Ministru prezidents ne tikai pastāstīja par iespējamajiem eiro ieviešanas riskiem, bet arī mītiem. Kā izplatītākais mīts tika atzīts sabiedrībā valdošais uzskats, ka pēc eiro ieviešanas Latvijā strauji kāps cenas. „Visās valstīs eiro lielākoties tiek ieviests pirmajā janvārī, kas nereti ir laiks, kad tiek paaugstināti tarifi, izmaksas un arī uzņēmēji pārskata cenas. Jaunais gads bieži nāk ar jaunām cenām. Jebkurā parastā gadā, kad pieaug cenas, sabiedrība atrod vainīgo - tā ir valdība vai konkrētais monopola uzņēmums. Tajā gadā, kad tiek ieviests eiro, tas viss nešaubīgi tiek novirzīts uz eiro. Otrs iemesls, kādēļ rodas šāda veida mīts, ir tas, ka gandrīz visās valstīs, kas ieviesa eiro – nacionālās valūtas nomināls ir bijis zem eiro. Tas nozīmē, ka cipari, ko cilvēki ierauga uz cenām, ir mazāki un līdz ar to psiholoģiski ir viegli mazāko skaitli neuztaisīt tik mazu, kā tas pēc kursa īstenībā ir. Latvijas gadījumā situācija ir pretēja. Lata nomināls ir augstāks, tas nozīmē, ka cilvēki ieraudzīs lielākus ciparus uz cenām, psiholoģiski tas darbosies tieši otrādi. Jau esam uzsākuši cenu monitoringu un sākām kampaņu „Godīgs eiro ieviesējs”, kurā arī uzņēmēji var pieteikties šai kampaņai, apņemoties cenas konvertēt strikti pēc oficiālā kursa. Savu piekrišanu šai kampaņai jau devusi Latvijas Tirgotāju asociācija, dažādas organizācijas, kas pārstāv lielākās lielveikalu ķēdes un arī gandrīz visas degvielu uzpildes stacijas. Šajā pārejas procesā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs strādās pastiprināti, kontrolējot cenu maiņas,” solīja V. Dombrovskis.

Kā tipisks mīts tika minēts arī uzskats, ka lata pārēja uz eiro nenotiks pēc oficiālā valūtas kursa. Ministru prezidents studentiem skaidroja, ka kaut formāli kursu nenoteiks Latvijas valdība, realitātē, lai pievienotos eirozonai, ir jāatbilst Māstrihtas kritērijiem. Tie ir kritēriji, kuri raksturo, kādu līdzsvaru ekonomika ir sasniegusi. Nevienai valstij, kas pievienojusies eirozonai, kurss nav mainīts, tieši tāpēc, ka viss pārejas procesa dizains ir vērsts uz to, ka ekonomika konverģē uz noteiktu līdzsvaru ar konkrētu valūtas kursa.

Sociālo zinātņu fakultātē studentiem regulāri tiek organizētas dažādas lekcijas un diskusijas, kurās amatpersonas apspriež aktuālus tematus politikā un ekonomikā. Šonedēļ ar politikas zinātnes studentiem runāja ne tikai Valdis Dombrovskis, bet arī ekspremjeri Māris Gailis un Aigars Kalvītis, kuri fakultātē viesojās Politikas zinātnes nodaļas kursa „Latvijas valdības” ietvaros.

Rosalba Rizzo ir asistējošā profesore Mesīnas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Viņa ir grāmatas „Multimodal and Multimedia Aspect of English Language Teaching and Studies in Italian Universities: An e-learning approach (Como-Pavia: Ibis, 2009)” autore un dažādu augstu novērtējumu ieguvēja, tādās jomās kā: angļu valodas apmācībā, e-studijās, multimodālu tekstu analīzē u.c.

Laipni gaidīti visi interesenti!

2012.gada 18.decembrī plkst. 10.30-12.00  „Arsenic and iron toxicities in rice: physiological interactions between two environmental constraints”.

Dr. Stanley Lutts ir stažējies prestižajā Maksa Planka Institūtā Ķelnē, Vācijā, bet kopš 1999.gada ir profesors Lēvenes Katoļu universitātes Bioloģijas Institūtā, Beļģijā. Profesora darbs galvenokārt saistīts ar augu rezistences pret abiotisko stresu izpēti.

Augu fizioloģijas pētījumu grupa, kurā darbojas prof. Lutts, pēta minerālu (dzelzs, smago metālu, sāļu u.c.) toksicitātes ietekmi uz augiem. Prof. Lutts strādā pie kultūraugu piemēram, rīsu (Oryza sativa L.), kviešu (Triticum durum), tomātu (Lycopersicon esculentum) u.c. fizioloģisko modeļu sistēmu izveides, kas palielinātu augu biomasas kapacitāti smago metālu akumulācijā, tādējādi sasniedzot pēc iespējas lielāku efektivitāti fitoremediācijā jeb piesārņotas augsnes rekultivācijā ar augiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, veicinot ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu un palielinot Latvijas konkurētspēju pašmāju un starptautiskajos tirgos.

Prezentāciju sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Projektu attīstības nodaļas Projektu vadītājs Rūdolfs Krese. Ikdienā viņš strādā ar inovatīvo ideju autoriem un palīdz viņu biznesa attīstībā. Rūdolfs pārzina atbalsta instrumentu izmantošanas iespējas un guvis pieredzi tehnoloģiju komercializēšanā.

Laipni aicināti visi tie, kuriem ir interese par investīciju piesaistes iespējām!

 Ja plānojat ierasties, aicinām pieteikties šeit.

Lekcija paredzēta dažāda līmeņa un nozaru dabaszinātņu studentiem, un tā dos vispārīgu priekšstatu par jaunākajām tendencēm un iespējām biofotonikā.

Lekcija notiks angļu valodā.

Lekciju organizē Latvijas Universitātes SPIE studentu nodaļa sadarbībā ar starptautisko optikas biedrību SPIE. Ierodoties uz lekciju, būs iespēja iegūt informāciju arī par iespējām iesaistīties Latvijas Universitātes SPIE studentu nodaļā, informāciju, kā kļūt par SPIE biedru un kādas priekšrocības tas dod. Papildus informācija: info@ulspie.lv

Lekcijas video ieraksts:

Prof. Dr. Dr. hc. Reich skaidros ES pilsonības institūta vēsturi un attīstību, kā arī akcentēs pretrunas starp Eiropas solidaritātes principu un ES dalībvalstu interesēm aizsargāt šo valstu sasniegumus nacionālo sociālo sistēmu tālākai funkcionēšanai. Pēc vieslekcijas Latvijas Universitātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras docente Dr. Kristīne Dupate ievadīs diskusiju par ES pilsonības aktuālajiem jautājumiem Latvijā.

Vieslekcija notiks angļu valodā un dalība tajā ir bez maksas.

Plašāka informācija par vieslekciju un Prof. Dr. Norbert Reich CV: http://www.hochschulkontor.lv/lv/pasakumi

Vieslekciju organizē Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs.

Ievadā DAAD lektors, asociētais viesprofesors Latvijas Universitātē Dr. Christoph Schewe sniegs īsu ieskatu jautājumā par sadarbību starp Baltijas valstīm un Vācijas līdzdalību tajā, bet Tartu Universitātes Tiesību zinātņu fakultātes profesors Mälksoo vieslekcijā apskatīs starptautisko tiesību salīdzinošos aspektus un cilvēktiesības kopumā.

Prof. Lauri Mälksoo doktora grādu ieguva Berlīnes Humbolta universitātē un Tartu Universitātē strādā jau kopš 1997. gada. Pētot Baltijas valstis, viņa publikācijas lielākoties ir par Baltijas valstu starptautisko tiesisko statusu, vēsturi un starptautisko tiesību teoriju, kā arī par Krievijas konceptu starptautiskajās tiesībās.

Vieslekcija notiks angļu valodā un dalība tajā ir bez maksas.

Plašāka informācija par vieslekciju: http://www.hochschulkontor.lv/lv/pasakumi