravīru iespiešanas tehniku un gravīru veidus, kā arī plaši pastāstīja par Ēģiptes kultūras stila ietekmi Eiropas un Krievijas arhitektūras un interjera stilu veidošanā gadsimtu gaitā.

Restauratore meistare Ārija Ubarste sniedza informāciju par gravīru tehnisko un saglabātības stāvokli, restaurācijas pasākumiem un to gaitu, raksturoja gravīru formu, iespieduma tehniku un noformējumu.

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes doktorante Agnese Kukela referātā pastāstīja par senākajām vēsturiskajām liecībām par Ēģipti – kartēm, nepublicētajiem materiāliem, vēstures pieminekļu un iežu attēlojumiem, kā arī atzīmēja, ka pilnīgāka un precīzāka informācija jau bija pieejama no 16.gadsimta. Viņa uzsvēra arī 19.gadsimta fotogrāfiju nozīmi Ēģiptes izpētē. A.Kukela raksturoja mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu Ēģiptes pētniecībā, kas ļauj vienā datubāzē apvienot dažāda veida informāciju par objektiem – trīsdimensiju attēlus, mūsdienu fotogrāfijas, senus zīmējumus un kartes. Tādējādi arī mūsdienās gravīrām ir zinātniska nozīme, jo tās paplašina informācijas loku, kas pieejams par konkrētiem vēstures pieminekļiem.

Konferences beigās dalībnieki uzdeva jautājumus, kā arī atzina, ka ir nepieciešams veikt plašāku izpētes darbu par izdevuma „Description de l’Egypte” gaitām Latvijā un par latviešu kultūras un zinātnes darbinieku saiknēm ar Ēģiptes kultūru.

Pēc tam konferences dalībnieki un citi interesenti tika aicināti uz gravīru izstādes atklāšanu LU Vēstures muzejā. Izstādi atklāja LU Vēstures muzeja vadītāja Aija Fedorova un Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja direktors Ilgonis Vilks, akcentējot aizrautību, ar kādu šīs gravīras tika veidotas, un klātbūtnes sajūtas nozīmību, kas veicināja šī lieliskā darba tapšanu. Izstādē eksponētas 26 gravīras, kas restaurētas no 2006. līdz 2009.gadam. Pirmoreiz plašākai publikai gravīras tika izstādītas 2006.gadā Francijas kultūras centrā. LU Bibliotēkas direktores vietniece Mārīte Saviča informēja, ka arī turpmāk ir plānoti pasākumi gravīru popularizēšanā sadarbībā ar Ārzemju mākslas muzeju.

Pēc vairāku gadu restaurācijas oriģinālgravīru kolekcija tagad ir pieejama zinātniskai izpētei. Līdz ar to konference bija veltījums izcilajam zinātniskajam un mākslinieciskajam izdevumam, informējot plašāku sabiedrību par tā nozīmību Ēģiptes, Francijas un visas tā laikmeta vēstures izpētes kontekstā. LU Bibliotēka patiesi var lepoties, ka šis nozīmīgais izdevums ir pieejams tās krājumā. Kā atzīmēja LU Bibliotēkas direktores vietniece M.Saviča, šī konference ir tikai pirmais pasākums gravīru popularizēšanā un tikai dažādu institūciju un nozaru ekspertu kopējā sadarbībā ir iespējams darīt tās pieejamas un atpazīstamas.

• Fotogalerija