Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Konfliktu risināšana
Pēdējās izmaiņas veiktas:
06.09.2016

Konflikti ir normāla parādība.

Mijiedarbībā ar apkārtējiem ne vienmēr veicas tik labi, kā gribētos. Var gadīties, ka nejūtamies pilnībā saprasti. Bet ir reizes, kad jūtamies tā, it kā mums būtu uzbrukts un tad pirmā doma varētu būt - sadot pretī. Šajos gadījumos rodas spēcīgas emocijas, kas pat var traucēt sadzirdēt to, ko otrs mums saka. Sevišķi sakāpinātās situācijās šādu konfrontāciju varam izjust kā draudus savai labklājībai un rīcībspējai.

Varam izdalīt vairākas situācijas, kurās studentiem biežāk rodas risks nonākt līdz konfliktam ar citiem cilvēkiem. Te var minēt:

  • Atšķirīgi uzskati ar istabas biedriem par kopdzīves noteikumiem.
  • Nesaskaņas ar vecākiem sakarā ar viņu vēlmēm vai padomiem.
  • Nesaprašanās ar draugiem, partneri.
  • Prasības, ko uzstāda pasniedzēji, nodaļas darbinieki, vadība.
  • Domstarpības ar studiju biedriem vai pasniedzējiem par diskusijā paustiem viedokļiem, kas uztverti „personīgi”.

Mēs diezgan bieži varētu novērst to, lai nelieli konflikti nekļūtu par smagiem konfliktiem,  ja paši mainām savu komunikāciju veidu.

Konflikts ir iespēja atrisināt situāciju, nevis tie tikai apdraud mūsu intereses

Mēs savu mijiedarbību varam aplūkot dažādos veidos, tādējādi palīdzot  konfliktus pārvērst par labām izredzēm veidot veiksmīgāku komunikāciju un nonākt pie pozitīvām pārmaiņām sadarbībā ar otru.

Ir divi biežāk sastopamie iemesli, kādēļ cilvēki nonāk līdz konfliktam:

  • Komunikācija nav pietiekami skaidrā veidā un trūkst savstarpēja respekta, lai ieklausīties otra cilvēka teiktajā.
  • Iesaistītajiem cilvēkiem ir atšķirīgas vajadzības, intereses vai vērtības, kuras bez pārrunām, nevar tikt saskaņotas vai apmierinātas.

Veiksmīgas komunikācijas vadlīnijas.

Te piedāvāsim dažas vadlīnijas, kas varētu palīdzēt bez pārpratumiem risināt saspīlētu situāciju. Ja situācija kļuvusi visai saspīlēta, tad var viegli piemirsties šie principi, kas nodrošina sekmīgu komunikāciju. Bet būtu vērts par tiem atcerēties.

 

Veiksmīgam komunikāciju procesam ir trīs posmi:

1. izsakies pietiekami skaidri. Ņem vērā verbālo un neverbālo komunikāciju. Piedomā pie tā, ko tu vēlies pateikt, seko līdz tam, kā tu to izsaki, un apdomā to, kā tas varētu tikt saprasts.

2. sadzirdi otru. Tajā, kas tiek pateikts, ir viena daļa faktu un otra daļa emociju, un tev būtu jātiek skaidrībā abos šajos līmeņos. Kad klausies, pievērs savu uzmanību gan faktiem, gan emocijām.

3. gūsti apstiprinājumu tam, vai otrs sadzirdējis teikto. Tikai tad tu vari būt pārliecināts  ka, esi izteicis nodomāto, ja uzklausītājs tev sniedzis  atbildi, kas apstiprina to, ka viņš sapratis tevis teikto. Kad tu uzklausi otra teikto, tad noklausījies to apkopo, dari zināmu to, ko esi sadzirdējis un uzdod jautājumus, lai precizētu to, kas otra cilvēka teiktajā tev palicis neskaidrs.

 

Sarunājoties respektē otra cilvēka un savas vajadzības.

Ja tavas vajadzības  ir pamatotas, tās jāizsaka. Tāpat tas jādara arī otram cilvēkam, ar kuru tu esi nonācis līdz konfliktam.

 

Tiešā veidā runā par problēmu

Konfliktā labāk otram tieši izteikt savus iebildumus. Ja izmantosi citu cilvēku starpniecību, tad tas tikai var pastiprināt konfliktu un veicināt pārpratumus.

Izvairies iesaistīt draugus vai ģimenes locekļus, kuri nostātos tavā pusē. Cik vien iespējams izvairies, lai konflikts nekļūtu publisks. Tev noderētu tas, ja tu noskaidrotu arī to, kā citi cilvēki saredz situāciju vai arī kā viņi novērtē tavus uzskatus vai vēlmes. Bet ja tu meklēsi tikai apstiprinājumu saviem uzskatiem, tad tas var novest tevi pie vēl stigrākas pozīcijas, kas apgrūtinās konflikta risināšanu.

 

Esošo problēmu nodali  no otra personības

Ja nodalīsi problēmu no cilvēka personības un pieturēsies pie cieņas pret otru cilvēku, tad tas palīdzēs arī otram cilvēkam izturēties līdzīgi. Savas intereses tu ātrāk  atrisināsi, ja tu izvairīsies no uzbrukumiem otra personībai, kas to apmulsina vai liek tam justies izsmietam.

 

Sarunājoties nepārtrauc otru

Nelaikā pārtraucot runātāju, tu vari tikai pavairot pārpratumus, jo neļausi otram pabeigt izteikt to, ko tas grib pateikt. Jātiek skaidrībā par savstarpējo sapratni tik tālu, cik nu saruna ir pavirzījusies, lai to varētu turpināt.

 

Sarunājies godprātīgi- negodīgas spēlītes ilgi neturpinās!

Izvēlies argumentus, kas varēt apmierināt abas puses. Vienpusīgs uzbrukums nekur neved. Tie nav obligāti noteikumi, ka vienam jāuzvar strīdā un otram jāzaudē. Abām pusēm sarunas nolūks ir sasniegt kādu noderīgu  mērķi, lai katra no tām gūtu zināmu gandarījumu atbilstoši savām interesēm un vajadzībām.

 

„Intereses” vai „pozīcijas”

Bieži vien, vedot pārrunas, mēs domājam ka „stingras pozīcijas” ieņemšana vai pamatīga „nostājas saglabāšana ” dos labāko iznākumu. Patiesībā, tādos gadījumos otrs cilvēks nejūtas līdzvērtīgi iesaistīts, tas var aizskart viņu un viņa pozīcijas vājās vietas.

Vislabāk ir iepriekš pašam apdomāt to, kas ir tavas īstās, jautājuma pamatos iekļautās, dziļākās intereses. Šīs intereses visbiežāk saistītas ar cieņas prasībām, morāli, vai kādām citām grūtāk pamanāmām indivīda vajadzībām. „Pozīcija” ir tas, ap ko norisinās konflikts, kas tiek prasīts no otra rīcības. Bet „intereses” ir patiesais iegansts, kas liek izvirzīt šo jautājumu, lai panāktu no otra to, ko tu gribi saņemt kā noteiktu atbildi.

Piemēram, tu vari nonākt līdz konfliktam ar partneri, jo tas tev piezvanījis daudz vēlāk nekā solījis. Konfliktā par strīda priekšmetu var kļūt tas, cik vēlu ir „pieļaujams” zvanīt (tava pozīcija var būt „ man nav pieņemami vēli zvani”). Bet tavas dziļākās intereses varētu būt, vēlme pārliecināties par otra jūtām pret tevi. Daudz vienkāršāk būs panākt saskaņu par jūsu zvaniem, ja jums abiem svarīgas jūsu attiecības un tas cik patiesas ir jūsu rūpes vienam par otru.

 

Četri soļi konflikta atrisināšanā

Šeit minētie soļi sevī iekļauj iepriekš minētās konflikta risināšanas vadlīnijas:

1. Ja atrodies ļaudīs un jūti, ka briest konflikts, piebremzē sevi un pajautā otram cilvēkam, vai jūs varētu satikties neitrālos, privātos un mierīgos apstākļos, abām pusēm izdevīgā laikā, nenonākot līdz scēnai pašreiz un tā izvairoties no sarunas pārtraukšanas nelaikā.

2. Sekojiet tam, lai jūs ieklausītos viens otrā. Lai katrs jūtas sadzirdēts un saprasts un var izpaust savu viedokli. Tādējādi jūs izvairīsieties no savu attiecību sabojāšanas, ko šis konflikts varētu izraisīt. Vērts veltīt laiku tam, lai noklausītos otra cilvēka viedokli.  Izsakiet tos punktus, ko gribiet atrisināt (pozīciju)  un izsakiet savas intereses un principus, par kuriem jūs cerat panākt vienošanos, vai arī kādas vajadzības jūs vēlaties, lai otrs piepilda. Virziet sarunu kamēr katrs no  jums pilnībā izteicis savus viedokļus un jūs abi gūstat pārliecību, ka esat sadzirdēti un saprasti.

3. Brīvi izsakiet savus piedāvājumus, izmantojiet  radošu pieeju tam, kā varētu risināt abu pušu izteiktās problēmas, vajadzības un intereses. Paturiet prātā atšķirību starp pozīciju un interesēm, un centieties apmierināt abu pušu intereses, radot iespēju nonākt pie vērtīga kopīga risinājuma, kuru katrs no jums vienatnē diez vai būtu atradis.

4. Noslēdziet pārrunas ar vienošanos, kas apmierina katru no jums. Tas samazinās konflikta iespējamības  risku nākotnē. Saglabājiet konfidencialitāti par pārrunās risināto, ja vien kopīgi neesat vienojušies pastāstīt to citiem, kuriem būtu jāzina tas, par ko esat vienojušies.

Ja nu tomēr pārrunu gaitā neesat spējuši vienoties, nebaidieties pamēģināt atsākt pārrunas citā reizē. Dažreiz labāk konfliktu risināt pakāpeniski, kas katram dod laiku apdomāt savas vajadzības.