Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Lekciju pieraksti
Pēdējās izmaiņas veiktas:
05.09.2016

Kādēļ jāpieraksta?                                                   

  • Tas palīdz noturēt interesi, koncentrēties un labāk saprast stāstīto.
  • Tev ir nepieciešami pieraksti, lai atkārtotu mācību vielu.

Sagatavošanās:

  • Centies jau pirms lekcijas iepazīties ar tēmu, tas padarīs lekciju interesantāku. Kursa programmā ir pateikts, kas ir šajā kursā, kāda būs nākamā tēma;
  • Apsēdies auditorijā tā, lai vari redzēt un dzirdēt pasniedzēju;
  • Pieraksti priekšmeta, studiju kursa nosaukumu, pasniedzēja uzvārdu un lekcijas datumu.

Lekcijas laikā

  • Aktīvi klausies. Īpaši koncentrējies uz lekcijas pirmajām un pēdējām 20 minūtēm.
  • Izveido pārskatāmu lekcijas plānu: nodali ievadu, galveno saturu, kopsavilkumu. Pasvītro galvenās definīcijas, terminus. Atstāj brīvu vietu vēlākiem pierakstiem. Apvelc ar apli to, kas vēlāk jānoskaidro.
  • Pieraksti galvenos punktus. Pasniedzējs var akcentēt dažus aspektus, sakot: „Es atkārtoju, ka..”, „Pats galvenais ir..”, „Svarīgākais, kas Jums ir jāatceras..” u. c.
  • Ja pirms lekcijas tev ir pieejami lekcijas materiāli, izpēti tos vai nokopē.
  • Ja pasniedzējs izsniedz izdales materiālus, savas lekcijas saturu, tad lekcijas gaitā to papildini ar piezīmēm, kas vēlāk palīdzēs atcerēties lekcijas saturu.
  • Ja lekciju pierakstiem tu izmanto datoru, tad veic pierakstus tā, lai ir skaidrs lekcijas plāns un pieraksti sakārtoti tā, lai vēlāk tos var viegli atrast un papildināt.
  • Nebaidies uzdot jautājumus pasniedzējam, jo tas palīdzēs gan tev, gan citiem labāk izprast noklausīto lekciju.

Pēc lekcijas

  • Cik ātri vien iespējams, izlasi vēlreiz no jauna lekcijas pierakstus. Ja nepieciešams, veic kādas piezīmes, lai viss būtu skaidrs.
  • Ja joprojām nesaproti kādu tēmu vai jautājumu, pajautā pasniedzējam.
  • Saglabā pierakstus vienā mapē.

Akadēmiskie rakstu darbi.

Akadēmiskais rakstības stils prasa daudz lielāku rūpību, apdomību nekā ikdienas rakstība (piemēram, vēstules), un tas noteikti ir pārdomātāks nekā sarunvalodas stils.

Akadēmiskajai valodai raksturīgs

  • Precizitāte un akurātums – attiecībā uz definīcijām un terminiem.
  • Piesardzīgums – valoda nav pārāk kategoriska un tieša.
  • Apdomīga un skaidra sasaiste starp idejām, pierādījumiem un spriedumiem.
  • Fakti tiek nodalīti no viedokļiem.
  • Objektīvs, nevis emocionāls vai daiļrunīgs izklāsts.
  • Loģiska secība un struktūra.
  • Mēreni skeptiska pieeja, kas studēto pakļauj šaubām, jo ir alternatīvas idejas un pierādījumi, kas jāņem vērā, tā nonākot pie jaunām atziņām.
  • Netiek izmantoti radikāli iebildumi vai apgalvojumi.
  • Rakstot atsauces, jābūt norādēm, no kādiem avotiem ņemta informācija.

Teksta pārejas vārdi un frāzes veidošana.

Rakstot esejas, referātus un citus studiju darbus nākas piedomāt, kā veidot izklāstu, pievienot idejas, pierādījumus, spriedumus, lai teksts loģiski sasaistītos.

Pievienojot idejas var izmantot: atkal, tāpat, vēlreiz, arī, un, un tad, kā arī, turklāt, tāpat būtiski, beidzot, galīgi, pirmkārt (otrkārt, treškārt), vienā gadījumā, papildu, papildus, sākumā, visbeidzot, turpmāk, turklāt, pie tam, vispirms, beigās, līdzīgi, nākamais.

  • Akcentējošās frāzes: galvenokārt, visbeidzot, vienādi būtiski, īpaši, patiešām, faktiski, tā ir taisnība, ka.., vissvarīgākais, protams, patiesi, precīzi.
  • Ilustrējot ideju: kā ilustrācija tam, piemēram, citiem vārdiem sakot, īpaši, proti, tas ir, ilustrējot.
  • Salīdzinot idejas: tādā pašā veidā, līdzīgi, tāpat.
  • Pretstatot idejas: bet, bet tajā pašā laikā, turpretim, pretēji, lai gan, salīdzinājumā ar, neņemot vērā, tomēr, kaut gan, gluži otrādi, no otras puses, citādi, drīzāk, labāk, nedomājot par, diemžēl, vēl arvien, kaut gan, neskatoties uz.
  • Norādot uz cēloņiem un sekām: atbilstoši, tā rezultātā, tādēļ, tātad, no tā laika, pretējā gadījumā, tādā mērā, arī tāpēc, turklāt, toreiz, sakarā ar to, tādam nolūkam.
  • Ievietojot idejas laika secībā: jau, atkal, pirmkārt, beidzot, tūliņ, uzreiz, tajā  laikā, tajā pašā laikā, īsi, koncentrēti, līdztekus, iepriekš, galu galā, pirmkārt (otrkārt, treškārt utt.), senāk, iepriekš, pakāpeniski, nekavējoties, nākotnē, pa to laiku, vēlāk, pēc tam, nekad, tagad, drīz, tūlīt, pašlaik, precīzi, tieši, nesen, pēdējā laikā, drīz, drīzumā, vienlaicīgi, līdz šim, pēc tam, dažkārt, pēkšņi, tad, līdz šim brīdim
  • Apkopojot domas: visumā, vispār, kopumā/ņemot, pilnīgi, gluži, kā ticis minēts, beidzot, vienkāršiem vārdiem sakot, noslēgumā, īsumā, apkopojot, citiem vārdiem sakot, tā ir.

Uzrakstītās esejas/referāta pārbaude.

Uzsākot rakstītā pārbaudi, ir noderīgi sev uzdot jautājumus:

Vai uzrakstītais atbilst nepieciešamajām prasībām, uzdotajiem jautājumiem?

Vai viss, ko esi uzrakstījis, ir svarīgs un būtisks?

Nodaļas

  • Vai esi darbu sadalījis nodaļās?
  • Vai to garums ir samērīgs?
  • Vai katra nodaļa iekļauj tikai vienu galveno domu?
  • Vai ir savstarpēja saistība starp iepriekšējo vai turpmāko domu?

Secīgums

  • Vai bieži lietoti savienojoši izteikumi un izcēlumi?
  • Vai esi izcēlis galvenās domas ar kādu piemēru?
  • Vai atšķirīgie viedokļi, domas un piemēri ir nepārprotami noformulēti un nodalīti viens no otra.

Idejas

  • Vai esi nepārprotami definējis svarīgākās domas un konceptus, kurus esi lietojis?

Ievads un nobeigums

  • Vai ievads nepārprotami un saprotami iepazīstina ar darba saturu?
  • Vai ievads iepazīstina ar tavu pieeju tēmai?
  • Vai nobeigumā ir atsauces uz to, kas minēts ievadā?
  • Vai nobeigums ir labi pamatots?

Atsauces

  • Vai pēdiņās liktie citāti sasaucas ar galveno ideju?
  • Vai visiem pēdiņās liktiem citātiem ir atbilstošas atsauces?
  • Vai visas atsauces ir ieliktas izmantotās literatūras sarakstā?