LU 70. konferences Augu introdukcijas un selekcijas sekcijas sēdes notika šā gada 2. februārī.

Latvijas Universitātes Botāniskajam dārzam 2012. gadā aprit 90 gadu, tādēļ Augu introdukcijas un selekcijas sekcijas pirmā puse tika veltīta dārza vēsturei un augu kolekciju tapšanas izvērtējumam aizvadītajā laika nogrieznī. Arhitekte Ilzes Janelis sniedza vērtīgu vēsturisko materiālu kopsavilkumu: karšu, plānu un citu arhīva materiālu izpētes rezultātus par Zasu muižu, kuras centrā 1926. gadā Latvijas Universitāte no Dreiliņiem pārvietoja savu botānisko dārzu. Dendroloģe Ārija Galeniece pastāstīja par kokaugu kolekciju tapšanu, kurus pamatā ir bijuši no muižas parka mantotie koki. Daļa no tiem ir redzami vēl šodien. Turpmāko gadu gaitā senajos stādījumos ir iekļautas magnoliju, ceriņu, rododendru, skujkoku un citu kokaugu kolekcijas. Botāniķe Mārīte Neperte iepazīstināja ar vēsturiski pirmo ekspozīciju – „Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas”. Šī ekspozīcija nemainīta ir saglabājusi savu veidolu, tajā var iepazīt augu ārējās uzbūves īpatnības un pielāgojumus dzīvei dažādos apstākļos, atsevišķi ir sakopoti indīgie un ārstniecības augi. Šodien kolekcijā ir 770 dažādu nosaukumu augi. Zinātniskā asistente Lauma Strazdiņa pievērsās otrai vecākajai ekspozīcijai – „Augi sistemātika”, kas LU, tāpat kā lielā dāļā citu Eiropas Botānisko dārzu, ir veidota pēc vācu botāniķa Ādolfa Englera sistēmas. Salīdzinot ar daudzām citām augu sistemātikām, Ā. Englers augus kārtoja pēc ģintīm, dzimtām, ņemot vērā to evolūciju un savstarpējo radniecību. Pētniece Dace Grīviņa deva ieskatu tropu, subtropu un tuksnešu augu kolekciju tapšanas vēsturē, kas aizsākās 1928. gadā. Profesors R. Kondratovičs bija apkopojis galvenos Botāniskā dārza zinātniskā darba principus un sasniegumus padomju laikā, kad galvenā tēma bija augu selekcija un introdukcija. Šī darba rezultātā ir veidotas tādas nozīmīgas kolekcijas kā aprikozu un persiku, magnoliju, dāliju, rododendru un citas. LU Bioloģijas fakultātes doktorante Lauma Strazdiņa pastāstīja par dārza pirmo direktoru profesoru Nikolaju Maltu un viņa galveno zinātnisko aizraušanos - sūnu pētīšanu, īpaši no Zygodon ģints. Turpinājumā dārza darbinieki ziņoja par 2011. gada pētījumu rezultātiem: mikroorganismu un augu attiecībām, antioksidatīvajiem savienojumiem rozēs, reģistrētajām rododendru šķirnēm. Viesi no Nacionālā Botāniskā dārza referēja par eksotisko kokaugu introdukciju Liepājas rajonā (Dr. biol. Ināra Bondare) un „latviskajiem” augiem (Daina Roze). Konferencē piedalījās 46 LU darbinieki, studenti un viesi,  kopā tika nolasīti 15 referāti.

• Sekcijas programma
• LU 70. konference