Jaunumi:

• Pieteikšanās doktorantūras skolā līdz 2012. gada 5. oktobrim

• Semināru un kolokviju plāns 2012. gadā
  
  
• Semināri  un kolokviji 2011. -2012. gadā
  
  

Vadības padome:

(apstiprināta 2711.2009. ar LU rektora rīkojumu Nr.1/315)

Doktorantūras skolas darbības anotācija

LU un starptautiska mēroga pētniecības projektos tiks iesaistīti LU doktorantūras un citu augstskolu labākie doktoranti un jaunie zinātnieki. Šo projektu ietvaros, izmantojot starptautiski izstrādātu metodoloģiju, doktoranti veiks prakses orientētus starpdisciplinārus pētījumus, lai Eiropas kopīgajā telpā veidotu cilvēka mācīšanos veicinošu transformatīvo vidi savā profesionālajā darba vietā. Doktorantūras skola nodrošinās iespēju jaunajiem un topošajiem zinātniekiem, viņu zinātniskajiem vadītājiem pilnveidot savas kompetences, izmantojot mūsdienīgus resursus – valodas, medijus, nākotnes mainīgajās situācijās veidot darboties spējīgas, patstāvīgas institūcijas, uzņēmumus vai izglītības organizācijas sistēmas, piedāvājot inovatīvus risinājumus cilvēkkapacitātes kāpināšanai līdz ar to nodarbinātībai.

Best doctoral students of the University of Latvia and other higher educational institutions, as well as new scientists will be involved in LU and international research projects. Within the frameworks of these projects the doctoral students will conduct practice oriented cross disciplinary researches by using internationally worked out methodology in order to create learning fostering transformative environment in people’s place of employment in the European joint space. The doctoral study school will provide new scientists and scientists to be, as well as their scientific supervisors with the opportunity to improve their competences by using modern resources such as languages and media, and enable them to create institutions able to function independently, enterprises or systems of education organization in changing situations of the future by offering innovative solutions for raising human capacity and, as a result, for employability.

Doktorantūras skolas pārstāvētās nozares

• dabaszinātnes (bioētikas,biomedicīnas bioķimijas, biofizikas apkšnozares);
• sociālās zinātnes (ekonomikas, vadības zinātņu nozares);
• izglītības zinātnes (pedagoģijas, izglītības vadības nozares)

Doktorantūras skolas “Cilvēka kapacitāte un mācīšanās dzīvei dažādību iekļaujošos kontekstos”darbības mērķi un uzdevumi

Doktorantūras skola (turpmāk – Skola) ir projekts daudzdisciplināru, tēmas orientētu doktora studiju programmas īstenošanai, izmantojot šim nolūkam paredzētu mērķfinansējumu. Skola piedalās arī maģistra studiju programmu īstenošanā. Šo studiju galvenais uzdevums ir sagatavot turpmākai doktora grāda iegūšanai.

Skolas darbības mērķis ir paaugstināt Latvijas Universitātes (turpmāk – Universitāte) jauno zinātnieku zinātniskās darbības kvalitāti un efektivitāti.

Skolas darbības uzdevumi ir:

• formulēt sabiedrības attīstībai nozīmīgas un teorētiski aktuālas tēmas un risināt tās vairāku nozaru vai apakšnozaru doktorantu un zinātnieku sadarbībā;
• koncentrēt mērķfinansējumu doktora un ar tām saistīto maģistra studiju īstenošanai vadošajos Universitātes zinātniskajos centros;
• veicināt sadarbību doktora studiju īstenošanai starp dažādu Universitātes struktūrvienību un zinātnisko institūtu zinātnieku grupām;
• veicināt sadarbību doktora studiju īstenošanai starp Universitāti un ārpus Universitātes esošajām zinātniskajām institūcijām;
• piesaistīt ievērojamus ārvalstu zinātniekus doktora studiju īstenošanai Universitātē;
• sekmēt jaunu inovatīvu metožu izmantošanu doktora studiju īstenošanā;
• efektīvi izmantot doktora studijām paredzēto mērķfinansējumu;
• nodrošināt Skolu darbības atbilstību doktora un maģistra studiju programmu uzņemšanas, studiju plānu īstenošanas un kvalifikācijas piešķiršanas prasībām.

Skolas izveidi un darbību pārrauga rektora norīkota Universitātes amatpersona.

Skolas izveidi un darbību administrē Universitātes Akadēmiskais departaments (turpmāk – AD).

Doktorantūras skolas darbības programma

Cilvēku kapacitāti un mācīšanās kvalitāti sekmēšanas transdisciplinārie pētījumi tiks izstrādāti uz pedagoģijas, bioloģijas, ekonomikas, izglītības vadības un citu zinātņu nozaru jaunāko teorētisku atziņu sinerģijas pamata, līdz ar to radot jaunas zināšanas un inovatīvus transdisciplinārus risinājumus Latvijas lokālai, reģionālai, nacionālai un Eiropas ilgtspējīgai izglītības attīstībai, jo

1) Cilvēkkapacitātes jēdziens, kas sākotnēji tika ieviests ekonomikas zinātnē kā resurss ekonomiskai izaugsmes, tiek skatīts arī bioloģijā kā dzīvības zinātnē, izglītības vadībā, pedagoģijā. Cilvēka kapacitāte ir cilvēku rīcības, darbošanās un strādāšanas spēja kā dinamiska sistēma, kas ietver sevī līdzdalības motivāciju un kompetentu iespēju identificēšanu, izmantošanu un jaunu iespēju radīšanu (innovations and creativity) utt. Cilvēka kā sociālās būtnes rīcības dinamiskās sistēmas mehānisms tiek pētīts bioloģijā. Cilvēka kapacitātes kāpināšanas programmu, modeļu, teoriju u.c. izstrāde ir pedagoģisks jautājums. Jaunu pedagoģisko risinājumu ieviešana – izglītības politikas vadības. Tas paver jaunu trans- un starpdisciplināru pētījumu paradigmu.

2) Cilvēka kapacitāte ir cieši saistīta ar mācīšanās kvalitāti (bioloģiskā mācīšanās neirozinātniskā izpratne kā bioķīmisks un biofizisks visa cilvēka organisma darbības process, kurā īpaša nozīme ir limbiskai sistēmai (Roth 1997): „As a fundamental biological phenomenon, memory signifies the modification of an organism... In this way it lies at the very basis of the learning process" (Colvin 2008).

3) Mācīšanās kvalitātes sekmēšana dzīves garumā nosaka cilvēkkapitāla sabiedrības kā garīgo vērtību valsts ekonomiskajā attīstībā pārejā no industriālās sabiedrības uz postindustriālu. Mācīšanas kvalitātes sekmēšana ir pedagoģijas jautājumus. Mācīšanās sekmēšanas pedagoģisko risinājumu ieviešana – izglītības vadības.

Sinerģija izpaudīsies jaunās zināšanās par cilvēku kapacitāti un mācīšanās kvalitāti un starpnozaru uzņēmējdarbības, izglītības zinātnieku un politiķu tīklu saiknē, lai izstrādātu un īstenotu attiecīgas programmas, kas veicinātu motivāciju un mobilizētu dažādu tautsaimniecības jomu darbiniekus mācīties mūžgarumā.

No praktiskās nozīmības viedokļa doktorantu pētījumu rezultātā izstrādātās rekomendācijas kompetentai mūžmācīšanās kvalitātes sekmēšanai, būs piemērotas, lai tās praktiski īstenotu dzīvē un darbā visdažādākās izglītības un profesionālās jomās, ievērojot un attīstot mācīšanās dažādību cilvēka kapacitātes sekmēšanai.

No zinātnes attīstības nozīmības viedokļa pētījuma rezultāti sniegs ieguldījumu pedagoģijas zinātniskās paradigmas praktiskai maiņai, kura ir saistāma ne tikai ar modernisma laikmeta beigām un strauju postmodernisma situācijas pāreju otrajā jeb jaunajā modernismā, bet saistīta ar jaunu zinātnisko skolu veidošanos uz postmodernisma plurālisma pretrunīgo teorētisko nostādņu kritiskā izvērtējuma pamata, pārvarot stagnāciju izglītības sistēmā un rosinot jaunu transdisciplināru teoriju meklēšanu, akcentējot pedagoģiskās domāšanas pievilcību un tās iespēju paplašināšanos.

Pētījuma rezultāti veicinās zinātniski pamatotu pirmskolas, skolas un augstskolas mūžmācīšanās kvalitāti iekļaujošas vides organizatorisko pamatu katra līdzdalībai mācīšanās iespēju paplašināšanā institūcijās (projektos, savstarpējās mācīšanās, sadarbības tīklos, darbībā komandās) dažādos sabiedrības (reģionu, valsts u. tml.) iekļaušanās sociālās kultūras kontekstos, kurā nepastāv pretruna starp nevienlīdzīgām iespējām un līdzīgām vajadzībām un tiesībām. Tas ir grūti sasniedzams tradicionālajā skološanas sistēmā, jo sabiedriski noteiktās vērtības ne tikai apgūst, bet arī veido indivīds un institūcijas ar savu kapacitāti.

Pētījumi rezultāti sniegs LU ieguldījumu ASEM Education and Research Hub for Lifelong Learning (ASEM LL Hub) aktivitātēs, kas sekmē dažādu zinātņu nozaru pētnieku, darba devēju un politikas plānotāju savstarpējo sapratni Eiropā un Āzijā savstarpējas cieņas un līdzvērtīgu attiecību gaisotnē un kuras mērķis ir veikt pierādījumos balstītus pētījumus Lifelong Learning jomā un noteikt gadskārtējas tikšanās vietas pētniekiem un izglītības politikas plānotājiem, lai:

• integrētu mūžmācīšanos kā pilnveidošanos profesionālajā vidē;
• sekmētu mūžmācīšanos kvalitāti kā tiltu starp profesionālo izglītību un augstāko izglītību, it īpaši attiecībā uz tādām ‘dzīves prasmēm’ kā datorpratība, daudzvalodība;
• īstenotu Mūžizglītības stratēģijas, kas izstrādātas 2007.-2013.gadam, kur viens no 10 pieņemtajiem uzdevumiem ir saistīts ar mūžmācīšanos (9.uzdevums);
• veicinātu mūžmācīšanās attīstību un ieviešanu kā svarīgu augstākās izglītības sastāvdaļu.

Pētījumi rezultāti sniegs LU ieguldījumu Eiropas un Amerikas dažādības pedagoģisko risinājumu pētniecībā (Educational treatment to diversity in Europa and Amerika - koordinējošā institūcija: UNED, Spānija – kurā LU pārstāvēta kopš 2005.gada), integrējot DS starpuniversitāšu maģistra programmas pētījumus un sagatavojot maģistrantus studijām doktorantūrā un attīstot šo virzienu bioētikas aspektā.

Pētījumu virzieni

Āzijas un Eiropas pētniecības tīklā.:

1) IKT prasmes, e-saturs un e-mācīšanās kultūras – turpmāk tekstā (1).

2) Profesionālās darba vietas orientētā mācīšanās. Kompetence mācīties darba vietā un  darba vietai, mācīšanās organizācijas kultūras  – turpmāk tekstā (2.)

3) Mācīšanās dzīves garumā profesionālās izglītības jomā, īpaši skolotāju izglītībā – turpmāk tekstā (3).

4) Nacionālās, reģionālās un lokālās stratēģijas cilvēku līdzdalības un motivācijas mācīties dzīves garumā šķēršļu novēršana – turpmāk tekstā (4).

5) Cilvēka kapacitāte un galvenās kompetences nodarbinātības un inovāciju ilgtspējai - turpmāk tekstā (5).

Eiropas un Amerikas dažādību pedagoģisko risinājumu pētniecības tīklā:

6) Dažādības pedagoģiskie risinājumi – turpmāk tekstā (6).

Inovatīvu metožu izmantošana doktora studiju īstenošanā

Pētījumi tiks veikti sociālās kultūrās izpētes paradigmā, diferencies in diferencies pieejā (ekon.), kur akcents tiks likts nevis uz socioloģisko faktoru atšķirību, bet atšķirību indivīdu un organizāciju ieguldījumā (contribution), cilvēka un līdz ar to arī institūciju, uzņēmumu, valsts, sabiedrības utt. kapacitātē, kā arī nodrošinot iegūto datu validitāti un pierādījumos pamatotus ticamus un objektīvus rezultātus:

1) integrējot kvalitatīvo un kvantitatīvo pētniecības pieeju,

2) izmantojot pētījumos aptaujas, intervijas, novērojumus, tos dažādi kombinējot atbilstoši pētījumu mērķiem un veidiem,

3) kvalitatīvo datu apstrāde tiks veikta AQUAD 6 un kvantitatīvo datu apstrāde SPSS vidēs.

Doktorantūras skolas darbības plāns  2009.-2010. gada septembris - janvāris

Skolas darbībā iesaistītās LU struktūrvienību un citas zinātniskās institūcijas

Sadarbības partneri

LU PPF struktūrvienības (Pedagoģijas zinātniskais institūts, Pedagoģijas nodaļa, Psiholoģijas nodaļa un Izglītības vadības nodaļa, Skolotāju izglītības nodaļa) sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultāti, LU Ekonomikas un vadības fakultātes sadarbības darba grupu un vadošām Eiropas, Āzijas un Amerikas Universitātēm un zinātniskiem institūtiem dabaszinātņu, sociālo un izglītības zinātņu jomā, darbosies 2 globālajos pētniecības tīklos: Eiropas-Amerikas vadošā tīklā pētījumu metodoloģijas un dažādības pedagoģisko risinājumu jautājumos (koordinē UNED, Spānija), kurā LU ir iesaistījusies kopš 2003. gada, un Āzijas-Eiropas Mūžmācīšanās un izglītības pētniecības tīklā (LU piedalīšanās kopš 2008.gada, koordinē DPUA, Dānija), kas paver pētniecības rezultātu internacionalizāciju un tiešu ietekmi uz Eiropas mācīšanās dzīves garumā izglītības politikas izveidi cilvēkkapitāla, mācīšanās, nodarbinātības un inovāciju jautājumu risināšanu tautsaimniecības jomās.

Pieteikšanās LU PPMF Doktorantūras skolā “Cilvēka kapacitāte un mācīšanās dzīvei dažādību iekļaujošos kontekstos” no 25.09.2010. līdz 01.10.2010. plkst. 16:00. Dokumentu iesniegšana sekretārei Rita Birziņai (Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulv. 4, dekanāts – 131. t.).

Prasības uzņemšanai doktorantūras skolā:

1. Motivācija kļūt par jauno zinātnieku (konkurētspējīgs atalgojums, aktuāla pētījumu tematika, jauno zinātnieku starptautiski konkurētspējīgas karjeras izaugsmes iespējas).

2. Gatavība zinātniskās darbības kvalitātes un efektivitātes pieredzes pārņemšanai no pieredzējušiem zinātniekiem sadarbības starptautiskā pētniecībā un iesaistīties pētījumu veikšanā starptautiskajos un transdisciplinārajos zinātniskajos pētniecības projektos.

3. Apņemšanās inovatīvu metožu izmantošanai doktora studiju īstenošanā:

Pētījumi tiks veikti sociālās kultūrās izpētes paradigmā, diferencies in diferencies pieejā (ekon.), kur akcents tiks likts nevis uz socioloģisko faktoru atšķirību, bet atšķirību indivīdu un organizāciju ieguldījumā (contribution), cilvēka un līdz ar to arī institūciju, uzņēmumu, valsts, sabiedrības utt. kapacitātē, kā arī nodrošinot iegūto datu validitāti un pierādījumos pamatotus ticamus un objektīvus rezultātus:

• integrējot kvalitatīvo un kvantitatīvo pētniecības pieeju,
• izmantojot pētījumos aptaujas, intervijas, novērojumus, tos dažādi kombinējot atbilstoši pētījumu mērķiem un veidiem,
• kvalitatīvo datu apstrāde tiks veikta AQUAD 6 un kvantitatīvo datu apstrāde SPSS vidēs.

4. Atbildība par promocijas darba mērķtiecīgu un kvalitatīvu izstrādi līdz 2015. gadam ar pētījuma rezultātu: starptautiskajās datubāzēs vai starptautiskajos bibliotēku katalogos iekļaujamo publikāciju.

5. Atbildība par promocijas darba ieguldījumu lokālo, reģionālo, nacionālo un Eiropas rekomendāciju izstrādē mācīšanās kvalitātes sekmēšanai izglītībā (dažādos institucionālajos līmeņos: pirmskola, skola, augstskola, pieaugušo izglītība, profesionālās darbvietās; neformormālajā un informalajā izglītībā, profesionālajās darbvietās un dzīvē mācīšanās situācijas uzlabošanas kontekstā.

Papildus prasības Latvijas (izņemot LU) un Eiropas un Āzijas universitāšu studējošiem uzņemšanai:

1) pretendentiem ir jāstudē kādā no Latvijas vai citas Eiropas universitātes maģistra vai doktora studiju  programmā  dabas zinātnēs, sociālajās zinātnēs vai izglītības zinātnēs.

2) Iesniegumam jāpievieno maģistras vai doktora studijas apliecinošu dokumentu (izziņu).

Pieteikuma anketas:

• Maģistrantiem
• Doktorantiem

Darba plāns:

• 2012./2012. ak. gadā
• 2011. gadā
• 2010. gadā