Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkā Jūrmalas gatvē 74/76, 1. stāvā no 1. līdz 15. decembrim skatāma izstāde, kas veltīta ievērojamā rakstnieka Kārļa Skalbes 130 gadu jubilejai.

Kārlis Skalbe dzimis 1879. gada 7. novembrī Vecpiebalgas Incēnos kalēja ģimenē. Mācījies Veļķu pagastskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā. Jau skolas laikā rakstnieks sācis rakstīt dzeju, un 1896. gadā laikrakstā „Balsis” ar parakstu Austris publicēts viņa pirmais dzejolis „Sapnis”. 1901. gadā pašmācības ceļā ieguvis tautskolotāja tiesības un sācis strādāt par skolotāju Ērgļu pagastskolā. Vēlāk nodibinājis žurnālu „Kāvi”, kā arī vadījis laikraksta „Jaunākās Ziņas” literāro nodaļu un bijis žurnālu „Piesaule” un „Latvju Mēnešraksts” redaktors. Kārlis Skalbe strādājis arī Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībā, ieņemot priekšsēdētāja amatu, un darbojies Latvijas Nacionālajā padomē.

Izstādes „Rakstniekam Kārlim Skalbem – 130” mērķis ir iepazīstināt interesentus ar K. Skalbes personību un viņa pazīstamākajiem darbiem. K. Skalbes personība spilgti atklājas izstādē apskatāmajās dažādu autoru publikācijās, piemēram, „Atmiņas par manu krusttēvu”, kurā Mudīte Austriņa stāsta par savām atmiņām un notikumiem, kas saistīti ar Kārli Skalbi, un rakstu krājums „Kārlis Skalbe – raksti un atmiņas”, kurā aprakstītas laikabiedru, draugu, paziņu un tuvinieku atmiņas, vērtējumi par K. Skalbi, apceres par viņa daiļradi, un Kārļa Skalbes raksti par savu literāro darbību.

Kārlis Skalbe ir pazīstams kā latviešu literārās pasakas izveidotājs un tās lielākais meistars. Izstādē aplūkojami tādi pazīstami darbi kā „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”, „Kaķīša dzirnavas”, „Ziemas pasakas”, „Pasaka par vērdiņu”, „Pasaka par vara vīru un citas”, „Manu bērnības dienu mēnesis un citas pasakas” u.c. Izstādē apskatāma arī Aijas Janseliņas – Priedītes publikācija „Sievietes tēls Kārļa Skalbes pasakās”, kurā sievietes tēls apskatīts kā mātes, precību objekti, individualizētās sievietes, sievietes noteicējas un nesasniedzamas sievietes, kā arī Ivetas Ruskules apcerējums par K. Skalbes nozīmi literatūras attīstībā -  „Tradicionālais un tā loma Kārļa Skalbes pasaku semantikā”.

Otrs nozīmīgākais žanrs rakstnieka daiļradē ir dzeja. Rakstnieka daiļradi raksturo nacionāla specifika, tēlu bagātība, kas mijas ar lielu vienkāršību. Ievērojama vieta Skalbes lirikā ir dabas dzejoļiem. Izstādē aplūkojami dzejas krājumi, kuros ietverti tādi darbi kā „Cietumnieka sapņi”, „Kad ābeles zied”, „Emigranta dziesmas”, „Sapņi un teikas” un citi. Izstādē apskatāma arī Rūdolfa Egles publikācija „Kārļa Skalbes dzejas māksla”, kurā apcerētas K. Skalbes dzejas raksturīgākās iezīmes.

Izstādes veidošanā izmantoti iespieddarbi, kas pieejami LU Bibliotēkas centrālajā ēkā un Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkas krājumā.

• Izstādē apskatāmie avoti un publikācijas
  

Izmantotie informācijas avoti:

1. Skalbe Kārlis. No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās / LU Literatūras, folkloras un mākslas inst. ; [red. Ināra Stašulāne].   Rīga : Zinātne, 2003. 531.-532. lpp. ISBN   9984698483.
2. Skalbe, Kārlis. No : Latviešu literatūras vēsture : 6 sējumos / Latvijas PSR Zinātņu Akadēmija. Valodas un literatūras institūts ; [redkol.: K. Graudiņš ... [u.c.] ; E. Sokols (atb. red.)].  Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izd. 1957, 333.- 363. lpp.
3. Zeiferts, Teodors. Skalbe. No : Zeiferts, Teodors. Latviešu rakstniecības vēsture.3. d. Rīga : Gulbis, 1925. 364.-374. lpp.