Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Palīdzība draugam, kurš domā par pašnāvību
Pēdējās izmaiņas veiktas:
06.09.2016

Nav viegli dzirdēt to, ka draugs grib izdarīt pašnāvību. Dažiem cilvēkiem reizēm dzīve liekas nepanesami smaga. Varbūt, ka draugs ir zaudējis cerības, ka dzīve var mainīties, un tādēļ jebkādā veidā vēlas bēgt no savām sāpēm.

Ir vairākas brīdinošas pazīmes tam, ka draugs domā par pašnāvību. Tie var būt tādi it kā nevērīgi izteikumi, piemēram, „Dzīve tik grūta, es ne ar ko netieku galā” vai „Es neko nevaru izdarīt, lai dzīve kļūtu labāka”. Ir arī daudz tiešāki izteikumi: „Nav vērts dzīvot” vai „Visiem būtu labāk ja manis nebūtu.”

Arī drauga uzvedība var par to liecināt. Tu vari pamanīt, ka draugs sāk atdot citiem sev dārgas lietas, runā vai raksta par nāvi vai zaudētām cerībām.

Var novērot arī nopietnas depresijas izpausmes, nevērību pret veselību, bezcerību, riskantu uzvedību, tādu kā pārmērīgu dzeršanu vai narkotiku lietošanu.

Ko darīt, ja ir aizdomas par to, ka draugam ir pašnāvības nodomi.

  • Neuzskati, ka situācija pati no sevis atrisināsies.
  • Nepamet cilvēku vienu pašu.
  • Neturi to noslēpumā.
  • Nedomā, ka nekas nenotiks.
  • Nediskutē vai nemoralizē.

Esi gatavs ieklausīties. Viena no svarīgākām lietām, ja cilvēkam ir krīzē, ir tas, ka kāds gatavs viņu uzklausīt un tiešām sadzirdēt to, ko viņam saka. Pat ja ir nepieciešama profesionāla palīdzība, draugs ātrāk būs gatavs to meklēt, ja tu viņu uzklausīsi.

Izsaki savas bažas. Parādi iniciatīvu, izjautā, kas tavu draugu satrauc, un mēģini pārvarēt viņa nevēlēšanos runāt.

Uztver visu nopietni. Par zemu nenovērtē to, ko otrs saka. Neuzskati, ka situācija pati no sevis atrisināsies. 75% no tiem, kuri izdarījuši pašnāvību, iepriekš ir uzrādījuši kādas brīdinājuma pazīmes par saviem nodomiem draugiem vai ģimenes locekļiem. Jebkādas runas par pašnāvību jāuztver nopietni.

Jautā, vai cilvēkam ir padomā kāds noteikts plāns, kā izdarīt pašnāvību. Pajautā cik tālu viņš ir ticis ar sava plāna īstenošanu. Tā nav taisnība, ka uzdotie jautājumi par pašnāvību mudinās cilvēku biežāk par to domāt vai to izdarīt.

Dari zināmu to, ka tu rūpējies par viņu. Pārliecini, ka viņš/viņa nav viens. Paskaidro, ka pat tādas smagas domas, izjūtas par pašnāvību dažreiz var gadīties. Problēmas var risināt. No depresijas var atveseļoties, bet pašnāvība ir neatgriezeniska.

Izjautā par pašnāvības alternatīvām.  Paskaidro draugam, ka depresīvās izjūtas var izmainīties. Izpētiet, kādi varētu būt esošo problēmu risinājumi. Palīdzi draugam ieraudzīt konkrētu rīcību tieši šobrīd (piemēram, palikt pa nakti pie drauga, piezvanīt vecākiem, piezvanīt uz krīžu centru, rītdien ieplānot kopīgi aiziet pie konsultanta).

Iedrošini meklēt profesionālu palīdzību. Tavs draugs tev uzticējies. Iedrošini viņu vērsties pēc profesionālas palīdzības. Viņš būs atsaucīgāks meklēt palīdzību, ja tu sniegsi viņam atbalstu un iesi kopā ar viņu pie konsultanta. Varbūt, ka tad viņš/viņa būs ar mieru doties pēc palīdzības, ja iesiet kopā uz poliklīniku vai pie konsultanta.

Ja kādu iemeslu dēļ tu pats nejūties labi un nespēj rīkoties, tad par savām raizēm aprunājies ar kādu atbildīgāku cilvēku (piemēram, vecākiem, konsultantiem, pasniedzējiem, nodaļas darbiniekiem), lai arī tavs draugs par to  dusmotos. Labāk, lai draugs dusmojas, nevis tu viņu pazaudē.

Gādā pats par savām vajadzībām. Palīdzības sniegšana rada lielu stresu, izsmeļ spēkus un rada lielu spriedzi. Rūpējies par savām vajadzībām. Ļoti noderīgi būtu aprunāties ar kādu vai saņemt individuālu konsultāciju sakarā ar notiekošo.

Ir lietderīgi zināt, ka:

  • lielākai daļai depresīvo cilvēku nav pašnāvības domas, bet lielākai daļai pašnāvnieku ir depresija;
  • smaga depresija ne vienmēr novērojama kā acīmredzama nomāktība. Bieži tā izpaužas kā aizkaitināmība, prieka zudums vai izvairīšanās no aktivitātēm, kas sniedz prieku;
  • dažreiz cilvēki, kuri domā par pašnāvību, runā tā, it kā viņi taisītos kaut kur tālu aizceļot vai doties pavisam prom; 
  • diemžēl, aptuveni 20 līdz 40% no tiem, kuri izdarījuši pašnāvību, jau iepriekš ir mēģinājuši to darīt;

Kur vērsties pēc palīdzības.

Krīžu centrā „Skalbes”, diennakts dežuranta  tālrunis: 67222922. Var zvanīt jebkurā laikā un saņemt vairākas bezmaksas konsultācijas.

LU studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 67034392

e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv 

LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 67034020

Ambulatori konsultatīvā nodaļa, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs.

Tālr. 67080112

Vari ieskatīties tīmekļa vietnē: http://www.veseligsridzinieks.lv