Mūs visus ik pa laikam māc šaubas, mēs svārstāmies un vilcināmies, nebūdami pārliecināti, vai spēsim tikt galā ar dzīves situācijām. Tās ir diezgan izplatītas izjūtas, jo īpaši jaunos apstākļos. LU pētījumā, kas tika veikts 2001.-2002. gadā, 27% pirmā kursa studenti atzina, ka viņi baidās no neveiksmes.
Bieži vien sarežģītos gadījumos mēs domājam, „ja nemēģināšu, tad arī negūšu panākumus”. Ja tiekam galā, esam apmierināti, ja ciešam neveiksmi – kādu laiku jūtamies vīlušies, bet mācāmies no pieredzes un dodamies tālāk. Tomēr dažiem no mums bailes no neveiksmes ir tik traucējošas, ka tās pilnībā bremzē mūsu darbību un neļauj gūt prieku no dzīves.
Kā bailes no neveiksmes var atsaukties uz tevi:
- bailes no neveiksmes var atturēt no palīdzības meklēšanas, kā arī norobežot no citiem, tādējādi liekot justies diezgan muļķīgi un vientuļi. Tad tu sāc kaunēties par sevi un baidies, ko citi domās par tevi, ja viņi pamanīs, ka tev būtu nepieciešama palīdzība;
- tev var šķist, ka citi cilvēki viegli un allaž veiksmīgi traucas pa dzīvi. Retos gadījumos tā ir taisnība. Bet, ja nejūties labi, tad daudz vieglāk ir iedomāties, ka ar visiem apkārtējiem viss ir kārtībā;
- ja jūties patiešām slikti, tad arī jau it kā paredzi, ka piedzīvosi neveiksmi, tādējādi iztēlojoties sliktāko scenāriju. „Ja es nesasniegšu to, ko gribēju, cilvēki uzzinās, ka es nespēju to izdarīt un ka man šeit nav jāmācās. Varbūt tad labāk uzreiz padoties un vairāk neko nemēģināt”;
- dažiem neveiksme vienā noteiktā situācijā liek to vispārināt arī uz visu darbību. Tā šķiet milzīga un attiecas tikai uz tevi – „tāpēc, ka izkritu vienā eksāmenā, esmu pilnīgs neveiksminieks. Esmu sapratis, neesmu tik labs, kā citi cilvēki par mani domā”;
- visbeidzot – bailes no neveiksmes var atturēt tevi uzsākt ko jaunu, baidoties no iespējamām kļūdām, kas varētu rasties. Ja tu nemēģini, tad negūsti arī pieredzi, ko var iegūt, pieļaujot kādu kļūdu. Bailes no neveiksmes var būt tas iemesls, kas attur tevi paveikt to, kas jādara.
Kas augstskolā var izraisīt stresu vai šaubas par sevi?
Augstskolā (vairāk nekā citās vietās) nākas saskarties ar daudzveidīgām prasībām. Arī mēs paši nemitīgi vērtējam to, kā mēs atbilstam kādiem varbūtējiem standartiem. Attiecībā uz vieniem standartiem mēs varam justies tīri labi, bet daži no šiem standartiem mums var radīt problēmas. Universitātē tu vari justies veiksmīgs vai neveiksmīgs jebkurā no būtiskām studiju dzīves jomām:
- akadēmiskajās spējās
- kursu izvēlē
- savas iegūtās vietas studentu vidū
- karjeras izredzēs pēc universitātes
- balansēšanā starp ģimeni un akadēmisko darbu
- finansēs
- draudzībā un attiecībās
Universitātes vidē, kur reizēm ir zināma nenoteiktība, var rasties dažādas neskaidrības, kas rada apjukumu, samulsumu. Augstskolā katram pašam jāplāno mācību darbs un nākas sevi iepazīt jaunās kvalitātēs. Identitātes meklējumos vari sākt sev uzdot šaubu pilnus jautājumus – Vai es te iederos? Vai es būšu spējīgs saprasties ar cilvēkiem savā grupā? Vai atradīšu labus draugus? – u. tml.
Kas rada bailes no neveiksmes?
- Cilvēki, kuri pakļaujas bailēm no neveiksmes, visbiežāk labi jūtas tikai tad, ja gūst panākumus, ja kaut ko sasniedz, bet nejūtas īsti labi, ja zaudē vai kļūdās.
- Apzināti vai neapzināti mēs rēķināmies arī ar sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem, kurus apgūstam dažādos veidos no savas kultūras un masu medijiem. Tie it kā norāda, ka veiksmīgi un panākumiem bagāti cilvēki ir vērtīgāki un augstāk vērtējami nekā pārējie. Jēdziens „veiksmīgs” tiek saistīts arī ar cilvēka pievilcību, turību un varu.
- Šo uzskatu spiediena dēļ, tos bieži dzirdot, var sākt noticēt, ka neveiksmes, kļūdas vai zaudējumi ir apkaunojums, no kā jābaidās (jo tad mūs it kā mazāk mīlēs un zemāk vērtēs). Mums nostiprinās uzskati, ka vienīgais veids, kā mēs varam palielināt savu vērtību, ir gūt panākumus.
- Tādēļ neveiksmi sava mērķa sasniegšanā mēs attiecinām uz sevi kā personību kopumā, nevis uz kādām savām konkrētām prasmēm vai spējām, vai kādu kļūmi atsevišķā gadījumā.
Kā pārvarēt bailes no neveiksmes?
Ja sāc izjust bailes par iespējamu neveiksmi vai zaudējumu, vari izmantot dažas pieejas, kas ļauj no citas perspektīvas paraudzīties uz situāciju:
- pārdomā, kādēļ tev bail piedzīvot neveiksmi. Vai tā ir kā neveiksme pašam vai tā ir neveiksme, kas skar arī tev tuvos cilvēkus – vecākus, draugus? Kā priekšā tu būtu visvairāk nokaunējies par to, ja būtu piedzīvojis neveiksmi? Un kādēļ tā?;
- kas būtu tas ļaunākais, kas varētu gadīties, ja tu cietīsi neveiksmi, mēģinot sasniegt mērķi? Patiesā atbilde būtībā būs krietni vien miermīlīgāka, nekā to radījusi tava iztēle vai fantāzijas;
- mēģini atcerēties, kā tu iepriekš tiki galā ar kādu neveiksmi;
- ja tev zūd drosme milzīgā darba apjoma dēļ, sadali to daļās, padarāmākos un realizējamākos uzdevumos un mērķos. Tādējādi darbs būs vieglāk izpildāms, un tu secīgi paveiksi šo mazāka apjoma pienākumu virkni;
- piedomā par panākumiem un neveiksmēm laikus (visu semestri), nevis tikai pirms pašiem eksāmeniem. Novērtē to, ko jau esi padarījis, un apbalvo sevi par aktīvu un darbīgu dienu, nesaistot to ar bailēm par varbūtēju neveiksmi;
- pārdomā – varbūt, ka tavi standarti un paša uzliktā „latiņa” ir pārāk augsta šajā brīdī un tu vari to mazliet pazemināt un justies labi. Varbūt tev obligāti nav nepieciešams pats augstākais novērtējums, un tu vari iztikt ar vidējo atzīmi kādā atsevišķā kursā, tādējādi izpaliekot neveiksmes sajūtai?
Daudzas pieredzes un prasmes nemaz citādi nav iespējams apgūt, kā vien tikai pamēģinot un pieļaujot kļūdas. Mēs visi spējam izmainīt savu attieksmi pret kļūdām un neveiksmēm. Ja gadās neveiksme, tā iemāca mums divas lietas: a) tā ir noderīga kā mācību stunda tam, kā turpmāk mainīt savu rīcību vai ietekmēt situāciju, lai neatkārtotu līdzīgu kļūdu, b) tā palīdz kļūt stiprākiem, papildinot mūsu dzīves iemaņas ar jaunu pieredzi un tādējādi palielinot mūsu spēka resursus.
Kad jāmeklē palīdzība
Ja pastāvīgas raizes par savas darbības efektivitāti traucē ikdienas darbībā, uztur nemitīgas bailes no neveiksmes, tad droši vien ir nepieciešams vērsties pēc palīdzības.
Kāda veida palīdzība būtu noderīga
Šajā gadījumā var palīdzēt konsultanti. Noderīga var būt uzvedības maiņu terapija, kas palīdz izprast sava domāšanas veida saistību ar emocijām un uzvedību. Terapija, kas māca cilvēkus, kā mazināt trauksmi, atrast cita veida pieeju problēmām, un iemāca pamanīt un izprast situācijas, kas rada trauksmi, palīdz novērst bailes no neveiksmes.
Arī grupu terapija var būt visai efektīva, jo grupā tu vari uzzināt to, ka arī citiem ir līdzīgas problēmas. Grupā iespējams tās kopīgi pārrunāt, un tā var paplašināt savu izpratni par to, kā risināt dažādas dzīves situācijas.
Kur vērsties pēc atbalsta?
Pie fakultātes darbiniekiem, vecāko kursu studentiem.
LU Studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 67034392
e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv
LU Studentu servisā, Karjeras centra konsultanti: 67034410
LU Psiholoģiskās palīdzības centrā. Tālr. 67034020
