Cik bieži tu saki: „Man trūkst laika sev!” vai arī citiem izsakies, ka esi „pastāvīgi aizņemts”? Ziemas vidus un pavasaris studentiem ir visai noslogots. Semestra beigās jāiesniedz daudzi darbi, jāgatavojas eksāmeniem. Daļa studentu arī strādā.
Kā tu sabalansē savu ikdienas dzīvi? Vispirms ir svarīgi pašam pamanīt to brīdi, kad esi izkritis no zināma dzīves līdzsvara.
Kādas ir pazīmes liecina, ka tev pašlaik nav pietiekami sabalansēta ikdiena:
- tu pastāvīgi jūties noguris;
- bieži slimo, ātri saaukstējies;
- tev liekas, ka pašam nav nekādas kontroles pār notiekošo;
- tev liekas, ka ar tevi viss „notiek”;
- tu nepaspēj izdarīt to, kas būtu jāpaveic;
- tu bieži vilcinies;
- dzīve tajās jomās, kurās iesaisties, tev drīzāk liekas negatīva, nevis pozitīva.
Ja daudz ko no iepriekš minētā vari attiecināt uz sevi, tad būtu lietderīgi, ja tu izvērtētu to, ko tu dari, un pajautātu sev: „Kas man padodas?” un „Kas man nepadodas?”. Tas attiecas gan uz studijām, gan attiecībām, gan aktivitātēm, gan saistībā ar veselību, emocijām un garīgo labsajūtu.
Bieži vien, ja nav noteikta līdzsvara mūsu darbībā, mēs pūlamies arvien „pamatīgāk strādāt”. Tas nozīmē, ka strādājam aizvien vairāk, vēl mazāk guļam, bet tas nepalīdz. Iespējams, ka īsu brīdi šī pieeja arī darbojas. Tomēr tā tev rodas vēl lielāks nogurums vai arī uzņēmības zudums nodarboties ar jebko, stress pieaug.
Kā tu varētu rīkoties, lai atgūtu dzīves līdzsvaru
Būtu noderīgas vairākas stratēģijas, kas palīdzētu atgūt ikdienas dzīves līdzsvaru:
- vispirms definēt sev to, kas ir dzīves balanss un panākumi. Kādu nozīmi tu ieliec šajos jēdzienos;
- reāli plāno laiku, ieplānojot izpildei reāli nepieciešamo laiku, lai tava diena nav tā pārpildīta, ka plānoto darbu veikšanai nepietiek ar 24 stundām, bet tiem ir nepieciešamas 36 stundas;
- ja jūti, ka steidzies, apzināti apstādini sevi un atslābinies. Vairākas reizes dziļi ieelpo, tas palīdzēs atgūt mieru;
- iemācies pateikt „nē”. Īpaši attiecībā uz tādām lietām, kas izsmeļ tavu enerģiju. Reizēm nākas atteikties no labām iespējām. Atceries, ka sakot „jā” kaut kam, tas vienlaikus ir „nē” kam citam;
- pārrunā jautājumus par prasībām, termiņiem. Dažkārt noteikumu un prasību uzstādītāji ir visai elastīgi;
- ir prātīgi vērsties pēc palīdzības pie cilvēkiem, kuriem tu uzticies. Iespējams, ka viņi var tev palīdzēt veikt kādu pienākumu;
- uzstādi pats sev ierobežojumus. Izlem, cik daudz pienākumu tu esi gatavs uzņemties, kādas sekmes tajos gribi gūt, cik daudz gribi būt kopā ar draugiem, ģimeni;
- iepretim sarakstam „Tas man jāpaveic”, izveido sarakstu „Ja es vēl to šodien neizdarīšu”. Izšķir prioritātes un apskaties, kuras lietas var pagaidīt un kas nav jādara tūliņ. Pamani to, ko esi jau paveicis.
- Atjauno savus spēkus katru dienu. Velti laiku sev kaut pusstundu: izej pastaigāties, lasi, raksti. Ieplāno sev brīvdienas un izmanto tās atslodzei.
Sabalansējot savu dzīvi, tu gūsi no tās vairāk prieka. Ja izjutīsi līdzsvaru savā ikdienas dzīvē, tad:
- būsi apmierināts ar dzīvi, studijām, darbu, attiecībām;
- tiksi galā ar saviem pienākumiem;
- būsi vesels;
- jutīsi, ka tu pats kontrolē savu dzīvi;
- pieņemtie lēmumi būs tava izvēle, nevis upurēšanās citiem;
- no visa notiekošā gūsi prieku;
- būsi daudz laimīgāks.
Ieskaties: Laika plānošana, Mērķu uzstādīšana, Efektīvi studiju ieradumi.
