Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Ja ģimenē esi pirmais, kurš studē augstskolā
Pēdējās izmaiņas veiktas:
05.09.2016

Apsveicami, ka esi izlēmis studēt augstskolā! Neatlaidība, izturība un personīgie resursi palīdzēs sasniegt savu, paša izvēlēto studiju mērķi. Ikviens jaunietis ir pietiekami spējīgs, lai sekmīgi mācītos, labi iejustos universitātes vidē un iegūtu iecerēto izglītības pakāpi.

Ne visiem jauno studentu vecākiem ir augstākā izglītība. Ja vecāki nav studējuši augstskolā, tad varētu teikt, ka jaunietis ir piederīgs pie ”pirmās paaudzes studentiem”, kuriem, kā pētījumi rāda, iekļaušanās studiju procesā ir sarežģītāka nekā tiem jauniešiem, kuru vecāki studējuši augstskolā. Pasaules, arī Eiropas, augstskolu programmās arvien pieaug ”pirmās paaudzes studentu” skaits.

Pirmās paaudzes studentiem jāuzkrāj jauna pieredze, kuru tie ienes savā ģimenē. Sakarā ar studiju pieredzes trūkumu, vecāku atbalsts studiju jautājumos viņiem zināmā mērā ir ierobežots. Lai ātrāk iekļautos studiju vidē, jaunajiem studentiem iesakām izmantot to sociālo atbalstu un informāciju, kuru piedāvā vecāko kursu studenti- mentori, dažādie universitātes dienesti un LU portālā ievietotā informācija.

Universitātē studijas uzsāk jaunieši no daudziem valsts reģioniem, no atšķirīgām ģimenēm un kultūrām. Vecāku izpratne un ieceres par jaunieša studiju gaitām un viņu nākotnes perspektīvām reizēm ir diezgan neskaidras, reizēm arī pārspīlētas. Viņi ne vienmēr izprot un izvērtē to, ka studiju sākuma posmā jaunajam studentam ir daudz neskaidrību un liela garīgā, fiziskā un emocionālā slodze. Vajadzīga nopietna piepūle lai organizētu un vadītu studiju darbu, veiksmīgi iekļautos jaunajā vidē un pakāpeniski virzītos uz mērķi. Vecāku izpratne un atbalsts svarīgi īpaši tādēļ, ka jaunietis attālinājies no ierastās vides, draugiem un jaunajā vidē vēl nav ieguvis draugus un domubiedrus. Jaunie izaicinājumi raisa dažādas izjūtas, pārdomas par mērķiem, savām spējām un nākotnes izredzēm. Lai apgūtu izvēlēto programmu, samērīgi sadalītu laiku studijām, darbam un brīvā laika interesēm, ļoti svarīgi ir sekot savam laika sadalījumam, kas mazina pārmaiņu radīto stresu.

Studiju uzsākšana rosina dažādas izjūtas.

Ja ģimenē esi pirmais kurš studē augstskolā, ņem vērā to ka tavā kursā, universitātē daudziem studentiem ir līdzīga pieredze. Te pieminēsim tās izjūtas, kuras šajā dzīves pārmaiņu situācijā diezgan bieži piedzīvo pirmā kursa studenti:

  • Uztraukums un spriedze. Uzsākot studijas, rodas satraukums sakarā ar dzīves pārmaiņām. Arī ilgāka prombūtne no mājām, patstāvīgas dzīves sākšana, rada satraukumu. Uzsākot studijas, gandrīz katrs students, ne tikai pirmās paaudzes students, jautā sev: „Kā spēšu studēt? Kā tikšu galā ar jaunajām prasībām?”, jo, ierodoties universitātē, atklājas daudz kas jauns, negaidīts, līdz šim nepieredzēts.
  • Apjukums. Var apjukt jaunajā vidē, kur strauji jātiek galā ar dažādiem pienākumiem, daudzveidīgu informāciju, kas jāizprot un jāpielieto jau no paša studiju sākuma. Jākārto dažādi dokumenti, jāpiesakās uz studiju kursiem, studiju kredītiem, pabalstiem. Pirmo studiju mēnešu laikā studentam var rasties arī šaubas par izvēlēto programmu, specialitāti, to atbilstību viņa iecerēm un spējām.
  • Atbildība. Ģimene ne vienmēr var finansiāli atbalstīt jauno studentu, tādēļ paralēli studijām jauniešiem nākas strādāt. Tā ir nopietna atbildība par savu dzīvi. Noslogotības dēļ var mainīties arī jaunieša attiecības ar ģimeni un draugiem. Samazinās viņa iespējas tikties ar tuviniekiem, kas abpusēji var radīt bažas par atsvešināšanos, attālināšanos no ģimenes. Vecāki raizējas par jaunieša nākotnes izredzēm, iespējams, ka viņi reizēm sagaida arī to, ka studējošais kādreiz par viņiem gādās, kas paaugstina jaunieša atbildību un rada spriedzi.
  • Lepnums. Jaunieši var justies diezgan lepni par to, ka viņi ģimenē ir pirmie, kuri studē universitātē. Viņi saredz daudzveidīgās iespējas, kuras var pavērties iegūstot augstāko izglītību, tādēļ cenšas apliecināt sevi, nopietni studē, lai sasniegtu iecerēto mērķi.
  • Vainas izjūta. Vainas izjūtu var radīt tas, ka studiju apmaksu sedz vecāki, kuriem tā varētu būt liela finansiālā slodze. Ik pa brīdim jaunietim var rasties vēlme atgriezties mājās, lai palīdzētu ģimenei. Vainas izjūta var rasties arī savu sekmju dēļ, ja tās nav tik labas, kā pats to bija iedomājies vai kā ģimene no viņa sagaidījusi.
  • Kauna un neērtības izjūtas. Pirmkursniekiem reizēm neērti runāt par savu ģimeni. Viņi nejūtas omulīgi runājoties ar tiem studentiem, kuru vecākiem ir augstākā izglītība. Viņi kautrējas runāt par savu vecāku izglītību un sociālekonomisko stāvokli. Pirmās paaudzes studenti dažkārt mēģina izlikties, ka nāk no finansiāli labi nodrošinātas, izglītotas ģimenes, jo iztēlojas, ka tādejādi citi tos novērtēs labāk, bet tas rada tiem vēl papildu stresu.

Ieteikumi pirmās paaudzes studentiem

Daudzi pirmā kursa studenti jūtas nedroši jaunajos apstākļos, tādēļ mēdz būt diezgan atturīgi, izvairās kādu uzrunāt, iepazīties, aprunāties par studijām, apmainīties ar informāciju, parunāties par citiem jautājumiem. Uzsākot studijas, vēlams apdomāt to, kā pašam uzņemties iniciatīvu un rosināt saziņu ar studiju biedriem. Tas palīdzēs palēnām sadraudzēties, iegūt draugus un labāk iejusties savā studiju grupā. Tā kā lielākā daļa jauno studentu nav savā starpā pazīstami, tad bieži vien tie jūtas diezgan distancēti viens no otra. Tiem kļūmīgi šķiet, ka citi studenti ir pašapzinīgi, iedomīgi un maz interesējas par apkārtējiem. Būtībā, reti kurš jaunais students, uzsākot studijas, uzreiz jūtas labi un piederīgs jaunajai videi. Daudzi sagaida, lai kāds viņus iesaista, uzrunā, jo paši neiedrošinās rosināt saziņu ar kursa biedriem.

Kā varētu rīkoties:

  • Sāc veidot draudzīgas attiecības. Ieteicams vispirms iedibināt saziņu ar kursa biedriem, savas studiju programmas vecāko kursu studentiem. Tā var iegūt ne tikai draugus, bet arī noderīgu informāciju studiju jautājumos, uzzināt vairāk par kursu docētāju prasībām, pasniedzējiem, karjeras izredzēm, darba iespējām un citiem jautājumiem. Aprunājoties ar kursa biedriem, var saprast to, ka vēl dažam labam kursa biedram arī viss nav pilnībā skaidrs un tie arī raizējas par līdzīgiem jautājumiem.
  • Sastādi sarakstu par vissvarīgākajiem studiju notikumiem. Būtiski ir ievērot dažādus svarīgos termiņus. Ja students neievēro šos datumus, tas studiju gaitā var radīt nopietnas problēmas. Var gadīties, ka tiek nokavēti kursu reģistrācijas datumi, pabalsta/stipendijas pieteikuma iesniegšanas termiņi, svarīgas tikšanās, nozīmīgu darbu izpildes termiņi, u., tml.
  • Izveido darbinieku sarakstu ar kuriem esi sazinājies. Dažkārt studentam rodas sajūta, ka viņš ieguvis atšķirīgu informāciju no dažādiem avotiem. Dzirdot atšķirīgas atbildes uz vienu un to pašu jautājumu, students var apjukt, un tas rada tendenci vainot darbiniekus, augstskolu par neprecīzas informācijas sniegšanu. Tādēļ šāda veida saraksts var palīdzēt sasaistīt kopā informāciju, kura iegūta no katra darbinieka un, vajadzības gadījumā tas atgādina, no kura avota informācija ir iegūta. 
  • Iesaisties darba grupās, studentu organizācijās. Tieši no apkārtējiem studentiem var iegūt vislabāko atbalstu, sapratni un informāciju par studiju jautājumiem. Ir secināts, ka pirmās paaudzes studentiem iekļaušanos universitātes dzīvē īpaši veicina sadarbība akadēmiskajā vidē, interešu grupās, aktīva līdzdalība studentu organizācijās. Šāda saziņa ļauj ātrāk izprast studiju procesu un daudzpusīgāk saredzēt studiju mērķi un izvēlētās specialitātes pielietojuma iespējas nākotnē.
  • Iepazīsties ar mentoriem. Mentori ir vecāko kursu studenti, kuri sagatavoti tam, lai sadarbotos un atbalstītu pirmā kursa studentus. Viņi labprāt dalās ar savu studiju pieredzi, atbild uz jautājumiem, iesaka to, kā labāk izmantot augstskolas informācijas sistēmas un kā ieslēgties universitātes sociālajā tīklā.
  • Dalies savās domās un izjūtās ar tuviem cilvēkiem. Šajā dzīves pārmaiņu laikā cilvēkam ļoti noderīgi aprunāties par to, kas notiek, ko katrs domā un kā katrs jūtas. Tā var iegūt izpratni, ka jaunajā vidē pirmkursnieki jūtas diezgan līdzīgi: daudz neskaidrību, pārdomu un spriedzes. Daloties domās un jūtās, veidojas tuvības izjūta ar citiem, un ātrāk var sadraudzēties, iegūt draugus.
  • Izmanto Studentu servisa konsultatīvos pakalpojumus un piedāvātos seminārus. Laikus konsultējies par neskaidrajiem jautājumiem, nevelc garumā un risini problēmas. Jo ātrāk izpratīsi, kā rīkoties, jo vieglāk tiksi galā ar pārmaiņām, neuzkrāsi nevajadzīgu spriedzi un veiksmīgāk studēsi.
  • Izmanto Karjeras centra konsultatīvos pakalpojumus un piedāvātos seminārus. Tas var palīdzēt dziļāk izprast savu profesionālo virzību, intereses, prasmes un tālākās iespējas. Te vari iegūt daudzveidīgu informāciju par  karjeras jautājumiem, sagatavoties pārrunām ar darba devēju, izveidot savu CV  www.karjera.lu.lv
  • Izmanto visus LU pieejamos elektroniskos resursus, kuros vari iegūt informāciju par svarīgākajiem jautājumiem studiju darba sekmīgā organizēšanā un studiju plānošanā.