Noēnošanas projekts "Sunlight induced shading system" ASV Biomimikrijas institūta ideju konkursā "2011 Biomimicry Student Design Challenge" ieguvis otro vietu.

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza darbinieku iniciētā domubiedru grupa, kurā darbojas arī LU Bioloģijas fakultātes un LU Ķīmijas fakultātes, kā arī Rīgas tehniskās universitātes studenti un pasniedzēji, 2011. gada rudens semestrī izveidoja projektu „Sunlight induced shading system”. Projekts ASV Biomimikrijas institūta ideju konkursā „2011 Biomimicry Student Design Challenge” ir ieguvis otro vietu.

ASV Biomimikrijas institūta žūrija konkursā „2011 Biomimicry Student Design Challenge” pirmo vietu piešķīra Isfahanas Mākslas institūta (Irāna) arhitektūras un ekonomikas studentu-pētnieku grupas projektam. Tajā, ideju noskatot no tuksnesī dzīvojošiem gliemežiem, ir doma par karstam klimatam piemērotām ēkām, kas spējīga pašas sevi noēnot, atstarot gaismu tādējādi radot dzīvošanai piemērotu vidi, kur nav nepieciešami gaisa kondicionieri. Otrā vieta piešķirta Latvijas Universitātes projektam, bet trešā – Karaliskā Tehnoloģiju Institūta (Zviedrija) idejai, kurā mājas ārsienu paneļu dizains nodrošina sniega piesaisti, tādējādi ziemā radot dabīgu ēku siltumizolāciju.  

Vērtējot pieteikumus, žūrija ņēma vērā projektu atbilstību biomimikrijas idejai, risinājumu radošumu, to potenciālo ietekmi, prezentācijas kvalitāti, komandas saliedētību.  Projektos piedāvātajiem risinājumiem bija jābūt energoefektīviem un jāmazina siltumnīcas efektu radošo gāzu emisija pieteicēju lokālajā reģionā, kā arī tiem jābūt reāliem.

Latvijas Universitātes idejas pamatā ir novērojums par gazāniju, magoņu un citu ziedu atvēršanos un aizvēršanos atkarībā no saules apgaismojuma, kā arī lapās esošo atvārsnīšu šūnu kustībām, kas sakļaujoties vai attālinoties veido spraugu caur kuru augam notiek gāzu un ūdens apmaiņa ar apkārtējo vidi. Šīs augu kustības iedvesmoja domu par noēnošanas sistēmu, kas sastāv no atsevišķiem elementiem, kuru „ziedlapiņas” atveras un sakļaujas atkarībā no Saules gaismas. Uzspīdot Saulei, sasilst tvertne („ziedgultne”) ar gāzi, kas izplešas un, iestiepjot elastīgu membrānu, atver „ziedlapiņas”. Šāds noēnojums ir energoefektīvs, katrs elements darbojas autonomi. Tas būtu piemērots siltumnīcām, kuras mūsu klimatiskajos apstākļos jānoēno jau februārī, kā arī tas būtu izmantojams arī sabiedriskās vietās un sadzīvē.

LU Botāniskā dārza pieteikto projektu veidoja LU Ķīmijas fakultātes students Edgars Oļehnovičs, LU Bioloģijas fakultātes studentes Margarita Biļdina, Evita Verpakovska, Sandra Krasucka, RTU studente un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniskā asistente Anna Beloborodko, LU docenti Brigita Laime un Tūrs Selga, LU Botāniskā dārza darbinieki Anta Sparinska, Oskars Stūris un Signe Tomsone.

Kopumā konkursam ASV tika pieteiktas 50 idejas no 10 valstīm (Kanādas, Irānas, Norvēģijas, Indijas, Zviedrijas, Latvijas, Itālijas, Lielbritānijas, Turcijas un ASV), no kurām finālā iekļuva 12 idejas.

Plašāka informācija par konkursu un uzvarētājiem: www.biomimicrydesignchallenge.