Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
KATEGORIJA
Tēma
Struktūrvienība
Absolventi
Aerobika
Aicinājums
Akcija
Ansamblis
Antropoloģija
Apmaiņas studijas
Arheoloģija
Astronomija
Atcerei
Atklāšanas pasākums
Atvēršanas svētki
Atvērto durvju diena
Baltijas studijas
Balva
Balvas ieguvēji
Basketbols
Beisbols
Bioloģija
Botānika
Brīvā cīņa
C daļas kursi
Darba iespējas
Darbiniekiem
Datorzinātne
Dāvinājums
Demogrāfija
Dienesta viesnīcas
Diskusija
Dizains
Doktorantūra
Ekoloģija
Ekonomika
Farmācija
Filozofija
Finanses
Fizika
Florbols
Forums
Fotonika
Frisbijs
Futbols
Galda teniss
Ģenētika
Ģeodēzija
Ģeogrāfija
Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas
Ģeoloģija
Gribu studēt
Ilgtspējīga attīstība
Informācijas tehnoloģijas
Inovācijas
Izdevums
Izglītība
Izklaide
Izlaidumi
Izrāde
Izstāde
Jubileja
Juridiskās zinātnes
Karjera
Kendo
Ķīmija
Kino
Kolokvijs
Komunikācijas zinātne
Koncerts
Konference
Kongress
Konkurss
Koris
Korporācijas
Kultūra
Kursi
Labdarība
Lakross
Latvijas Augstskolu Florbola Līga
Lekcija
Līguma parakstīšana
Literatūra
Literatūrzinātne
LU 68. konference
LU 69. konference
LU 70. konference
LU 71. konference
LU 72. konference
LU 73. konference
LU 74. konference
LU 90
LU 95
LU Basketbola līga
LU Futbola līga
Māksla
Matemātika
Mecenāti
Medicīna
Meistarklase
Mikrobioloģija
Mūzika
Mūžizglītība
Nanotehnoloģijas
Nodarbība
Optika
Orķestris
Panākums konkursā
Pasākums
Pasaules līderu lasījumi
Pedagoģija
Peldēšana
Pētniecība
Piemiņai
Politika
Politikas zinātne
Preses konference
Preses relīze
Projekti
Promocijas darbs
Psiholoģija
Publikāciju cikls "Mēneša pētījums"
Publikāciju cikls "Mēneša pētnieks"
Radošā darbība
Raidījums
Rektors
Reliģiju zinātne
Rezidentūra
Riteņbraukšana
Sadarbība
Sadzīve
Sanāksme
Sapulce
Sasniegumi
Seminārs
Simpozijs
Skola
Skolēniem
Slēpošana
Sociālās zinātnes
Socioloģija
Sports
Starptautiskā sadarbība
Starptautiskais Augstskolu kauss volejbolā
Starptautiskās attiecības
Stipendija
Strītbols
Studentiem
Studijas
Studijas ārvalstīs
Tālākizglītība
Talka
Teātris
Teoloģija
Tiesību zinātnes
Tikšanās
Tradīcijas
Tūrisms
Uzņēmējiem
Vadībzinātne
Valodniecība
Valodu apguve
Vasaras skola
Vēlēšanas
Vēsture
Video
Vides zinātne
Viedoklis
Vieglatlētika
Viesiem
Vieslekcija
Vizīte
Volejbols
Zinātne
Zinātnes komunikācija
Akadēmiskā bibliotēka
Akadēmiskais apgāds
Akadēmiskais departaments
Ārlietu departaments
Astronomijas institūts
Atomfizikas un spektroskopijas institūts
Atturības un Veselības izglītības veicināšanas biedrība
Basketbola komanda "Latvijas Universitāte"
Bibliotēka
Biedrība "Juventus"
Bioloģijas fakultāte
Bioloģijas institūts
Biznesa inkubators
Botānikas muzejs
Botāniskais dārzs
Cietvielu fizikas institūts
Cilvēka patoloģijas muzejs
Dabaszinātņu akadēmiskais centrs
Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs
Datorikas fakultāte
Diasporas un migrācijas pētījumu centrs
Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs
Ekonomikas un vadības fakultāte
Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte
Filozofijas un socioloģijas institūts
Fizikas institūts
Fizikas un matemātikas fakultāte
Fonds
Fridriha Candera – kosmosa izpētes muzejs
FS METTA/Latvijas Universitāte
Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts
Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Ģeoloģijas muzejs
Humanitāro zinātņu fakultāte
Indijas studiju un kultūras centrs
Informācijas tehnoloģiju departaments
Inovāciju centrs
Jūdaikas studiju centrs
Juridiskā fakultāte
Karjeras centrs
Kerkoviusa nams
Ķīmijas fakultāte
Ķīmiskās fizikas institūts
Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs
Konfūcija institūts
Latviešu valodas institūts
Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs
Latvijas Universitāte/FS Masters
Latvijas vēstures institūts
Literatūras, folkloras un mākslas institūts
LU sieviešu basketbola komanda
Matemātikas un informātikas institūts
Medicīnas fakultāte
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts
Moderno valodu fakultāte
Nabaklab
Pedagoģijas muzejs
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Radio NABA
Rektoru padome
Rīgas Ekonomikas augstskola
Sabiedrisko attiecību departaments
Senāts
Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejs
Sociālo un politisko pētījumu institūts
Sociālo zinātņu fakultāte
Sporta servisa centrs
Studentu padome
Studentu serviss
Teoloģijas fakultāte
Torņakalns
Valodu un mākslas zinātņu fakultāte
Vēstures muzejs
Vēstures un filozofijas fakultāte
Zinātņu un tehnikas vēstures muzejs
Zooloģijas muzejs
  • Foto no Linarda Rozentāla personīgā arhīva.
    MĒNEŠA PĒTĪJUMS LINARDS ROZENTĀLS: Eliksīrs dvēselei – pētījums par cilvēcību
    17.03.2017

    Rīgas Lutera draudzes virsmācītāja Linarda Rozentāla promocijas darbs “Sinodālais pārvaldes princips Latvijas luteriskajā Baznīcā 1948.–1984. gadā” nupat izdots monogrāfijā ar nosaukumu „Izdzīvošana”. Evaņģēliski Viņš atzīst, ka šī grāmata iemieso “sešu gadu enerģiju, idejas un kaislību pret Baznīcas Satversmi”. Doktora grāds Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē ir tikai daļa ieguvuma, jo tikpat liels ir Linarda gandarījums, ka pētījums palīdz viņa baznīcai apzināties un labāk izprast sevi. Piedāvājam – interviju ar pētījuma autoru.

  • Ģirts Dimdiņš, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors. Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departamenta fotogrāfs
    MĒNEŠA PĒTĪJUMS Ģirts Dimdiņš: Kādēļ daži ir liberāli, bet citi konservatīvi domājoši?
    22.12.2016

    Ģirts Dimdiņš ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors sociālajā psiholoģijā ar padziļinātu interesi politikas psiholoģijā. Viņš pēta cilvēku ideoloģisko orientāciju un ar to saistītās vērtības. Šā gada augustā tika publicēts pētījums, kurā salīdzinātas politiskās orientācijas dimensijas Latvijā un Zviedrijā, bet tas ir tikai sākums, jo pētāmo tēmu vēl ir daudz.

  • Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētais profesors Jānis Priede.
    MĒNEŠA PĒTĪJUMS! Jānis Priede: Eiropas Savienības un Latvijas eksportu izaicina Krievijas embargo un Lielbritānijas Brexit
    15.09.2016

    Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) asociētais profesors Jānis Priede, kurš aizvien tiek dēvēts par jauno pasniedzēju, veic pētījumus makroekonomikas un mikroekonomikas jomās. Viņu interesē patērētāju uzvedība, nozares, starptautiskā tirdzniecība un konkurētspēja. Likumsakarīgi viņš nonācis arī pie Krievijas embargo un Brexit pētniecības, jo šie milzīgie notikumi nenoliedzami ietekmē un ietekmēs Latvijas eksportu.

  • Daunis Auers. Foto: Toms Grīnbergs, LU Mediju un mārketinga centrs.
    MĒNEŠA PĒTĪJUMS! Daunis Auers: Baltijas valstu līdzības, atšķirības un vājie posmi
    03.05.2016

    Igaunija nav nekāda ziemeļvalsts, Latvijas politiskās partijas nav ideoloģiskas, tās īpaši neatšķiras, Latvijai nav rīcības plāna, orientējamies uz iestāšanos dažādos starptautiskos klubiņos - tās ir tikai dažas atziņas no Baltijas valstu salīdzinošajā politikā radītā trūkstošā puzles gabaliņa – Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) asociētais profesors Daunis Auers ir uzrakstījis grāmatu “Comparative Politics and Government of the Baltic States Estonia, Latvia and Lithuania in the 21st Century”. Tā ir pirmā Latvijas augstskolu zinātnieka rakstīta grāmata Latvijā, kuru izdevusi prestižā Palgrave MacMillan izdevniecība.

  • Attēlā: Baiba Jansone
    MĒNEŠA PĒTĪJUMS: Uzvaras gājienā pret Alcheimera slimību
    24.03.2016

    Projekta "Dažādu beta-amiloīda peptīdu sekvenču efekti: fokuss uz īso peptīdu pielietojuma iespējām demences terapijā" (Nr. NFI/R/2014/023; LU reģ. Nr. NOR2015/26) ietvaros Latvijas Universitātes Farmakoloģijas katedrā tiek radīta un pētīta inovatīva terapijas pieeja, kas nākotnē varētu palīdzēt ārstēt slimniekus, kas cieš no Alcheimera slimības ar tai raksturīgajiem atmiņas traucējumiem. Kopā ar kolēģiem Norvēģijā (Oslo Universitātē) un Latvijas Organiskās Sinzētes institūta pētniekiem, plāno radīt inovatīvu terapiju, kas uzveiktu šo slimību.

  • Ekspedīcijas laikā Baškortostānā, bijušajā Bakaldinas latviešu kolonijā. Saruna ar E. Rozīti. 2009. gads
    MĒNEŠA PĒTĪJUMS: Latviešu zemnieku kolonijas Krievijas impērijā
    02.03.2016

    Zeme, kur līst piens un izaug milzu raža – šādiem stāstiem ticēja ne viens vien latvietis, kurš pirms diviem gadsimtiem devās pasaulē laimi meklēt. Aizbraucēju portretu un motivāciju savā doktora disertācijā “Latviešu zemnieku koloniju izveidošanās Krievijas impērijas Eiropas daļā (19. gs. 40. gadi–1914. gads)” pētījis vēsturnieks Toms Ķikuts. Šī gada februārī viņš saņēmis Latvijas Universitātes Gada balvu par izcili izstrādātu promocijas darbu.

  • Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes maģistrantūras programmas 2. kursa studente Dagnija Vecstaudžaā testē eksperimentālos mazgāšanas līdzekļus. Foto: Olga Mutere
    MĒNEŠA PĒTĪJUMS: izstrādā inovatīvu videi draudzīgu virsmu kopšanas līdzekli
    28.01.2016

    Strauji pieaugot iedzīvotāju skaitam uz zemeslodes, palielinās arī piesārņojuma līmenis, no kura lielākā daļa ir saistīts ar transportu. Bez automašīnām un transporta mēs nespējam iedomāties savas dzīves. Tā kā cilvēks lielu dienas daļu pavada savā transporta līdzeklī, ir svarīgi to kopt. Sniedzot savu artavu globālās problēmas risināšanā, LU zinātnieki plašā pētījumā pievērsās videi draudzīgu virsmu kopšanas līdzekļu izstrādei.

  • Pēdējo dienu var nobalsot par LU zinātnes komunikācijas balvu nominantiem
    28.01.2016

    Latvijas Universitātes portālā noris balsošana par nominantiem Latvijas Universitātes (LU) komunikācijas balvām, kas tiks pasniegtas LU darbinieku sapulcē 5. februārī. Balvu nominanti ir aizvadītajā gadā divos LU portāla publikāciju ciklos – “Mēneša pētnieks” un “Pētījums” – publicēto rakstu varoņi.

  • Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs
    Radio NABA stāstīs par zinātnes komunikācijas „porziņģiem” un LU 74. konferences tēmām
    25.01.2016

    Otrdien, 26. janvārī plkst. 19.00 radio Naba raidījumā „Zinātnes vārdā” tiks aplūkoti divi šā brīža aktuālākie notikumi Latvijas Universitātes (LU) zinātniskajā dzīvē – balsojums par LU zinātnes komunikācijas balvu nominantiem un LU 74. konference.

  • Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
    PĒTĪJUMS par Latvijas emigrantu kopienām – Kā tev klājas, kā tev iet?
    06.01.2016

    Tieši atbildi uz jautājumu, kā iet tiem - vairāk nekā 10% tautiešu, kas pametuši Latviju pēdējo 15 gadu laikā, vairāk nekā gada garumā meklēja socioloģijas doktores Intas Mieriņas vadītā zinātnieku grupa. Apjomīgais pētījums decembra sākumā nāca klajā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā.

  • No kreisās: Artūrs Znotiņš, Normunds Grūzītis, Ilze Auziņa. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
    PĒTĪJUMS: Runas atpazīšana datoram grūtības vairs nesagādā!
    14.12.2015

    Pavisam drīz audio failu atšifrēšanu teksta formātā varēsim uzticēt datoram, jo Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā, cieši sadarbojoties filologiem un datoriķiem, top runas atpazīšanas sistēmas pirmie prototipi.

  • Inesai, aizbraucot no Ventspils, bija septiņi gadi. Viņas meita Daina un mazmeita  priecājas, ieraudzījušas  Inesas bērnības attēlu foto izstādē
    PĒTĪJUMS: Baltijas bēgļu individuālā varonība
    28.10.2015

    Sarunā ar albuma „Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945” sastādītāju Māru Zirnīti un redkolēģijas locekli, fotogrāfiju komentāru autoru Kasparu Zelli, viņi aicina raudzīties arī uz katra cilvēka dzīvesstāstu nevis tikai kailiem skaitļiem, jo tā var labāk izprast mūsu vēsturi.

  • Vidējais saulaino stundu skaits dienā 2012. gadā
    PĒTĪJUMS: Kad fizmati ķeras klāt laika prognozēm
    01.10.2015

    Varētu teikt, ka viņi nedaudz spēlējas ar laika prognozēm, jo ierastos parametrus – temperatūru, vēja ātrumu, nokrišņus – izmanto, lai prognozētu, piemēram, burkānu un zemeņu augšanu, ceļu apledojumu, galvassāpju risku.

  • Pie VSGSI labības lauka. No labās puses: Dr.agr. Sanita Zute, Dr.chem., Ida Jākobsone, Dr.soc. Ināra Kantāne. Foto: no projekta arhīva
    PĒTĪJUMS: Zinātnieki apvienojas projektā par Latvijā selekcionēto graudu vērtību
    31.08.2015

    Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes asociētās profesores Idas Jākobsones vadībā ir veikti pētījumi par bioloģiski aktīvo savienojumu saturu dažādu Latvijā selekcionēto graudu šķirņu un līniju graudiem. Eiropas Sociālā Fonda (ESF) līdzfinansētā projekta īstenošanas laikā iegūtie rezultāti papildinās valstī izveidoto datu bāzi ar graudaugu pārtikas produktu un to izejvielu sastāvu, kā arī pierāda kailgraudu auzu pārslu profilaktisko iedarbību uz hronisku zarnu slimību pacientiem.

  • Mērot ūdens kvalitātes rādītājus ekspedīcijā uz Pirtsmeža purvu dabas liegumā "Ziemeļu purvi" 2014. gada rudenī. Foto: Māra Pakalne
    PĒTĪJUMS: Purvu glābēji
    02.08.2015

    “Purvs ir mūsu dzīvības šūpulis un mēs to nenovērtējam”, apgalvo Dr. biol. Māra Pakalne (LU Botāniskais dārzs), kuras vadītais projekts “Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā” nesen saņēmis Eiropas Komisijas apbalvojumu kā viens no labākajiem LIFE projektiem 2014. gadā.

  • S. Ladusāns uz "Dzeives" vāka
    PĒTĪJUMS par pasaules mēroga latviešu intelektuāli
    25.06.2015

    Staņislavs Ladusāns bija latviešu filozofs, kurš lielāko savas dzīves daļu pavadījis Brazīlijā. Drīzumā tiks izdota Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Māras Kiopes monogrāfija, kas veltīta Latvijā maz zināmajam, taču Brazīlijā plaši pazīstamajam filozofam. „Visu laiku bija pārsteigumi”. Pētniece stāsta par pētījuma tapšanu, pārsteigumiem un filozofa kā personības lielumu.

  • Zane Vincēviča-Gaile 44. IUPAC pasaules ķīmijas kongresā Turcijā, Stambulā 2013. gada augustā
    PĒTĪJUMS atklāj Latvijas pārtikas piesārņojuma līmeni
    06.05.2015

    „Lai arī ikdienā parasti neaizdomājamies par pārtikas sastāvu, kvalitāti, taču tas ietekmē katru no mums”, teic Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece Zane Vincēviča-Gaile, kura savā pērn aizstāvētajā promocijas darbā pētījusi vides apstākļu ietekmi uz mikro- un makroelementiem pārtikas produktos Latvijā. Izanalizējusi vairāk nekā 500 pārtikas paraugu, pētniece secinājusi, ka reģionālo atšķirību pētīšanai Latvija nav pētniekiem interesantākā valsts, jo lielas atšķirtības nav novērotas, tomēr patērētājiem visi pārsteidzoši varētu šķist, ka bioloģisko saimniecību vistu olām potenciāli toksisko elementu līmenis izrādījies augstāks nekā t.s. putnu fermu olās.

  • Aija Lulle pētijuma laikā, palīdzot migrantiem no Latvijas darbos siltumnīcā
    PĒTĪJUMS: Robežas ir valstij, bet ne tautai
    02.04.2015

    2014. gada rudenī Latvijas Universitātē tika izveidots Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Tā ir Latvijā pirmā akadēmiskās pētniecības institūcija, kuras pamatmērķis ir tieši diasporas un migrācijas pētījumi un savā darbībā tas lielu uzsvaru liek uz starpdisciplināru sadarbību. Janvāra nogalē publicēts centra pirmais pētījums – par diasporas politisko pārstāvniecību. Par tā rezultātiem un citiem centra topošajiem un iecerētajiem pētījumiem stāsta autores.

  • Sanita Reinsone kopā ar Regīnu Tīlibu. 2015. gada janvāris. Foto: Aigars Lielbārdis
    PĒTĪJUMS: “Meža meitas” – pagātnes elpa tagadnē
    06.03.2015

    Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieces Sanitas Reinsones grāmatā “Meža meitas” apkopoti divpadsmit sieviešu dzīvesstāsti. Visus stāstus vieno mežs – kā militāras pretošanās vieta otrreizējai padomju okupācijai pēc II Pasaules kara un reizē kā pajumte daudziem tūkstošiem cilvēku. Grāmatas prezentācija notika janvāra beigās Latvijas Okupācijas muzejā un ilgu laiku tā bija pirktāko grāmatu topa augšgalā.

  • Balvu prof. Skaidrītei Lasmanei pasniedz LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
    Sociālo zinātņu fakultātes pārstāvji saņem divus LU zinātnes komunikācijas apbalvojumus
    03.02.2015

    Šī gada 30. janvārī Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā notika ikgadējā Latvijas Universitātes darbinieku sapulce, kurā tika apbalvoti izcilākie zinātnieki, skolotāji, skolu direktori un LU darbinieki. Sapulces laikā tika pasniegtas arī LU Gada balvas par sasniegumiem zinātnes komunikācijā.

  • PĒTĪJUMS: Valoda ir krāšņa kā tautastērps
    31.01.2015

    Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) novērtējusi “Baltu valodu atlanta” Leksikas 1. sējumu “Flora” kā vienu no nozīmīgākajiem 2014. gada zinātnes sasniegumiem. Pie šī projekta kopīgi strādājuši Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un Lietuviešu valodas institūta (Viļņā) valodnieki.

  • LU Gada balvas. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
    Pasniegtas Latvijas Universitātes Gada balvas
    30.01.2015

    Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā piektdien, 30. janvārī, notika LU darbinieku sapulce, kurā tradicionāli tika apbalvoti izcilākie zinātnieki, skolotāji, skolu direktori un LU darbinieki.

  • Vēl divas dienas var nobalsot par publikāciju ciklu "Mēneša pētnieks" un "Pētījums" rakstiem
    21.01.2015

    Latvijas Universitātē (LU) un tās institūtos notiek intensīva zinātniskā dzīve visdažādākajās nozarēs. Lai par pētniekiem un viņu aktuālajiem pētījumiem pastāstītu plašākai sabiedrībai, LU portālā tiek veidoti divi zinātnisku rakstu cikli, kuru autori ir korespondenti – studenti. Aicinām izvērtēt abu ciklu rakstus un līdz 22. janvārim nobalsot par tiem, lai noteiktu, kam visveiksmīgāk izdevies izskaidrot zinātniskā darba un pētnieka dzīves noslēpumus. Par labākajiem rakstiem 30. janvārī tiks pasniegtas LU Zinātnes komunikācijas balvas.

  • Pētniece Andra Kalnača 2012. gada LU HZF Artura Ozola konferencē, Foto: Līga Vogina.
    PĒTĪJUMS: Demokrātijas audits – desmit gadi kopš iestāšanās ES un NATO
    30.12.2014

    Oktobrī Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātē (SZF) tika prezentēts pētījums „Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits 2005-2014”. Tajā 19 eksperti novērtēja demokrātiju Latvijā desmit gadu posmā kopš Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti.

  • Pētnieki darbā. Foto no LU Fizikālās ķīmijas katedras  arhīva
    PĒTĪJUMS par jaunām zāļu aktīvo vielu kristāliskajām formām un piesārņojumu savācošajiem māliem
    30.10.2014

    Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedras pētnieki vairāk nekā divu gadu garumā meklējuši iespējas, kā uzlabot zāļu vielu īpašības, kā arī rakušies zemes dzīlēs, lai piekļūtu smektītu māliem, kuri notekūdeņus spēj attīrīt pat no naftas produktu piesārņojuma.

  • Pētījumu „triloģija” ļauj mēģināt ieskatīties mūsu valsts nākotnē un izdarīt svarīgas izvēles. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
    PĒTĪJUMS: Ieskats nākotnē – Latvijas darba tirgus procesi un izaicinājumi
    30.09.2014

    Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) pētnieki veikuši pētījumus, kas vien retajam neliks aizdomāties par to, kāda mūs sagaida nākotne. Vēloties piedzīvot strauju izaugsmi, valstij, iespējams, jau tuvākajā laikā nāksies saskarties ar politikā tik ļoti nepopulārajiem lēmumiem – pensijas vecuma paaugstināšana, migrācijas politikas ieviešana. Iespējams, pētījumi liks cilvēkiem sevi profesionāli attīstīt, mācoties jaunas valodas un apgūstot jaunas prasmes. Pētījumu „triloģija” ļauj mēģināt ieskatīties mūsu valsts nākotnē un izdarīt svarīgas izvēles.

  • Uz kapusvētkiem Baltinavā. 20. gs. 60. gadi. Klintas Ločmeles albums
    PĒTĪJUMS: Priecīgus kapusvētkus!
    19.08.2014

    „Uz mašīnas „kapotiem” un zemē saklāja segas, uz kurām novietoja šķīvjus ar maizītēm, pīrādziņiem, gaļas ruletēm, dalīja arī alu un šņabi,” – tāda ir viena no neskaitāmajām kapusvētku atmiņām, kas apkopotas izdevniecības „Mansards” izdotajā grāmatā „Latviešu kapusvētki: identitātes rituāls”, tās autores – Latvijas Universitātes (LU) komunikācijas zinātnes doktorante Laura Uzule un LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče.

  • Zimozāna vēsture ir ļoti sena, ap sešdesmitajiem gadiem izgudrotais Zimozāns ir radīts tai pašā institūtā. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
    PĒTĪJUMS: pretvēža uztura bagātinātājs
    28.07.2014

    Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā plānots atjaunot Zimozānu jeb rauga apvalka polisaharīdu. Zimozāns darbojas kā pretiekaisuma līdzeklis un arī kā pretvēža līdzeklis. Lai gan Zimozāns izgudrots jau pirms 50 gadiem, tā ražošana tika pārtraukta.

  • Laboratorijā ar profesores Ainas Dālmanes dāvinātajiem akmeņiem, kuri apgleznoti ar šūnām. Foto: Māris Morkāns.
    PĒTĪJUMS par mellenēm
    30.06.2014

    Pētījumi par sīkkrūmiem, piemēram, mellenēm, zilenēm, vaivariņiem, brūklenēm pasaulē šobrīd strauji attīstās un ir populāri, stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes (BF) Botānikas un ekoloģijas katedras vadītājs Didzis Elferts. Tomēr Latvijā pirmais šāda veida pētījums par mellenēm veikts tikai tagad.

  • Universitātes nosaukuma plāksnes atklāšana pie LU galvenās ēkas un LR ģerboņa atklāšana uz ēkas fasādes. 1990. gada 9. aprīlī. Priekšplānā toreizējais rektors Juris Zaķis. Foto no LU Vēstures muzeja arhīva
    PĒTĪJUMS par LU pārmaiņu laikos 20.gs. 80. un 90. gados
    21.05.2014

    Kas vecākajām paaudzēm šķiet vēl ar roku aizsniedzama vakardiena, jaunākajiem jau ir vēsture, par kuru priekšstats veidojas vien no dzirdētā un lasītā. Lielās 80. un 90. gadu pārmaiņas, kas sākās ar mulsumu un vajadzību pašiem mācīties pieņemt lēmumus, strauji attālinās no tagadnes un to liecinieki kļūst vecāki, un daudzi jau ir pametuši aktīvās darba gaitas. Lai neļautu neseno laiku liecībām aizplūst kā smiltīm caur pirkstiem un vēl pagūtu izlasīt strauji balējošos faksus, LU vēsturnieki profesora Ilgvara Misāna vadībā apvienojošies pētniecības projektā, kura mērķis ir apkopot avotus par neseno Alma Mater vēsturi.

  • Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
    PĒTĪJUMS par "zaļā dzīvesveida draugu" ūdeņradi
    10.03.2014

    Grūti iedomāties, ka pirmās automašīnas darbināja ar to, ko arī mūsdienās uzskatām par inovatīvu degvielu un ko zinātnieki cer izmantot arī turpmāk – ūdeņradi.

  • Prototipa attēls. Foto no projekta arhīva
    PĒTĪJUMS par skolēnu redzi
    03.02.2014

    Noslēdzies gandrīz trīs gadus ilgušais Latvijas Universitātes zinātnieku projekts, kura ietvaros Rīgas skolās vairāk nekā 11 tūkstošiem skolēnu veikta primārā redzes pārbaude. Pētījuma dati parāda, ka katram piektajam skolēnam ir lielāki vai mazāki redzes traucējumi. Projekta laikā izstrādāts arī redzes funkciju novērtēšanas ierīces prototips, kas iesniegts LR Patentu valdē.

  • Nobalso par labāko cikla "PĒTĪJUMS" rakstu!
    23.01.2014

    Latvijas Universitātes portālā katru mēnesi publicēti raksti par interesantiem un apjomīgiem pētījumiem Latvijas Universitātē. Rakstu autori ir studenti, līdz ar to pētniekiem par savu darbu bija jāpastāsta tā, lai tas ieinteresētu un aizrautu klausītāju - neprofesionāli. Savukārt raksta autora uzdevums bija populārzinātniski pastāstīt par sarežģītām lietām. Nobalsot iespējams līdz 24. janvārim!

  • Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (SSNP jeb PISA 2012 – Programme for International Student Assessment) vadītājs Latvijā LU mācību prorektors prof. Andris Kangro. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
    PĒTĪJUMS par skolēnu zināšanām
    02.01.2014

    Latvijas skolēnu vidējie rezultāti matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā ir sasnieguši Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rezultātu, tomēr skolēniem lauku skolās rezultāti ir vājāki nekā pilsētās, bet meiteņu zināšanas labākas nekā zēnu.

  • Sandis Laime LU Zinātnes kafejnīcā "Dievs, raganas, velni, mūzika". Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
    PĒTĪJUMS par nakts raganām
    20.11.2013

    Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts izdevis pētnieka Sanda Laimes monogrāfiju „Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas”. Balstoties uz latviešu folkloras materiālu, grāmatā aprakstītas līdz šim gandrīz nezināmās „nakts raganas”, kas nebūt nelidinās uz slotām ar padusē iespiestu kaķi. S. Laime izpētījis gan to, kādus paņēmienus kādreiz lietojuši, lai raganas atvairītu, gan to, ka pat mūsdienās ir cilvēki, kas tic nakts raganām.

  • Kaijas uz LU ēkas jumta. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
    PĒTĪJUMI par gulbjiem, stārķiem un gredzeniem jeb putnošana Latvijā
    25.09.2013

    Rudenim atnākot, sākas arī gājputnu pārceļošana. Putnu kāsis debesīs vienam liks aizdomāties, par ko skumju, citam, gluži otrādi – mundru un rosīgu, bet ir cilvēki, kam tas liks lūkot pēc aprīkojuma, lai dotos īstā dabas pētnieka gaitās – putnot. Kas tur tik īpašs? Vai putnošana ir kas romantisks, vai tomēr – disciplīnu un nopietnu darbu prasoša nodarbe? Vai tam mūsu valstī ir kāda vēsture un arī nopietnas iestrādes? Un, kas ir putnu gredzenošana, galu galā? To skaidro pieredzējuši putnotāji.

  • LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latviešu un vispārējās valodniecības katedras profesore Andra Kalnača pie latviešu valodas gramatikas pamatlicēja Jāņa Endzelīna portreta. Foto: Anete Enikova
    PĒTĪJUMS: Latviešu valodas jaunās gramatikas gaidās
    01.07.2013

    Latviešu valoda ir ne tikai katra latvieša ikdienas sastāvdaļa, bet arī daļa no mūsu identitātes. Tā ir dzīva, dinamiska un globalizācijas ietekmē pielāgojas mūsdienu cilvēka dzīves ritmam. Tomēr valodas sistēmas pamati paliek un atspoguļojas gramatikā. Jau šā gada beigās Latvijas sabiedrībai tiks piedāvāta jauna un mūsdienīga latviešu valodas akadēmiskā gramatika, kas būs noslēdzošais posms piecus gadus Latvijas Universitātes (LU) paspārnē lolotam pētījumam „Mūsdienu latviešu gramatika”.

  • Projektu pētniece un koordinatore Anna Ramata-Stunda. Foto: Imants Prēdelis
    PĒTĪJUMS par kosmētiku, kas neļauj novecot
    11.06.2013

    Sākusies vasara, kas ir laiks, kad jo īpaši gribas izskatīties jaunākiem un skaistākiem, tāpēc šoreiz rakstu ciklā „PĒTĪJUMS” par Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē (BF) veiktajiem pētījumiem, izstrādājot kosmētiku, kas aizkavē ādas novecošanos.

  • Preses konference par GISTAR projektu (Pētījums gastrointestinālo audzēju profilaksei, novēršot atrofisku gastrītu un resnās un taisnās zarnas bojājumus). 
No kreisās:
Mārcis Leja, asociētais profesors, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Rīgas
    PĒTĪJUMS par kolorektālā vēža skrīningu Latvijā
    25.03.2013

    Vēzis - globāla veselības problēma un viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē. Aktuāli tā ārstēšanas un skrīninga pētījumi tiek veikti arī Latvijas Universitātē (LU).

  • Andris Ambainis un Vjačislavs Kaščejevs pašlaik strādā pie kopīga projekta, kura mērķis ir novērtēt kvantu ierīču izmantošanas robežas un priekšrocības. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs.
    PĒTĪJUMS par nākotnes datoriem
    19.02.2013

    Pavisam nesen Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis – līdz šim visjaunākais akadēmiķis LZA vēsturē – saņēma Eiropas pētniecības padomes (European Research Council) grantu. Pirmo reizi prestižo finansējumu ieguvis pārstāvis no Latvijas. Andris Ambainis, kas pašlaik visas pasaules mērogā jau atzīts kā viens no vadošajiem pētniekiem savā nozarē, sadarbojoties gan ar speciālistiem no Latvijas, gan ārzemju zinātnieku grupām, veiks globālas nozīmes pētījumus kvantu datoru jomā. Pašreizējā pētījuma mērķis ir novērtēt kvantu ierīču izmantošanas robežas un priekšrocības.

  • Zinātniskā asistente Eleonora Pērkone. Zinātnieku nakts aktivitātes. Foto: Jānis Ukass
    PĒTĪJUMS par to, kas ir zem mums
    15.01.2013

    Tikko noslēdzies trīs gadu ilgušais Eiropas Sociālā Fonda projekts „Starpnozaru zinātnieku grupas un modeļu sistēmas izveide pazemes ūdeņu pētījumiem”, kurā iegūti nozīmīgi dati par visu Baltijas artēzisko baseinu jeb mūsu reģiona zemes dzīļu pašreizējo stāvokli, kas palīdzēs gan iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas izmanto pazemes ūdeņus, gan zinātniekiem un vides aizsardzības speciālistiem. Apvienojot ģeologu, ķīmiķu, fiziķu un vides zinātnieku spēkus no divām augstskolām - Latvijas Universitātes (LU) un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU), izveidota uzskatāma modeļu sistēma, lai atvieglotu šo darbu.

  • LU pētnieču I. Raubiško un A. Cimdiņas grāmata "Cilvēks un darbs laukos", kas tapusi projekta ietvaros.
    PĒTĪJUMS par dzīvi laukos: Ar domu par ilgtspējīgu attīstību
    13.12.2012

    Latvijas Universitātē trīs gadu garumā sadarbībā ar Daugavpils Universitāti īstenots starpdisciplinārs Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes - Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas”. Tā kopējais finansējums - 729000 latu. Projekta pētnieki aicina paraudzīties uz ekonomiku kā jomu, kas ir cieši saistīta ar sabiedrību, kas savukārt ir cieši saistīta ar apkārtējo vidi, nojaucot mākslīgās barjeras, turklāt galvenais nolūks ir pievērsties ''cilvēkam'' jeb sabiedrībai kā ilgtspējīgas attīstības resursam.