Sociālā trauksme saistīta ar bažīgumu un nervozitāti, ja tev visapkārt cilvēki. Tā saistīta ar stiprām bailēm par to, ka varbūt apmulsīsi vai jutīsies pazemots sociālajā vidē vai cilvēku grupā, jo tu piedzīvo sajūtu, ka tevi vēro un vērtē. Tā tas notiek arī auditorijā, kad tiek apspriests kāds jautājums, vai arī jāuzstājas seminārā. Jo īpaši jaunos apstākļos palielinās šāds iekšējs nemiers, jo tad tev visapkārt ir daudz jaunu un  nepazīstamu cilvēku, pie kuriem jāpierod.

 LU pētījumā, kas tika veikts 2001.-2002. gadā, 30% pirmā kursa studentu atzinuši, ka viņiem ir grūtības iejusties sociālās situācijās. Pēc 2006. gada rudens LU pētījuma par pirmā kursa studentiem (otrā studiju mēneša beigās) tika secināts, ka 61% jauno studentu reti apspriež studiju jautājumus ar kursa biedriem un neskaidrību gadījumā 84% pirmā kursa studentu neuzdod jautājumus pasniedzējiem, lai tos noskaidrotu. Tam var būt dažādi iemesli, bet daļu no tā veido sociālā trauksme, pašcieņa, stresa izpausmes u. c.

Kā var izpausties sociālā trauksme:

Kādi tam varētu būt iemesli?

Kā ļoti būtisks faktors, kas saistīts ar sociālās trauksmes izcelsmi, ir tava bērnības pieredze. Ja vienaudži tevi ķircinājuši vai esi juties atstumts no savu vecāku puses, tad bērnībā tas var veicināt kautrības rašanos. Vēlāk, pusaudžu vecumā, kad nākas izjust lielāku vienaudžu spiedienu sociāli iesaistīties, kautrība var pārveidoties par sociālo trauksmi. Ir uzskati, ka šādai trauksmei var būt arī bioloģiski cēloņi, kas veido bāzi augstākam jūtīgumam sociālajā vidē.

Sociāla trauksme var parādīties vēlīnā pusaudžu vecumā un kļūt noturīga. Īpaši tad,  ja indivīds ir ļoti piesardzīgs, un tādēļ pats ļoti reti izmantojis izdevību sevi pieteikt sociālās situācijās, lai gūtu izpratni par to, kā apkārtējie cilvēki reaģē uz viņa iesaistīšanos.

Ko tu varētu darīt savā labā 

Kad būtu jāmeklē palīdzība

Ja jūti, ka trauksmes līmenis ir ļoti augsts un ietekmē tavu ikdienas darbību, akadēmisko darbu, attiecības, pašvērtību, vajadzētu apdomāt jautājumu par palīdzības meklēšanu.

Kāda veida palīdzība būtu noderīga

Sociālās trauksmes gadījumā var palīdzēt konsultanti. Noderīga var būt uzvedības maiņu terapija, kas palīdz izprast sava domāšanas veida saistību ar emocijām un uzvedību. Tās galvenais uzskats ir tas, ka mūsu domas provocē mūsu izjūtas, un ja iemācāmies ietekmēt mūsu domas, mēs apgūstam prasmi ietekmēt savas izjūtas.

Noderīgi ir sociālo iemaņu treniņi, ko piedāvā konsultanti, kuru vadībā  iespējams izspēlēt dažādas sociālās situācijas. Šī pieeja ļauj vingrināties uzturēt labāku acu kontaktu, runāt skaļāk, runāt nedaudz lēnāk u. tml.

Grupu terapija var būt visai efektīva, jo grupā tu vari uzzināt arī to, ka citiem arī ir līdzīgas problēmas. Grupā iespējams tās kopīgi pārrunāt, un tā var iegūt daudzpusīgu izpratni par notiekošo.

Kur vērsties pēc palīdzības?

LU studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 67034392
e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv
LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 67034020
Vari ieskatīties tīmekļa vietnē: www.liis.lv/veseliba