Grāmata pieejama LU Akadēmiskā apgāda grāmatnīcā Raiņa bulvārī 19 un citās grāmatu tirdzniecības vietās.

Informācija par citiem LU Akadēmiskā apgāda izdevumiem atrodama šeit.

Grāmata ir strukturēta trīs daļās (Personība, zinātne, valsts; Latviskā identitāte un kultūru komunikācija; Vairas Vīķes-Freibergas personība atmiņu gaismā), un tās saturu veido zinātniskie raksti par jubilārei tuvām izpētes un refleksijas jomām, kā arī brīvas formas personiska rakstura apceres un atceres par kopā piedzīvoto un paveikto.

Izdevumā publicējušies Jānis Stradiņš, Ojārs Spārītis, Andrievs Ezergailis, Petro Umberto Dini, Maija Kūle, Ina Druviete, Janīna Kursīte, Andrejs Veisbergs, Valdis Muktupāvels, Fjodors Fjodorovs, Ausma Cimdiņa u.c., kopumā 31 zinātnieks no Latvijas un ārzemēm (Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Kanādas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas).

Grāmatas prezentācijā piedalīsies jubilāre Vaira Vīķe-Freiberga, LU rektors Mārcis Auziņš, LZA prezidents Juris Ekmanis, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, soliste Zane Šmite un izdevuma autori un veidotāji.

Grāmata nāk klajā LU Akadēmiskajā apgādā. Projekta autore, grāmatas sastādītāja un galvenā redaktore Ausma Cimdiņa. Izdevumu atbalsta valsts pētījumu programma „Nacionālā identitāte”, Latvijas Universitāte un uzņēmējs Kirovs Lipmans.

Būsiet mīļi gaidīti!

Kurš gan no mums nav savulaik "sapņojis" par romantiskiem piedzīvojumiem, kas saistīti ar notikumiem senatnē, tālas vēstures liecībām, alām, mistiskām būvēm… Ir pierādīts, ka daudzas noslēpumainas vietas radītas jau aizvēsturē, kad cilvēki vēl dzīvoja nelielās kopienās un izmantoja tikai pašus vienkāršākos darbarīkus. Turklāt šo seno laiku izturīgākās liecības ir atrodamas arī vēl mūsdienās. Tie ir megalīti – seno cilvēku vienkārši apdarināti milzu akmeņi un to grupas, kā arī no milzu akmeņiem veidotas būves. Kā senie cilvēki spējuši šos objektus radīt un kāpēc – vēl nav pilnībā noskaidrots, bet ir zināms, ka megalītu kultūras liecības ir saglabājušās daudzviet visā pasaulē. Arī Latvijā…

Grāmata paredzēta vēsturniekiem, dabas un novadu pētniekiem, kā arī visiem, kas interesējas par aizvēsturi un tās pieminekļiem.

Gleznās, kas redzamas katalogā un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”, ir vērojama milzīga meistarība un enerģētika. Vīriešu akti, kas pašreiz pasaulē ir ļoti populāri. Mātes acis, politiķu portreti, atkarīgā cilvēka monstrozā smadzeņu darbība – tas viss ir šajā katalogā.

Atgādinām, ka līdz 18. novembrim izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) skatāma LU pasniedzēja Jura Utāna personālizstāde „Utāns glezno un uzvar!”.

Šī smagā slimība, alkoholatkarība, sabojā nervu sistēmu un visu organismu. Kā tas notiek, varat izlasīt tikko Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā  izdotajā grāmatā „Alkoholatkarība un osteorefleksoterapija”. Mēs ceram, ka šī grāmata palīdzēs pasargāt daudzus no šīs „slimības uz mūžu”, skaidros, kā ar to sadzīvot, kā ārstēties. Tāpat vesela nodaļa veltīta līdzatkarīgā problēmām. Aprakstīta arī alkoholisma ārstēšana ar osteorefleksoterapijas metodi, kurai pirmsākumi rodami Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā.

Grāmatu recenzējis izcilais narkologs, Dr. med. hon. c. Jānis Strazdiņš.

Antonija Zundas grāmatā ir analizētas Latvijas un Lielbritānijas attiecības sarežģītā laika posmā - 30. gados, kad Eiropā pasliktinājās starptautiskā situācija, atsevišķās valstīs nostiprinājās diktatoriski režīmi un iezīmējās jauna kara draudi. Visi šie procesi ietekmēja arī Latvijas un Anglijas attiecības.

Viena no galvenajām problēmām, ko politiskajās attiecībās ar Angliju mēģināja risināt Latvija, bija drošības garantijas. Bet Anglija diezgan vienaldzīgi izturējās pret šiem Latvijas centieniem. Neko vairāk par vispārējām frāzēm, kādas ir pieņemts teikt saskaņā ar diplomātisko etiķeti, Latvija no Anglijas nesagaidīja.

Katrā valstī savstarpējās attiecības un to nozīme tika vērtētas atšķirīgi. Latvijas izpratnē Lielbritānija bija svarīgs ekonomisko un politisko attiecību partneris, tā tika uzskatīta par sabiedroto, ar kuras atbalstu var rēķināties sarežģītā situācijā. Savukārt Anglijai attiecībās ar Latviju nebija tik tālejošu plānu.

Grāmatā abu valstu attiecības skatītas ciešā saistībā ar notikumiem Baltijā, Eiropā un pasaulē. Politiskie procesi Francijā, Vācijā, Padomju Savienībā un citās valstīs tieši ietekmēja arī Anglijas un Latvijas attiecības. Tās veidojās visu šo procesu mijiedarbībā. Saasinoties situācijai pasaulē un pašā Britu impērijā, mazinājās arī tās iespējas ietekmēt norises Austrumeiropā un Baltijas valstīs. 1940. gadā Anglija diezgan vienaldzīgi noskatījās, kā no Eiropas politiskās kartes pazūd neatkarīgās Baltijas valstis, kas 20 starpkaru perioda gadus dzīvoja ilūzijās, ka grūtā brīdī tās glābs un aizstāvēs varenā Britu impērija.

Šīs cerības izrādījās iluzoras. Mīts par Angliju kā galveno sabiedroto un aizstāvi sabruka 1939.-1940. gadā. Atbildot uz jautājumu, kādas bija Anglijas un Latvijas politiskās attiecības 30. gados, var teikt, ka Lielbritānija neattaisnoja uz sevi liktās cerības.

Savukārt Bonifācijs Daukšts savā grāmatā runā par tēmām, kas iepriekš bieži noklusētas. Līdz šim par Kulturālās tuvināšanās biedrību ar SPRS (tā līdz 1939. gadam saīsināti dēvēja PSRS) tautām ir rakstīts (galvenokārt presē), sabiedrībā spriests, mēļots un baumots, bet visvairāk tomēr slepināts, noklusēts, sagrozīts, melots un arī slēpts – gan historiogrāfijās, gan daždien un dažviet dažādos specarhīvos, cilvēku atmiņā un politisko apsvērumu lokos. Tāpēc skaidrības un vēsturiskās patiesības nolūkā biogrāfisku līkloču izpratnei, faktu rašanai un verifikācijai, pilnīgai arhīvu un citu informācijas avotu aptveršanai un dziļākai analīzei (par biedrības adekvāto vietu un lomu mūsu vēstures ainā) ir gana pamata un jēgas.

No pirmā skata šķiet nepārprotami skaidrs, ka šis pētījums iekļaujas Latvijas Republikas biedrību, sabiedrisko un nevalstisko organizāciju vēstures izpētes tēmā, bet personiskā vēsturnieka pieredze rāda, ka caur šīs nebūt ne ordinārās biedrības vēsturi kā prizmu savdabīgi paveras reizē vairākas mūsu valsts, sabiedrības un personību dzīves sfēras, arī mūsu kopējā likteņa maz zināmākie augstie un zemie loki.

Krājuma atvēršanas gaita aplūkojama LU HZF lektores Līgas Voginas sagatavotajā slaidrādē http://photopeach.com/album/qala9q

Krājumu sagatavojusi LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra, krājuma sastādītājas un redaktores ir Ilze Lokmane un Andra Kalnača. Patiess prieks par to, ka krājuma autoru vidū ir gan LU valodniecības doktorantes un doktora grāda pretendentes Gunta Nešpore, Baiba Saulīte, Baiba Ivulāne, Liene Kalviša, Ieva Kuplā un Līga Vogina, gan viņu studiju gadu docētāji Laimute Balode, Juris Grigorjevs, Gita Bērziņa, Ilze Lokmane un Andra Kalnača, kā arī kolēģes Iveta Pūtele (LU Latviešu valodas institūts), Ilze Auziņa (LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija) un Svetlana Polkovņikova (Daugavpils Universitāte).

Tādējādi vairāku gadu zinātnisku semināru sadarbība, jeb, tēlaini sakot, domu laboratorija, kur interesantās diskusijās dzimušas un arī pārbaudītas dažādas lingvistiskas idejas gramatizēšanās un leksikalizēšanās metodoloģijas izmantojumā, rezultējusies rakstu krājuma sagatavošanā un publicēšanā. Darba process semināros un rakstu tapšanā noderīgs bijis arī promocijas darbu izstrādātājiem, jo mērķtiecīgi licis pārdomāt valodas sistēmas analīzes dažādus aspektus, kā arī palīdzējis metodoloģiski norobežot pētāmo materiālu un precizēt tā interpretāciju.

Īpaša pateicība pienākas Latvijas Universitātei, kas finansējusi projektu Nr. 2011/ZP-113, kā arī LU Akadēmiskajam apgādam.

Šā gada jūnijā LU Akadēmiskais apgāds ir laidis klajā vēl divas grāmatas šajā sērijā - Ineša Feldmaņa darbu „Latvija Otrajā pasaules karā (1939-1945): jauns konceptuāls skatījums” un Bonifācija Daukšta grāmatu „Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija".

Ineša Feldmaņa grāmatā „Latvija Otrajā pasaules karā (1939-1945): jauns konceptuāls skatījums” analizēts Otrais pasaules karš, kas postoši skāra gandrīz vai ikvienu Eiropas valsti. Latvieši, lietuvieši un igauņi kara gados piedzīvoja trīs okupācijas. Ilgus gadus vēsturnieku darbos par Otro pasaules karu valdīja tā sauktā uzvarētāju versija, kurā notikumu norise vērtēta tikai caur nacisma kā vienīgā ļaunuma prizmu. Kara norises Latvijā nevar izprast un kaut cik objektīvi novērtēt, ja neievēro divas ļaunuma paradigmas – komunismu un nacismu. Grāmatā uz vēsturisko notikumu fona galvenā uzmanība pievērsta strīdīgiem jautājumiem, izpētes problēmām, iespējamiem risinājumiem.

Bonifācija Daukšta grāmatas „Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija" tapšanu  noteica autora pārliecība, ka Voldemāra Oskara Edmunda Anša dēla Ozola fantastiskais dzīves gājums un viņa, kā latīņi teiktu, res gestae ir pelnījuši lielāku Latvijas vēstures pētnieku uzmanību un dziļāku analīzi nekā līdz šim. Tiesa, tas ir sarežģīts uzdevums, jo kopvedim  Ozolam, tāpat kā daudziem citiem latviešiem, piekritusī likteņa ekstraordinaritāte ir izcili unikāla un rada grūti atrisināmas avotu meklēšanas, izvērtēšanas un faktu verificēšanas problēmas. Jo vairāk tāpēc, ka sava pasionārā rakstura un visai „augstā lidojuma” dēļ kopvedis (vēlāk – ģenerālis) ir  bijis dalībnieks visos nozīmīgākajos 20. gadsimta pirmās puses  Eiropas un Latvijas laikagriežos, aktīvi darbojies daudzās kolīzijās un, nereti, arī ar vairāku valstu specdienestu cīņu saistītās politiskās intrigās.

Katra no grāmatām ir laista klajā 1500 eksemplāru tirāžā. Grāmatas ir nodotas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kas tās izdalīs visām Latvijas bibliotēkām.

Saruna par zinātni, kas paver apvāršņus un raugās, kā cilvēkam dzīvot labāk

Sociālantropoloģija Latvijā ir jauna zinātne, taču abas pētnieces - Agnese CIMDIŅA un Ieva RAUBIŠKO - LU Humanitāro zinātņu fakultātes paspārnē ražīgi strādā un lauž celmus, iedibinot tai savu vietu starp citām. Saruna par to, kas ir sociālantropoloģija un kāds ir šīs zinātnes devums sabiedrība, no kā veidojas brilles, caur kurām raugās sociālantropologs, kādu vietu tā ieņem starp citām zinātnēm, un ar kurām visciešāk sadarbojas.

Latvijas Universitātes publikācijas citējamības datubāzēs (2007–2011)

Sākot ar 2012. gadu, LU ir pieejamas divas nozīmīgākās citējamības datubāzes – Web of Science un Scopus, kas ļauj aplūkot LU personāla publikāciju un citējumu skaita dinamiku. LU publikāciju skaitam citējamības datubāzēs ir tendence pieaugt, ko var novērot abās aplūkotajās datubāzēs, turklāt publikācijām ir diezgan augsts citēšanas rādītājs. Jāņem vērā, ka informācija citējamības datubāzēs strauji mainās, jo abas datubāzes tiek regulāri atjauninātas. Uzmanība jāpievērš arī tam, ka publikācijas bieži ir indeksētas abās datubāzēs.

Pasaules gala nebūs

Profesors Valdis Segliņš strādā LU jau gandrīz 20 gadus, un pašlaik viņš ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs. Viņš ir autors bagātīgi ilustrētai grāmatai „Senās Ēģiptes rakstu dārgumi. No Piramīdu tekstiem līdz Mirušo grāmatai”, kas nesen izdota LU Akadēmiskajā apgādā un saņēmusi „Zelta ābeles” balvu par izcilu kvalitāti un noformējumu. Grāmata piesaista ne tikai vizuāli, bet arī ar svaigu skatījumu uz Ēģiptes tēmu. Kamēr V. Segliņa pētniecības gars, pacietība un vēlme izzināt pasauli ir pietiekami stipra, mums nav jāuztraucas, ka trūks arvien jaunu pētījumu ne tikai par Ēģipti, bet arī par daudzām citām tēmām.

Kurta Hāgena pirmā stipendiāte

Pildot mecenāta Kurta Hāgena testamentāro gribu – lai ik gadu LU studenti varētu mācīties Vācijas augstskolās, LU Fonds divas reizes gadā aicina studentus pieteikties mecenāta Kurta Hāgena vārdā nosauktajai stipendijai un doties studēt uz LU sadarbības augstskolām Vācijā. Kintija Auziņa, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas maģistra studiju programmas 1. kursa studente, ir mecenāta Kurta Hāgena pirmā stipendiāte. Viņa aprīlī ir devusies studēt uz Tībingenes Universitāti, lai pēc iespējas kvalitatīvāk un pilnīgāk iedziļinātos Imanuela Kanta studijās

Pirmais absolvents Baltijas jūras reģiona studijās – Dins Merirands

No 2005. gada LU Humanitāro zinātņu fakultātē iespējams iegūt maģistra grādu Baltijas jūras reģiona studijās. Programma sagatavo kvalificētus analītiķus, kuri pārzina Baltijas jūras reģiona politiskos, ekonomiskos, sociālos un kultūras procesus. Dins Merirands, kurš pašlaik ir Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors ir pirmais šīs studiju programmas absolvents, kas studijas beidza pirms 5 gadiem. Intervijā Dins stāsta par nejaušo rakstu kādā interneta portālā, kas mudinājis uzzināt kaut ko vairāk par jauno studiju programmu. Tāpat viņš dalās atmiņās par saviem studiju gadiem, kā arī skaidro kā studijās iegūtās zināšanas noder ikdienas darbā.

Metālapstrādes darbnīcas „muižkungs”: Juris Leitāns

Gaisotne Anniņmuižā ir darbīga un rosinoša. Izrādās, Universitātē var nokļūt arī pa sētas pusi – nemaz neieejot nevienā no „lielajām mājām”, uzreiz no Rīgas – Jūrmalas veloceliņa jānogriežas pa vecu liepu aleju, kur aizaugušas pļavas galā – muiža ar visu „muižkungu” - LU pasniedzēju Juri Leitānu. Studenti pārliecina, ka te viss notiek pa īstam, nevis virtuāli un garlaikoti, bet praktiski un iedvesmojoši. Tāpat pēdējo gadu diplomdarbi – milzīgie metāla kukaiņi un ziedi, kas vēl redzami LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes gaiteņos, – liecina par nopietnām materiāla īpašību un iespēju studijām. Metālmākslas pazinējiem Juris Leitāns saistās vispirms ar neordinārām alumīnija rotām, kurās iestrādāti cēlmetāli un dārgakmeņi. Mākslinieks strādā LU kopš 1995. gada.

Visurgājējs Edīte

Edīte Simanoviča ir LU Kultūras, Mākslas un Izglītības jaunrades biedrības "Juventus" direktore. Viņa strādā LU jau 42 gadus un viņas pārziņā ir 19 radošie kolektīvi - kori un tautas deju ansambļi. Edīte pati ir dziedājusi koros, tādēļ šis darbs ir viņas sirdslieta un LU radošā pašdarbība veiksmīgi turpina plaukt.

Latvijas Universitātes žurnāls „Alma Mater” iznāk četras reizes gadā, atspoguļojot nozīmīgākos notikumus Universitātē. Gan šis, gan iepriekšējie žurnāla „Alma Mater” numuri lasāmi elektroniskā formātā Latvijas Universitātes portālā.