Tās mērķis bija iepazīties ar humanitāro pētījumu pieredzi Latvijas un Krievijas kultūru mijiedarbes sfērā, noteikt jaunu pētrījumu virzienus un perspektīvas; atklāt Latvijas motīvus Krievijas un Eiropas kultūrā, kā arī krievu (Krievijas) motīvus Latvijas autoru darbos. Konference tika organizēta projekta Identitātes estētika: literatūra, folklora un māksla - nacionālās identitātes vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli ietvaros.

24. un 25.februārī Humanitāro zinātņu fakultātē notika Latvistikas un baltistikas nodaļas Teātra vēstures un teorijas katedras rīkotā konference „Māksla un nacionālisms”, kurā piedalījās dažādu zinātņu nozaru pārstāvji kā no HZF, tā no citām LU fakultātēm, kā arī no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Latvijas Kultūras akadēmijas, Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas, Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Kultūras ministrijas. Kopā strādāja pieredzējuši zinātnieki ar dažādu nozaru doktorantiem.

Konferences mērķis bija apskatīt jaunākās dzīvnieku sistemātikas, ekoloģijas, aizsardzības, ekonomiskās nozīmes problēmas.

Kopš pagājušā gada dabaszinātņu sekcijā ir apvienojušies bioloģijas, ķīmijas un fizikas didaktikas virzieni, deleģējot katru gadu sekcijas vadību attiecīgo fakultāšu pārstāvim.

Humanitāro zinātņu fakultāte LU 69. konferences ietvaros 4.-5. martā rīko starptautisku konferenci "Latvija un Krievija: kroskultūras motīvi Eiropas kontekstā".

Konferences nosaukums - "LATVIEŠU UN CITTAUTU LITERATŪRA: NO ROMANTISMA LĪDZ MODERNISMAM. Romantiskā pasaules izjūta 20. gs. sākuma latviešu un cittautu literatūrā. Friča Bārdas dzejoļu krājumam Zemes dēls – 100".

Mediju pedagoģijas sekcijas sēde „Mediju kultūras izaicinājumi izglītībai un audzināšanai” notika 2011. gada 17. februārī plkst. 10.00 Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Jūrmalas gatve 74/76, G16. aud. Tika nolasīti 32 refreāti.

Konferencē nolasīti 13 referāti par pētījumiem botānikā, introdukcijā, selekcijā un augu kolekciju veidošanā. Sekcijā bija 35 dalībnieki. Īpaši jāatzīmē LU Botāniskā dārza (LUBD) botāniķes M. Nepertes referāts par mirmekohorajiem augiem Botāniskajā dārzā: tas ir pētījums par augiem, kuru augļus un sēklas izplata skudras. Botāniskajā dārzā vienkopus šie augi ir redzami 20 m2 lielā ekspozīcijā. Tomēr tie ir arī citās ekspozīcijās – kopumā dārzā ir 82 taksoni no 17 dzimtām, no kuriem Latvijas florā sastopamas 32 sugas. Eiropas mirmekohorās floras pētījumu pamatlicējs 20. gs. sākumā ir zviedru botāniķis Sernanders.

Sēde notika 2011. gada 2. februārī.

Konferences mērķis – nodrošināt LU Medicīnas fakultātes pasniedzēju, doktorantu, rezidentu un studentu zināšanu apmaiņu, profesionālu izaugsmi un kontaktu apmaiņu, apkopot jaunus datus medicīnas zinātnē, kas iegūti pēdējos gados LU institūtos un to partnerorganizācijās.

Notikušas juridisko zinātņu 6 sekciju sēdes, kurās piedalījušies 259 klausītāji.

Tika stāstīts par tādu aizsargājamo augu augšana un atjaunošanos viņu dabiskajās atradnēs, kā grīņu sārtene un mušu ofrīda.

No 2011. gada 2. līdz 4. februārim Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļa pulcēja piecas LU 69. konferences sekcijas. Šogad ir parādījusies jauna sekcija, „Teorētiskā fizika” (vadītāji A.Cēbers, V.Kaščejevs), kurā bija apskatīts plašs teorētiskās fizikas problēmu loks no mikroskopiskās pasaules kvantu mehāniskā apraksta līdz makroskopisko objektu klasiskam aprakstam. Šī sekcija, kā arī pārējās sekcijas Fizikas nodaļā bija plaši apmeklētas un pulcēja daudzus Fizikas un matemātikas fakultātes studentus.

1.februārī LU 69.zinātniskajā konferencē notika darbs Dendroekoloģijas sekcijā.

Šā gada 3. februārī plkst. 10.00 LU Mazajā aulā Latvijas Universitātes 69. zinātniskās konferences ietvaros notiks Medicīnas sekcijas sēde, kurā ar jaunāko pētījumu rezultātiem uzstāsies LU Medicīnas fakultātes mācībspēki un pētnieki, medicīnas un farmācijas nozares vadošie praktiķi. Ziņojumi būs veltīti aktuāliem un sabiedriski nozīmīgiem veselības nozares jautājumiem.

Latvijas Universitātes 69. konference notiks 2011. gada februārī un martā.