Tā ir sava veida klišeja, ka mēs varam justies vientuļi, jo īpaši vientuļi lielā cilvēku pūlī. Diemžēl tā ir patiesība, un tā ir izplatīta universitātes studentu vidū. LU pētījumā, kas tika veikts 2001. -2002. gadā, 21% pirmā kursa studentu atzinuši, ka vientulība tiem ir nopietna problēma. 2006. gada oktobra nogales pētījums, iesaistot LU pirmā kursa studentus, apliecina, ka 16% studentu jūtas vientuļi. Atrodoties vienaudžu vidū un pieņemot to, ka mums ir daudz kas kopējs un vienojošs, tomēr varam justies izolēti, vientuļi. Vēl sliktāk jūtamies, ja visi pārējie šķiet ir bezrūpīgi, izturas nepiespiesti, ātri atrod draugus, iekļāvušies interešu grupās, bariņos, kuriem tu nejūties piederīgs. Dažiem cilvēkiem vientulība ir jauna un mulsinoša pieredze, kaut daudziem citiem tā jau ir pazīstama, tomēr tā rada neapmierinātību ar to, ka universitāte nav piepildījusi gaidīto.
Universitātē vientulība ir vairāk izplatīta tieši pirmkursnieku vidū. Uzsākot studijas, nākas doties prom no mājām. Sākot studijas, augstskolā tu satiec jaunus, nepazīstamus cilvēkus, ar kuriem jāizveido attiecības, un tas prasa laiku.
Vientulība universitātē ir diezgan izplatīta vairāku iemeslu dēļ:
- tu esi prom no ģimenes un draugiem;
- tā var būt pirmā reize daudzu gadu garumā, varbūt pat no jaunākajām klasēm skolā, kad tev nākas pacīnīties, lai iegūtu jaunus draugus;
- tev var pietrūkt veco draugu un tu saproti, ka nav vienkārši no tiem attālināties, kas rada zināmas pretrunas;
- tev varbūt ir lielas gaidas attiecībā uz universitāti kā vietu, kur tu ātri sadraudzēsies ar cilvēkiem uz visu savu dzīvi un jūties vīlies tajos cilvēkos, kurus sākumā esi saticis;
- tev var būt ir nozīmīgas attiecības ar kādu mīļu cilvēku, taču jūs esat tālu viens no otra, un tu jūties it kā sadalīts starp sociālo dzīvi šeit un citur;
- iespējams, ka tava studiju grupa ir ļoti liela un tev nerodas tieši kontakti ar kursa biedriem nodarbību laikā, kas kavē satuvināšanos ar kursa biedriem;
- tu, iespējams, raizējies par darbu, kas prasa laiku, un izjūti pretrunas par laika tērēšanu sabiedriskajām aktivitātēm.
Ir pieļaujams, ka tu vari justies vientuļš, arī tad:
- ja esi viens un tev nav nekādas citas izvēles;
- ja tu nejūties kā daļa no kādas grupas vai notikuma;
- ja tev nav neviena, ar ko parunāties un dalīties savās izjūtās un pieredzē;
- ja tu jūties norobežots un atsvešināts no apkārtējiem.
Kādas izjūtas var tev traucēt:
- tev liekas, ka neviens par tevi nerūpējas un tevi nesaprot;
- liekas, ka citiem tu esi noderīgs tikai tad, ja tiem ko vajag no tevis;
- jūties nemīlēts un nevajadzīgs citiem;
- jūties atšķirīgs no citiem, neiederīgs noteiktā sociālā grupā;
- tev liekas, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā,
- jūties bikls citiem tuvoties, jo baidies, ka tie tevi noraidīs;
- reizēm esi dusmīgs un kritisks pret citiem.;
- tu vari sākt lietot neveselīgas pieejas: iedzeršanu, pārēšanos, tā mēģinot tikt galā ar neapmierinātību.
Daži varbūtējie vientulības izjūtas iemesli
Ir reizes, kad cilvēki jūtas vientuļi sakarā ar tuvu attiecību pārtraukšanu vai tuvu cilvēku zaudējumu. Cilvēks baidās, ka viņu atkal varētu pamest. Tā ir dabīga reakcija pēc zaudējuma. Dažkārt vientulība izriet no zemas pašvērtības izjūtas. Vientulību var padziļināt emocionālās problēmas. Tā depresīvs cilvēks var izvairīties no apkārtējiem, bet tas tikai pastiprina viņa vientulības izjūtu.
Ko tu vari darīt savā labā?
- Ja tu izvērtē, ka esi vientuļš tādēļ, ka baidies, ka tevi atstums, pamēģini uz sevi paraudzīties objektīvi. Piemēram, apdomā kādas īpašības tavi draugi varētu atzinīgi novērtēt un pielieto tās.
- Pārdomā to, kas tev līdzīgs ar apkārtējiem. To apdomājot sapratīsi, ka nemaz neesi tik atšķirīgs no apkārtējiem.
- Ja tev liekas, ka kāds ir vienaldzīgs pret tevi, atceries, ka viņš ir aizņemts pats ar savām lietām un tas nav jāuztver personīgi.
- Negaidi, lai citi uzsāk sarunu ar tevi. Pamēģini uzsākt sarunu ar blakussēdētāju nodarbībās, ēdnīcā vai pārtraukuma laikā. Sasveicinies vai vienkārši uzsmaidi citiem, kuriem ej garām pa kāpnēm vai citur. Uzdod jautājumus par viņiem, viņu nodarbēm, interesēm. Cilvēkiem patīk, ka par viņiem interesējas.
- Pacenties iesaistīties tādās jaunās situācijās, kurās var satikt cilvēkus ar līdzīgām interesēm. Izvēlies tādas brīvā laika izmantošanas iespējas, kas tev tiešām patīk: kādu pašdarbības vai sporta veidu. Taču nepārblīvē savu laiku ar ko tādu, kas tev nemaz nav pa prātam, darot to tādēļ, lai nebūtu viens.
- Neatsakies no tā, ko tev patīk darīt: apmeklēt koncertus vai kino tikai tādēļ, ka nav neviena, kas ietu kopā ar tevi.
- Neesi pārāk kritisks pret saviem sasniegumiem. Atgādini sev, ka, lai izveidotu tuvu draudzību, nepieciešams ilgāks laiks. Nenoniecini draudzību tādēļ, ka sagaidi, ka tikai romantiskas attiecības novērsīs vai dažādos tavu vientulību un pacels tavu pašapziņu un sociālo stāvokli.
- Veido attiecības tā, lai tu pats citiem būtu labs draugs.
- Esi atsaucīgs uz citu cilvēku interesēm (tikai neizliecies un neizrādi interesi tur, kur tev tās patiesībā nav).
- Dažiem cilvēkiem vieglāk iejusties grupā, citiem savukārt situācijās, kad viņi ir „aci pret aci” – divatā ar kādu. Ņemiet vērā, ka neņemot vērā cilvēka ārieni, ne vienmēr citi būtu ieinteresēti doties uz klubiņu vai sporta zāli.
- Mēģini aprunāties ar universitātes darbiniekiem, kuri šeit strādā un kuriem jāatbalsta studenti.
Uzlabo savas komunikāciju iemaņas
Šeit ir ieteikumi, kas var noderēt attiecību izveidošanā un uzturēšanā:
- nemēģini ar citiem sazināties tādā veidā, kā tu iedomājies, kā viņi to gribētu. Mēģini izprast reālo situāciju, sarunu biedrus, būtiski, lai katrs var brīvi runāt par savām interesēm, uzskatiem un dzīves stilu;
- runājot par savām domām, izjūtām, izmanto „es” apgalvojumus. Tas tavus izteikumus personificēs, tieši un nepārprotami parādot tavu nostāju. (Piemēram, ”Es baidos kāpt uz slidām, jo pagājušo gadu mēģināju un stipri sasitos”);
- sevis atklāšana būtu jāveic lēnām un pakāpeniski. Tā ir zināma meistarība dalīties personīgās domās un jūtās ar cilvēkiem, kuriem tu uzticies. Pārāk strauja sevis atklāšana var padarīt runātāju ievainojamu, un uzklausītājam radīt neērtības izjūtu. Ir nepieciešams, laiks, lai labāk iepazītu otru un tad arī vairāk dalītos ar savām izjūtām;
- piesaki to, kas tev nepieciešams un to ko vēlies. Negaidi, ka citi nojautīs to, kas tev būtiski. Labākais veids, kā iegūt to, ko vēlies, ir pateikt, ko tieši tu vēlies, piemēram: „Es labāk gribu braukt ar vilcienu, jo autobusā man dažreiz paliek slikti”;
- izproti savus priekšstatus. Arī tu neproti lasīt citu cilvēku domas. Pārpratumi var rasties, ja tu rīkojies, ņemot vērā pēc saviem priekšstatiem par to, ko tavs draugs/partneris varbūt vēlas;
- ļauj otram cilvēkam pa reizei mierīgi atteikties no kāda tava piedāvājuma un par šo atteikumu neapvainojies, pieņem to, ka otram ir pamatoti iemesli tā rīkoties;
- risini konfliktus. Uzņemies atbildību par to, lai sarunas gaitā no mana viedokļa/tava viedokļa, nonāktu līdz mūsu viedoklim vai kompromisam. Problēmas risināšanu sāc ar klausīšanos un cieņu pret otra viedokli. Konfliktus vieglāk risināt, ja abi iesaistītie piedalās risinājuma meklēšanā, nevis viens no tiem cenšas dominēt;
- attiecībās svarīga ir līdzvērtīga savstarpēja apmaiņa par izjūtām, interesēm un vajadzībām. Attīsti savas iemaņas sniegt un saņemt emocionālu atbalstu;
- gūsti prieku no attiecībām! Izmanto humoru un regulāri iesaisties norisēs, kur vari priecāties.
Kāda veida palīdzība būtu noderīga
Ja tu tomēr vēl jūties vientuļi un nespēj sajusties iesaistīts ar apkārtējiem cilvēkiem, tad vajadzētu meklēt palīdzību.
Var noderēt konsultācijas pie psihologa, kas palīdz tikt galā ar vientulības izjūtu. Tas var palīdzēt labāk saprast sevi, akceptēt sevi un ietekmēt tavu domāšanu un priekšstatus par to, kādēļ tev šķiet, ka citi no tevis izvairās. Ar speciālista palīdzību tu attīsi spēju atklātāk un brīvāk iesaistīties mijiedarbībā.
Grupu terapija var būt īpaši noderīga, jo tā palīdz izprast to, kā tu ietekmē citus, un attīsta tavas spējas sadarboties ar apkārtējiem. Grupā atklājas, ka ir arī citi cilvēki, kuriem ir līdzīgas grūtības. Grupā cilvēki atbalsta viens otru, salīdzina savas pieredzes un drošos apstākļos gūst jaunu izpratni par savstarpējo komunikāciju.
Kur vērsties pēc atbalsta?
Pie fakultātes darbiniekiem, vecāko kursu studentiem.
LU Studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 67034392
e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv
Karjeras centra konsultantiem: 67034410
LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 67034020
