Nav viegli domāt par to, ka draugs grib izdarīt pašnāvību. Dažiem cilvēkiem tomēr dažreiz dzīve liekas nepanesami smaga. Varbūt, ka draugs ir zaudējis cerības, ka dzīve var mainīties, un tādēļ jebkādā veidā vēlas bēgt no savām sāpēm.

Ir vairākas brīdinošas pazīmes tam, ka draugs domā par pašnāvību. Tie var būt tādi it kā nevērīgi izteikumi, piemēram, „Dzīve tik grūta, es ne ar ko netieku galā” vai „Es neko nevaru izdarīt, lai dzīve kļūtu labāka”. Ir arī daudz tiešāki izteikumi: „Nav vērts dzīvot” vai „Visiem būtu labāk ja manis nebūtu.”

Arī drauga uzvedība var par to liecināt. Tu vari pamanīt, ka draugs sāk atdot citiem sev dārgas lietas, runā vai raksta par nāvi vai zaudētām cerībām.

Var novērot arī nopietnas depresijas izpausmes, nevērību pret veselību, bezcerību, riskantu uzvedību, tādu kā pārmērīgu dzeršanu vai narkotiku lietošanu.

Ko darīt, ja ir aizdomas par to, ka draugam ir pašnāvības nodomi ?

Esi gatavs ieklausīties. Viena no svarīgākām lietām, ja cilvēkam ir krīzē, ir tas, ka kāds gatavs viņu uzklausīt un tiešām sadzirdēt to, ko viņam saka. Pat ja ir nepieciešama profesionāla palīdzība, draugs ātrāk būs gatavs to meklēt, ja tu viņu uzklausīsi.

Izsaki savas bažas. Parādi iniciatīvu, izjautā, kas tavu draugu satrauc, un mēģini pārvarēt viņa nevēlēšanos runāt.

Uztver visu nopietni. Par zemu nenovērtē to, ko otrs saka. Neuzskati, ka situācija pati no sevis atrisināsies. 75% no tiem, kuri izdarījuši pašnāvību, iepriekš ir uzrādījuši kādas brīdinājuma pazīmes par saviem nodomiem draugiem vai ģimenes locekļiem. Jebkādas runas par pašnāvību jāuztver nopietni.

Jautā, vai cilvēkam ir padomā kāds noteikts plāns, kā izdarīt pašnāvību. Cik tālu viņš ir ar sava plāna īstenošanu. Tā nav patiesība, ka uzdotie jautājumi par pašnāvību pamudinās cilvēku vairāk domāt par to vai to izdarīt.

Dari zināmu, ka tu rūpējies par viņu. Pārliecini, ka viņš/viņa nav viens. Paskaidro, ka pat tādas smagas domas, izjūtas par pašnāvību dažreiz var gadīties. Problēmas var risināt. No depresijas var atveseļoties, bet pašnāvība ir neatgriezeniska.

Izjautā par pašnāvības alternatīvām. Paskaidro draugam, ka depresīvās izjūtas var izmainīties. Izpētiet, kādi varētu būt problēmas risinājumi. Palīdzi draugam atklāt konkrētu rīcību tieši šajā brīdī (piemēram, palikt pa nakti pie drauga, piezvanīt vecākiem, piezvanīt uz krīžu centru, ieplānot rītdien kopīgi aiziet pie konsultanta).

Iedrošini meklēt profesionālu palīdzību. Tavs draugs tev uzticējies. Iedrošini viņu vērsties pēc profesionālas palīdzības. Viņš būs gatavāks meklēt palīdzību, ja tu sniegsi viņam atbalstu un iesi kopā pie konsultanta. Varbūt, ka draugs ir ar mieru doties pēc palīdzības, ja tu kopīgi ar viņu iesi uz poliklīniku vai pie konsultanta.

Ja vienalga kādu iemeslu dēļ tu pats nejūties labi un nespēj rīkoties, tad par savām raizēm kontaktējies ar kādu atbildīgāku cilvēku (piemēram, vecākiem, konsultantiem, pasniedzējiem, nodaļas darbiniekiem), lai arī tavs draugs par to  dusmotos. Labāk,  lai draugs dusmojas, nevis tu viņu zaudē.

Gādā pats par savām vajadzībām. Palīdzības sniegšana rada lielu stresu, izsmeļ spēkus un rada lielu spriedzi. Rūpējies par savām vajadzībām. Ļoti noderīgi ir aprunāties ar kādu vai saņemt individuālu konsultāciju sakarā ar piedzīvoto.

Ir lietderīgi zināt, ka:

Kur vērsties pēc palīdzības ?

Krīžu centrā „Skalbes”, diennakts dežuranta tālrunis: 67222922. Var zvanīt jebkurā laikā un saņemt vairākas bezmaksas konsultācijas.
LU studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 67034392
e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv
LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 67034020
Ambulatori konsultatīvā nodaļa, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs.
Tālr. 67080112
Vari ieskatīties tīmekļa vietnē: http://www.rehab.lv