Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Izlases kopbilde. Foto no LFF arhīva.
Izlases kopbilde. Foto no LFF arhīva.

Studenti no Latvijas U-21 izlases sastāva atgriezušies mājās ar 4. vietu Sadraudzības kausā
LU Sporta servisa centrs
06.02.2012

Aizvadītajā nedēļā, precīzāk 29. janvārī Latvijas U – 21 izlase noslēdza savu dalību Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā notikušajā Sadraudzības Kausa izcīņā. Pēdējā turnīra spēlē mūsējie spēlē par 3. vietu ar rezultātu 0:3 (0:2) piekāpās Ukrainas futbolistiem, tādejādi ieņemot 4. vietu.

Latvijas U-21 futbola izlase šajā turnīrā kopumā aizvadīja sešas cīņas. Turnīra ievadā apakšgrupas pirmajā spēlē mūsu futbolisti ar rezultātu 3:2 pieveica Kirgizstānu. Jāpiemin, ka uzvaras vārti mettieša Edgara Vardanjana kontā. Pēc tā sekoja bezvārtu neizšķirts ar Moldovu un zaudējums grupas līderiem Ukrainai ar 0:2. Ceturtdaļfinālā Latvijas U-21 futbolisti spraigā cīņā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā pārspēja par vienu no turnīra favorītiem uzskatīto Irānu. Arī šajā uzvarā punktu ar realizēto pendeli pielika mettietis, šoreiz Rūdolfs Puķītis. Pusfināla cīņā mūsu komanda ar rezultātu 1:2 atzina turnīra mājinieku Krievijas U-21 izlases pārākumu, bet cīņā par trešo vietu, kā jau minēts piekāpās Ukrainas vienaudžiem.

Turnīra gaitā laukumā devās visi četri uz izlasi izsauktie FS METTA/Latvijas Universitāte pārstāvji: Edgars Vardanjans (3 spēles pamatsastāvā, 3 nākot uz maiņu, Rūdolfs Puķītis (2 spēles pamatsastāvā, 2 nākot uz maiņu, Romans Rožkovskis (4 spēles pamatsastāvā) un Artjoms Zotovs (2 spēles pamatsastāvā, 2 nākot uz maiņu). Turklāt pēdējā spēlē pret Ukrainu sagaidījām arī brīdi, kad visi četri studentu futbolisti uz zālāja atradās vienlaicīgi.

Lai vairāk uzzinātu kā mūsējiem gājis pēc atgriešanās no Krievijas sazinājāmies ar Artjomu Zotovu un Romanu Rožkovski.

Pamatlaikā tikai viena uzvara, taču labs panākums 4. vieta, vai varējām labāk?

Artjoms Zotovs: Ja par parādīto sniegumu, iespējams varējām, taču tas bija ļoti grūti. Pirmkārt, pretinieki patiešām bija ļoti stipri, otrkārt, puiši fiziski un morāli bija noguruši jau pēc 3.- 4. spēles. Tā bija pamatīga spriedze un slodze, taču arīdzan lieliska pieredze. Runājot par rezultātu, tas varēja būt gan sliktāks, piemēram, pret Irānu pendelēs varēja arī nepaveikties, gan labāks, jo pret Krieviju tiesnesis nepamanīja roku pretinieku soda laukumā. Kopumā turnīrs bija labs, organizācija un pretinieki bija augstā līmenī. Uzskatu, ka tas bija ļoti noderīgi.

Romans Rožkovskis: Liels gods un prieks piedalīties tādos turnīros. Turnīrs tika ļoti labi organizēts. Uzskatu, ka piedalīšanās šajā turnīrā ir kolosāla pieredze visiem spēlētājiem. Šajās divas nedēļās guvu daudz pozitīvu emociju no turnīra. Nedomāju, ka 4. vieta bija Latvijas U - 21 izlases griesti, tāpēc, teikšu, ka vārējām arī labāk. Uz to arī jātiecas.

Kurš pretinieks bija pats grūtākais un pret kuru gribējās, bet nesanāca uzspēlēt no tām komandām, kas spēlēja turnīrā?

A.Z.: Pats grūtākais pretinieks, manuprāt, bija Ukraina. Pēc manām domām ukraiņi bija daudz stiprāki par Krieviju, tās sastāvā ir daudz vairāk tehnisku spēlētāju, pret kuriem grūtāk spēlēt. Bet tas ir futbols, viņiem nepaveicās pret Baltkrieviju, varbūt arī nenovērtēja pretinieku. Tieši Baltkrievija ir tā komanda pret ko gribējās uzspēlēt. Spēlējām pret turnīra 1., 3. un 5. vietas ieguvējiem, bet Baltkrievija palika otrā, tāpēc, lai salīdzinātu spēkus, būtu labi uzspēlēt arī pret viņiem.

R. R.: Visvairāk gribējās iziet uz laukuma pret Krieviju, diemžēl man tas neizdevās, jo spēlē pret Irānu dabūju kuriozu noraidījumu. Manuprāt, visgrūtākais pretinieks bija Ukraina, kaut arī vieglu pretinieku šajā turnīrā nebija.

Janvārī studentiem ir sesija, vai bija grūti sarunāt ar Latvijas Universitāti, ka  tik ilgi esat prom?

A. Z.: Man sanāca, ka turnīra laikā iekrita tikai viens eksāmens, kuru sarunāju uzrakstīt ātrāk, ar to nebija nekādu problēmu. Vēl viens eksāmens bija 16.janvārī - kad ar izlasi jau bijām sapulcējušies kopā, bet vēl atrādāmies Rīgā. Toreiz izstāstīju situāciju trenerim un viņš man atļāva izlaist treniņu, lai dotos uz eksāmenu. Tā sanāca, ka šajā dienā bija arī mana dzimšanas diena, tā kā sanāca, ka kā dāvanu saņēmu iespēju likt eksāmenu. (smejas)

R. R.: Ar nekādām lielām grūtībām sesijas laikā nesaskāros. Pasniedzēji arī ir cilvēki un visu saprot. Visi ar ko Latvijas Universitātē nācies saskarties izrādījuši pretimnākšanu studentiem, kas ir liels pluss. Eksāmenus, kas iekrita turnīra laikā pārcēlu uz vēlāku laiku vai nokārtoju ātrāk. Galvenais pašam būt atbildīgam un mēģināt sakārtot visu tā, lai viens otram netraucētu.

Esat atgriezušies un pirmie treniņi ar komandu aizvadīti, vai no turnīra nav  uzkrājies nogurums un varēsiet ielekt treniņu ritmā?

A. Z.: Ir neliels nogurums, bet vairāk tāds morāls, nekā fizisks, tāpēc ielekt ritmā, domāju, varēsim viegli. Oficiālās spēles pagaidām vēl nav, tāpēc arī morālo spēku vēl paspēsim uzkrāt.

R. R.: Protams, nogurums ir uzkrājies, taču nedomāju, ka FS METTA/Latvijas Universitāte puišiem šajās divas nedēļas gāja vieglāk. Tagad ir sagatavošanas posms, tāpēc nogurumam ir jābūt, tā ir dabiska parādība. Esam atbraukuši no turnīra ar pozitīvām emocijām, tāpēc nedomāju, ka būs grūtības ieiet treniņu ritmā, lielākas problēmas var rast mikro traumas, jo tādas ir. Mums vajag cik vien ātri pārslēgties uz darbu klubā, jo turnīrs jau ir noslēdzies, un ar pilnu atdevi jāgatavojas Virslīgas sezonai.

Un visbeidzot vai līdz ar šo turnīru izlasē būsiet saspēlējušies un pieraduši pie jaunā trenera, un atlases cikla spēlēs ar izlasi jau ies daudz labāk nekā līdz šim?

A. Z.: Ceru, ka tā arī būs. Neskatoties uz to, ka glābt situāciju atlases ciklā ir praktiski neiespējami, cīnīsimies līdz galam par komandas reputāciju. Vajadzētu iet labāk, taču jāatceras, ka komandas mūsu grupā ir ļoti stipras. Būs grūti, bet tajā pašā laikā arī ļoti interesanti. Galvenokārt jāpierāda pašiem sev, ka varam daudz labāk.

R. R.: Grūti pateikt, kas būs atlases ciklā, jo līdz pirmajām spēlēm ir veseli četri mēneši un daudz kas var mainīties. Nevar zināt, kādā formā būs spēlētāji. Ļoti ceru, ka nevienam nebūs traumas, un visi būs gatavi spēlēm. Bez šaubām tagad U-21 izlase izskatās labāk nekā pagājušā gadā. Kolektīvs ar katru spēli paliek spēcīgāks. Sākumā bija mazliet nepierasti, bet laika gaitā pieradām gan pie jaunā trenera, gan pie tā, ka daudz lietas notiek angļu valodā, tāpat arī pie jaunām prasībām, kuras izvirza treneris.