27. februārī Eiropas Savienības mājā notika diskusija par Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūta projekta izveidi, tā mērķiem un Baltijas valstu sadarbību projekta ietvaros.

Virtuālā institūta izveidē piedalās vadošās zinātniski pētnieciskās institūcijas no Baltijas valstīm, tai skaitā, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas studiju un pētījumu centrs, kā arī Viļņas Universitāte, Viļņas un Kauņas Tehniskās universitātes no Lietuvas, Tartu Universitāte un Tallinas Tehniskā universitāte no Igaunijas un citi.

Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūts ir sadarbības forma, kas apvieno un koordinē Baltijas valstu universitāšu un zinātnisko institūtu darbību, kā arī pētniecības un attīstības lielo infrastruktūras objektu izveidi Baltijā. Tāpat institūts koordinēs pētniecības un attīstības objektu izveidi un izmantošanu Baltijas reģionā, nodrošinot zinātnieku un pētnieku mobilitāti, kā arī dodot iespēju studentiem apgūt ne tikai teorētiskās, bet arī praktiskās zināšanas.

Latvijas Universitāte (LU) projekta ietvaros paredzējusi turpināt LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra attīstību Torņakalnā, veidojot jaunus studiju korpusus un Zinātnes parku, izveidot augstas enerģijas starojuma pētījumu un izmantošanas centru Salaspilī, bijušajā kodolreaktora teritorijā, kopā ar LU Cietvielu fizikas institūtu attīstīt nanotehnoloģiju un materiālzinātnes centru, modernizēt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nodrošinājumu, atbalstīt jaunu studiju programmu veidošanu un mūžizglītību moderno tehnoloģiju jomā.

Projektu plānots finansēt no nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda līdzekļiem zinātnei, inovācijai un tehnoloģiju pārnesei, kas attiecas uz laika posmu no 2014. līdz 2020. gadam, nodrošinot Eiropas Savienības izvirzītā mērķa „Inovāciju savienība” īstenošanu.

Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūts tiek veidots ar  mērķi  saskaņoti attīstīt zinātniskās, izglītības un inovāciju infrastruktūru, lai stiprinātu Eiropas Savienības un īpaši Baltijas jūras reģiona kapacitāti, veicinātu tā konkurētspēju pasaules tirgos. Izvērtējot zinātnisko ekselenci un infrastruktūras kapacitāti Baltijas valstīs, līdzšinējā projekta darbības ietvaros tika identificētas potenciālās attīstāmās jomas ar augstāko zinātnisko ekselenci: biomedicīna un farmācija, inovatīvie materiāli un nanotehnoloģijas, kā arī inženierzinātnes, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Projekta aktivitātes ir zinātniskās infrastruktūras attīstība, valsts zinātniskās darbības prioritāšu un valsts nozīmes pētniecības centru mijiedarbība.

Video ieraksts