Šeit piedāvāsim dažus padomus, kā sagatavoties eksāmeniem:
- pārliecinies, ka zini kad un kur notiks eksāmens, kā arī cik ilgs laiks tam atvēlēts;
- atkārto mācību vielu;
- iepriekš pārbaudi savas zināšanas. Apdomā, kā tu gatavojies atbildēt;
- neatkārto pārāk ilgi. Atkārtojot, uzstādi sev mērķi un mācoties arī atpūties;
- izveido grupu, ar kuru kopā mācīties. Tas palīdzēs papildināt zināšanas;
- nemācies visu laiku, atpūties pa brīdim, citādi pagursi un zaudēsi darba sparu;
- ja eksāmenā var izmantot pierakstus, tad pārliecinies, ka tie ir labi un pārskatāmi sakārtoti;
- izgulies. Nav iespējams labi nokārtot eksāmenu, ja neesi izgulējies iepriekšējā naktī.
Eksāmens vai kontroldarbs gandrīz katram rada stresu, jo iegūtā atzīme var ietekmēt turpmākos plānus, budžeta vietu, kā arī darba izredzes. Stresu vari samazināt, ja tu izvērtē savas eksāmena trauksmes cēloņus un mēģini tos iepriekš novērst.
Visbiežāk sastopamas ir bažas par nepietiekamu gatavību eksāmenam. Taču ir arī citi iemesli, kas rada eksāmenu trauksmi:
- bailes no neveiksmes, jo tā varētu atsaukties uz tavu finansējumu, nozīmīgu cilvēku labvēlību un atbalstu;
- iepriekšējā pieredze rada bailes, ka var atkārtoties līdzīga neveiksme. Tas var pazemināt tavu kompetences izjūtu, pašcieņu, pašefektivitātes izjūtu;
- vājas eksāmenu kārtošanas iemaņas, saskaroties ar jauna veida eksāmenu būtību, atbildēšanas veidu, izvēlēm;
- bezpalīdzības izjūta, kas rodas no domas, ka tev nav nekādas kontroles pār eksāmena izpildi un tā novērtējumu.
Eksāmena trauksme vērojama tad, ja stress sasniedz augstu līmeni un atsaucas uz spēju labi izpildīt eksāmena uzdevumus, traucē domāšanai. Trauksme var rasties pirms eksāmena un turpināties tā laikā, bet nav iespējams to pilnībā likvidēt. Tā zināmā mērā uztur aktīvu pieeju uzdevumu izpildei. Trauksmi rada arī negatīva pašiedvesma, t. i., negatīva satura domas/izteikumi par savām spējām un zināšanām.
Kā tu vari mazināt trauksmi
- Sagatavojies eksāmenam.
- Aprunājies ar draugiem par to, kā tu jūties.
- Centies apturēt un ietekmēt savu negatīvo domāšanu. Aizvieto negatīvos apgalvojumus ar pozitīviem. Piemēram, sastopoties ar grūtu jautājumu, tu domās sev saki: „Es uz to nespēju atbildēt. Es to izmācījos, bet tagad nezinu. Nu es izgāzīšos..”. Tā vietā jāiedveš pozitīvas domas: „Nespēju atcerēties. Hm, labāk došos uz priekšu. Tikšu galā ar citiem jautājumiem, tad atgriezīšos pie šā.” Izmantojot pozitīvu pašiedvesmu, tu pārprogrammēsi savu prātu uz panākumu gūšanu, nevis uz neveiksmes piedzīvošanu.
- Esi pozitīvi noskaņots! Atceries tās reizes, kad guvi panākumus, saskaroties ar grūtībām. Savās domās neriņķo ap iespējamu neveiksmi. Iedrošini sevi.
- Izmanto relaksāciju. Dziļu elpošanu, muskuļu atslābināšanu, iztēli. Relaksācija tev palīdzēs labāk koncentrēt uzmanību.
- Vispirms ļoti rūpīgi izlasi uzdevumu.
- Saglabā mieru, koncentrējies uz jautājumiem un neraizējies par to, ko dara pārējie.
- Sāc ar vieglākajiem jautājumiem, ja esi satraucies. Netērē laiku lielām raizēm.
- Izlem, ar kuriem jautājumiem sāksi atbildēt, un atvēli katram no tiem pietiekami daudz laika.
- Pievēršoties katram jautājumam, sākumā ieplāno tam piecas minūtes, lai izdomātu, ko tieši rakstīsi.
- Neizlaid nevienu jautājumu, citādi pazaudēsi kādu vērtējuma punktu, kuru būtu iespējams iegūt par šo jautājumu. Ja tev pietrūkst laika, apkopo galvenos punktus, kurus vēlies akcentēt.
- Pārliecinies, ka esi sniedzis atbildi tieši uz uzdoto jautājumu, neraksti visu, ko vien tu zini par šo tēmu.
- Ja sāc raizēties, atslābinies. Izmanto kādu relaksācijas paņēmienu (aizver acis, trīs reizes dziļi ieelpo), tad turpini darbu
- Centies nerakstīt niekus un „neliet ūdeni”.
- Centies rakstīt salasāmi.
- Pēc eksāmena neiesaisties smagās, masveidīgās diskusijās par eksāmenu. Atstāj to visu aiz muguras.
- Apbalvo sevi par to, ka esi nokārtojis eksāmenu.
Eksāmenu rezultāti bieži vien ir daudz labāki, nekā tu domā!
