Vadības padome:

• Nils Muižnieks, Dr.polit. (Sociālo zinātņu fakultāte) – priekšsēdētājs;
• Juris Rozenvalds, Dr.filoz. (Sociālo zinātņu fakultāte) – priekšsēdētāja vietnieks;
• Anete Skrastiņa – sekretāre;  
• Vita Zelče, Dr.vēst. (Sociālo zinātņu fakultāte);
• Rasma Kārkliņa, Dr. (Ilinojas Universitāte, ASV);
• Daina Stukuls Eglītis, PhD (Džordža Vašingtona universitāte, ASV);
• Andris Teikmanis (LR Ārlietu ministrija);
• Mihails Hazans, Dr.mat. (Ekonomikas un vadības fakultāte);
• Maija Rozīte, Dr.ģeogr. (Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte);
• Ilze Brants Kehris, Dr.polit. (Latvijas Cilvēktiesību centrs);
• Inesis Feldmanis, Dr.h.vēst. (Vēstures un filozofijas fakultāte);
• Janīna Kursīte-Pakule, Dr.h.filol. (Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte)

(apstiprināta 16.11.2009. ar LU rektora rīkojumu Nr.1/299)

Postpadomju studijas ir starpdisciplināra zinātniska nozare, kas pēta bijušās Padomju Savienības valstu sociālās, ekonomiskās un politiskās attīstības īpatnības un šo valstu starptautiskās attiecības. Neraugoties uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu atšķirīgo vēsturi un dalību ES un NATO, arī Baltijas valstis ir daļa no postpadomju telpas un to attīstības perspektīvas ir ievērojamā pakāpē saistītas ar postpadomju mantojumu un tā pārvarēšanu. Doktorantūras skola būs sadarbības platforma doktorantiem, docētājiem un pētniekiem no šādām disciplīnām – politikas zinātne, socioloģija, komunikācijas studijas, vēsture, ekonomika, filoloģija, ģeogrāfija. Doktorantiem tiks organizēti regulāri starpdisciplināri semināri par skolas tematiku, kā arī kontakti ar sociālajiem partneriem (ministrijas, Rīgas Dome, uzņēmēji). Paredzēts attīstīt sadarbību ar līdzīgām programmām Ziemeļvalstīs un citur. 

Pētījumu virzieni, ko izvirzījuši skolas doktora studiju programmas direktori:

1) 20.gs. vēstures, sociālās atmiņas, komemorācijas padomju un postpadomju mantojuma analīze;

2) kritiskās domāšanas analīze visos izglītības līmeņos, izvērtējot padomju laika ietekmi uz Latvijas un citu postpadomju valstu izglītības sistēmām un izstrādājot stratēģijas, kas nostiprinās kritiskās domāšanas pieeju;

3) iedzīvotāju, mājsaimniecību, sociālo grupu, uzņēmumu un organizāciju rīcībspējas, rīcības un mijiedarbības analīze un modelēšana ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības kontekstā; jaunu stratēģiju analīze salīdzinošā perspektīvā; ekonomikas sociālo aspektu analīze postpadomju telpā;

4) informācijas vides analīze – kopīgās (Krievijas mediju un krievu valodas lietotāji) un atšķirīgās (vārda brīvības līmenis) iezīmes, galvenie aģenti (mediji, mediju īpašnieki, bibliotēkas u.c.) un prakses, kas atspoguļo pagātnes mantojumu un iezīmē jaunas stratēģijas;     

5) demokratizācijas procesa analīze – demokratizācijas veiksmes un neveiksmes postpadomju telpā saistībā ar mantoto politisko kultūru, pilsonisko sabiedrību un partiju sistēmu, kā arī dabas resursu izvietojumu, ekonomiskās attīstības īpatnībām un pieredzi korupcijas mazināšanā; 

6) Krievijas attiecību ar kaimiņiem analīze – Krievijas centieni izmantot „maigo varu” (soft power) – uzņēmējdarbību, krievu valodu, kultūru, pareizticību, sportu u.c. – savas ietekmes vairošanai, izmantot kaimiņvalstu energoatkarību; Krievijas un ES/NATO interešu krustošanās postpadomju telpā;

7) telpiskās struktūras izmaiņas un attīstība postpadomju valstīs.

Doktorantu atlasei vadības padome izmantos šādus kritērijus:

1)      Ģeogrāfiskais kritērijs – vai promocijas darba tēma skar kādu postpadomju telpas valsti;

2)      Teorētiskais kritērijs – vai promocijas darbs izmanto postpadomju studiju teorētisko ietvaru;

3)      Salīdzinošā perspektīva – ja promocijas darba tēma ir par Latviju, vai Latvija tiek salīdzināta ar citām postpadomju vai postsociālistiskām valstīm;

4)      Pašidentifikācija – vai doktorants pats vēlas gūt zināšanas par postpadomju studijām un saredz savu promocijas darbu un turpmāko profesionālo karjeru šajā kontekstā.

Pretendentam jāatbilst vismaz vienam kritērijam.

• Pagarināta pieteikšanās doktorantūras skolā „Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā” līdz 18. septembrim