Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Pašcieņa un pašpaļāvība
Pēdējās izmaiņas veiktas:
06.09.2016

Pašcieņa un pašpaļāvība ir visai netveramas izpausmes, tādēļ tās ir grūti precīzi definēt. Tās apraksta iekšējo stāvokli, kuru veido mūsu jūtas un domas par sevi. Tās domas un jūtas, kas mums ir par sevi, var būt gan pozitīvas, gan negatīvas, vai arī dažādas. Šo izjūtu maiņa var būt atkarīga no situācijas, kurā mēs atrodamies, un mūsu reakcijām uz dzīves notikumiem. Tas nav nekas neparasts – justies pašpaļāvīgi vienā situācijā un ļoti nepārliecināti kādā citā. Jo vairāk mums pozitīvu domu un jūtu, jo augstāka ir mūsu pašcieņa. Un pretēji, jo negatīvākas ir domas un jūtas attiecībā par sevi, jo zemāka ir pašcieņa.

Labas sajūtas par sevi ir ļoti būtiskas, jo tās rada kontroles izjūtu pār savas dzīves notikumiem, rada apmierinātību ar esošajām attiecībām, ļauj iedibināt reālas gaidas no sevis un sekmē virzību uz paša mērķiem. Sliktas sajūtas par sevi sabojā attieksmi pret sevi un citiem, pazemina pašpaļāvību, sasniegumu līmeni un dara nelaimīgu.

Pazemināta pašcieņa, diemžēl, sastopama diezgan bieži. To nav vienkārši izvērtēt, jo visbiežāk tā saistīta ar indivīda emocionālajām problēmām.

Kā rodas pašcieņa un pašpaļāvība?

Mūsu pašcieņas izjūta izriet no mūsu īpašās dzīves pieredzes un personīgām attiecībām, ko esam veidojuši dzīves gaitā. Ja pozitīva pieredze palīdz attīstīt savu pašvērtību, tad negatīva pieredze un sabojātas attiecības pazemina pašcieņu. Pieredze ģimenē, skolā, sabiedrībā ietekmē pašcieņas attīstību. Piemēram, ja ģimenē kāds tiek pastāvīgi salīdzināts ar citiem, ja vecāki gandrīz nekad nav apmierināti ar bērna sasniegumiem, tas negatīvi ietekmē pašcieņu. Vai arī, piemēram, vecāki nav atsaucīgi uz bērna vajadzībām, viņš jūtas nesaprasts un neuzklausīts, kas atsaucas uz pašcieņu. Vājas sekmes skolā, klasesbiedru un skolotāju kritika rada un nostiprina uzskatus, ka zināšanas ir stipri atšķirīgas no pārējiem, kas negatīvi ietekmē pašcieņu. Zināmu spiedienu rada masu mediji, kas ietekmē cilvēku prātu, paspilgtinot kādus noteiktus standartus. To ietekmē var sākt sevi salīdzināt ar sabiedrībā izplatītajām idejām par panākumiem, skaistuma etaloniem u. tml. un justies arvien neapmierinātāks ar sevi.

Kā var izpausties zema pašcieņa.

Cilvēks var pieredzēt kādas no turpmāk minētajām izpausmēm:

  • jūtīgums uz kritiku;
  • izteikta kautrība;
  • pārmērīga agresivitāte;
  • cenšanās slēpt no citiem savas patiesās jūtas;
  • bailes no tuvām attiecībām, bailes no atstumšanas;
  • tendence vainot sevi par daudzām lietām;
  • izjūta, ka neesi tikpat labs, gudrs, pievilcīgs kā citi;
  • neatpazīst savas labās īpašības;
  • izjūta, ka pats maz ko spēj citiem piedāvāt;
  • izvairīšanās mēģināt ko jaunu, gūt jaunas pieredzes;
  • panākumus, veiksmi uzskata par laimīgu gadījumu, nevis saviem nopelniem;
  • iekšēji gandarīts ja citiem kaut kas neizdodas.

Kādas vēl var būt grūtības:

  • nemitīgi pārdomā vēlreiz un vēlreiz to, ko esi pateicis, vai gadījumā neesi pateicis ko sliktu;
  • uzskati, ka tev pašam nav nekādas ietekmes, kontroles pār notiekošo;
  • brīžiem jūties kā autsaiders;
  • baidies no neveiksmes;
  • uzskati, ka netiec galā ar dzīves uzdevumiem;
  • vienmēr centies citiem iztapt, ir grūtības atteikt, pateikt nē;
  • brīžiem jūties vientuļi;
  • jūties depresīvi;
  • sāc nodoties pašdestruktīvai uzvedībai, respektīvi, tādai kā dzeršana, kas uz brīdi palīdz tikt galā ar neapmierinātību.

Pieredze, kas mums palīdz attīstīt pašcieņu

  • Tas, ka jūtamies mīlēti pat tad, ja pieļaujam kļūdas, izdarām ko nepareizu.
  • Ja gūstam atzinību par saviem sasniegumiem.
  • Ja mūs iedrošina darīt ko jaunu, neierastu un pamēģinām to darīt.
  • Ja mums piedāvā situācijai atbilstošu atbalstu un palīdzību. Pārlieku liela palīdzība var radīt šaubas par savām spējām, bet pārāk maza var atturēt no mēģinājumiem rīkoties.
  • Ja mums tiek uzlikta mūsu vecumam un spējām atbilstoša atbildība.
  • Ja savā darbībā izjūtam atbilstošu un konsekventu vadību.

Pieredze, kas var traucēt attīstīt un iedragāt pašcieņu

  • Neatbilstošas un nekonsekventas prasības un vēlmes.
  • Netaisnīga un nekonsekventa kritika.
  • Ja tiekat vainoti par to, pie kā neesat vainīgi.
  • Fiziskie sodi.
  • Ja tiek teikts ka, tāds kāds esat, nekad neko nesasniegsit.
  • Ja pārmet un apgalvo, ka esat vainīgi citu cilvēku nelaimēs.
  • Ja cilvēks tiek muļķots un pazemots.
  • Ja cilvēku biedē.
  • Ja pārciesta seksuālā vardarbība.

Ko vari darīt savas pašcieņas un pašpaļāvības uzlabošanai.

Tā kā zema pašcieņa galvenokārt izriet no negatīvām domām un izjūtām attiecībā uz sevi, tad būtiski ir ietekmēt to, kā tu jūties un ko tu domā par sevi. Tas nozīmē apdomāt turpmāko:

  • identificēt un atzīt savas stiprās un vājās puses. Katram tādas ir;
  • uzstādīt reālus mērķus un sasniegt tos, apgūstot jaunas prasmes;
  • iemācīties iepriecināt sevi, nodarbojoties ar to, kas pašam patīk;
  • mācīties atteikt, pateikt „nē”;
  • radīt „ir nepieciešams paveikt” attieksmi pret darāmo. Piemēram, izveidot pārdomātu laika grafiku saviem personīgajiem mērķiem un iedrošināt sevi to izpildīt;
  • izpētīt un novērtēt tos talantus un spējas, kas tev piemīt, un lepoties ar to, ka tev tādi ir. Pilnveidot savas prasmes, to kas pašam noderīgs;
  • būt lepnam par jebkādiem saviem sasniegumiem;
  • akceptēt savas kļūdas un mācīties no tām. Pārmēru nesatraukties par tām, bet saskatīt, ka tās dod iespēju mācīties un attīstīties;
  • aizvietot savus negatīvos izteikumus par sevi ar pozitīviem izteikumiem. Tā vietā,  lai teiktu par sevi, ka neesi visai pievilcīgs, vari padomāt par kādu savu pozitīvo pazīmi;
  • ja tiec atstumts, izpēti tā varbūtējo iemeslu, neveicot pārsteidzīgus spriedumus attiecībā uz sevi;
  • ir vērts uzturēties pozitīvi domājošu cilvēku vidū;
  • ir noderīgi piedalīties tajos projektos, kuri radījuši interesi un liekas vērtīgi.

Kas vēl būtu jāņem vērā?

  • Būtu nepieciešams atcerēties, ka katram ir kontrole pār daudzām un dažādām savas dzīves jomām.
  • Centies neņemt vērā citu uzstādītos standartus, bet gan radīt savus dzīves standartus.
  • Būtu nepieciešams nostiprināt veselību, vingrot, pareizi ēst, pietiekami izgulēties. Ja cilvēks ir pārāk noguris un nav formā, tad viņš kļūst vieglāk ievainojams un jūtas nedrošs un saspringts.

Kad būtu ieteicams meklēt palīdzību.

Svarīgi saprast to, ka laiku pa laikam gandrīz ikviens šaubās par sevi. Tomēr tad, ja neesi spējīgs atrast neko pozitīvu, domājot par sevi vai arī jūties depresīvs, vientuļš un nelaimīgs, tad būtu vēlams saņemt lielāku atbalstu.

Kāda veida palīdzība būtu noderīga

Gan individuāla, gan grupu terapija varētu noderēt pašcieņas uzlabošanai. Tas varētu būt pašpaļāvības treniņš, komunikācijas iemaņu attīstīšana.  Terapija attīsta arī prasmi atpazīt un izprast savas emocijas. Tāpat terapija var palīdzēt izvērtēt iepriekšējās pieredzes, kas radījušas zemo pašcieņu.

Grupu terapija ir īpaši noderīga, jo palīdz stiprināt uzticēšanos, veidot attiecības, stiprina izpratni par to, ka atšķirības ir dabīga cilvēku izpausme, veicina izpratni par to, ka iesaiste grupu darbībā, uzlabo pašcieņu.

Ieteikumi: Efektīvi studiju ieradumi, Studiju motivācijas attīstīšana, Mērķu uzstādīšana, Problēmu risināšana.

Kur vērsties pēc atbalsta.

LU studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 7034392

e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv 

LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 7034020