Aspergera sindroms

  • Traucējumu izpausmes veidi
  • Studenta vajadzības studiju procesā

Aspergera sindroma izpausmes veidi

Aspergera sindroms ir indivīda attīstības traucējumi, kas izpaužas sociālās saziņas apgrūtinājumos. Indivīds vāji izprot citu cilvēku neverbālo komunikāciju (intonāciju, mīmiku, žestus), kas traucē savstarpējo mijiedarbību. Neuztverot neverbālo komunikāciju, rodas grūtības izprast arī sarunu biedra emocionālo stāvokli, kas izpaužas runā. Cilvēkam ar Aspergera sindromu runa ir monotona, vāji intonēta, tāpēc līdzcilvēkiem sarunā nav viegli izprast runātāja attieksmi gan pret paša teikto, gan sarunu biedru. Līdz ar žestikulācijas trūkumu, arī kustības var būt neveiklas. Cilvēkam ar Aspergera sindromu bieži vien intereses ir izteikti šauras, ierobežotas, taču var būt kāda atsevišķa joma, kurā cilvēks ir ļoti zinošs, kompetents. Iespējama diezgan jūtīga reakcija uz atsevišķiem vides kairinātājiem (skaņu, gaismu u.tml.). Ilgstoši uzturoties lielā cilvēku grupā, var rasties pastiprināts nogurums. Jāņem vērā, ka visu iepriekšminēto apstākļu dēļ mēdz būt  grūtības iedzīvoties jaunā vidē, daudzās pārmaiņas un notikumi rada trauksmi. Ļoti būtiska ir apkārtējo cilvēku sapratne un atbalsts.

  Studenta vajadzības studiju procesā

Saskarsme. Saziņā ar studentu, kuram ir Aspergera sindroms, ir jācenšas būt saprotošiem un atbalstošiem, jo komunikācija, visticamāk, neveidosies tā, kā ikdienā ierasts. Ar viņu jārunā īsiem, skaidriem un kodolīgiem teikumiem, rēķinoties, ka students var neuztvert, neatpazīt neverbāli paustās emocijas, attieksmi, netiešas norādes, metaforas un humoru. Šiem studentiem vislabāk padodas uzdevumi, kas ir saistīti ar skaitliskas informācijas vai faktu sistematizēšanu un iegaumēšanu, taču var rasties sarežģījumi, risinot uzdevumus, situācijas, kurās nepieciešams pielietot iztēli un rast netradicionāls risinājumus. Nonākot jaunā vidē, studentam ar Aspergera sindromu var būt vajadzīgs laiks, lai sarastu ar apkārtni, jauniem cilvēkiem. Neierastas situācijas, pēkšņas izmaiņas to plānos var veicināt trauksmes rašanos.

Studiju procesa organizēšana. Lai studentam būtu vieglāk iekļauties studiju procesa organizācijā, svarīgi, lai lekcijas būtu labi strukturētas. Šiem studentiem daudz vieglāk noorientēties studiju procesā tad, ja tiek dota shēma, plāns vai modelis, kas nosaka nodarbību plānojumu. Spēja strādāt pēc iepriekš veidotas sistēmas ir šo studentu stiprā puse, taču var būt grūtības pielāgoties negaidītām pārmaiņām. Attiecībā uz mācību formu, svarīgi, lai lekcijās vai semināros dažkārt būtu ietverti tādi uzdevumi, kuru izpilde paredz savstarpēju sadarbošanos, tādējādi dodot iespēju studentam attīstīt komunikācijas un sadarbošanās prasmes.

Plašāka informācija: http://autisms.lv/aspergera-sindroms.html