Lielākā daļa cilvēku kaut reizi dzīvē ir izjutuši ilgas pēc mājām. Iespējams tad, kad bija jaunāki, vai arī tad, kad uz kādu brīdi ir bijuši prom no mājām.
Universitātes gaitu uzsākšana saistīta ar pārmaiņām un diviem uzdevumiem: a) jāatstāj labi pazīstamais: cilvēki, vietas, lietas; b) jāpielāgojas jaunajam: cilvēkiem, vietām, norisēm.
Uzsākot studenta dzīvi, rodas gan patīkams satraukums, gan bažas. Blakus vairs nav tuvinieku (ģimene, draugi), pietrūkst ierastās vietas, un arī ikdienas ritms ir citāds. Rodas atskārsme par to, ka mājās, paša ģimenes dzīve turpinās arī bez tavas klātbūtnes.
Dzīves pārmaiņas ir tās, kas dod mums iespēju apgūt dažādas, jaunas pieredzes, kā tikt galā ar citām prasībām. Pazīstamā vietā mēs parasti jūtamies drošībā un jūtamies atzīti no apkārtējo cilvēku puses, un tādēļ spējam labi veikt savas funkcijas un tikt galā ar negaidītām situācijām. Indivīdiem ir atšķirīga izturības pakāpe attiecībā uz pārmaiņām.
Attālinoties no pazīstamās vides, bez ierastā atbalsta nepazīstamos apstākļos ierastie un pārbaudītie rīcības veidi arī tiek pakļauti pārbaudei. Tie uzdevumi, kas iepriekš likušies viegli paveicami, tagad var šķist kā nopietni pārbaudījumi vai arī sāk likties, ka tie nav pat paveicami. Jaunajos apstākļos, piedzīvojot kādu neveiksmi, tā var likties visai nopietna, kas ietekmē pašcieņu un pašpaļāvību. Tad var pat rasties šaubas par sevi, izvēlēto mērķi, tā nozīmību.
Tie, kuri ir piedzīvojuši ilgas pēc mājām, būs pamanījuši nomāktu garastāvokli, trauksmi, uzmācīgas domas vai kādas nelielas fiziskas kaites. Ilgas pēc mājām atšķiras no depresijas izpausmēm. Cilvēki, kuriem nosliece uz depresiju, gan universitāti, gan savas mājas uzskata par nejaukām vietām. Turpretim, piedzīvojot ilgas pēc mājām, nepatīkamās izjūtas attiecas tikai uz universitāti kā vienu nejauku vietu, bet domājot par mājām, tās liekas kā visjaukākā vieta.
Daži studenti jau pirms došanās uz universitāti izjūt trauksmi un raizes par gaidāmajām pārmaiņām. Citiem studiju sākumā liekas, ka viss ir kārtībā, tikai akadēmiskā gada gaitā, iespējams, pēc brīvdienām, parādās nomāktības izjūta vai arī ilgas pēc mājām. Tomēr diezgan bieži īpaši jaunajiem studentiem visgrūtākās liekas pirmās dienas vai nedēļas augstskolā.
Tie cilvēki, kuri ilgojas pēc mājām, bieži izjūt vāju kontroli pār notiekošo. Viņi nejūtas īsti piederīgi augstskolai vai savai fakultātei, tādēļ nespēj īsti identificēties ar to, tās prasībām un sociālo vidi. Tādēļ piedzīvo neapmierinātību un tādu kā atsvešinātības izjūtu, kas var izpausties arī ilgās pēc mājām.
Kas var radīt ilgas pēc mājām?
- attālums no mājām
- zināms atslābums, kad pēc dažāda veida pūlēm esi nonācis universitātē
- tas, ja students pats nav pieņēmis lēmumu studēt attiecīgajā programmā
- neapmierinātība ar to, ka ieceres un gaidas par studijām nav piepildījušās
- mācību spriedze, darbu slodze un nepietiekamas kontroles izjūta pār jauno situāciju
- atšķirīgais dzīves stils universitātes vidē
- raizes par to, vai mājās ar ģimenes locekļiem viss ir kārtībā
Kā tu varētu rīkoties, lai labāk iejustos augstskolā?
- Aprunājies ar kādu no apkārtējiem. Ja tu vēl pagaidām neesi atradis draugus jaunajā vietā, tad mēģini aprunāties ar savas nodaļas darbiniekiem, lietvežiem, pasniedzējiem, konsultantiem.
- Uzturi labus kontaktus ar tiem cilvēkiem, no kuriem esi attālinājies. Izbrīvē laiku, lai aizbrauktu pie viņiem, ja iespējams – ik pēc pāris nedēļām. Tomēr noteikti iedali laiku, lai tepat, universitātē, iegūtu jaunus draugus. Mazāk skaties atpakaļ, bet vairāk uz priekšu.
- Uzaicini savus draugus un ģimeni apciemot tevi un iepazīties ar tavu jauno mājvietu un dzīves apstākļiem.
- Atceries, ka daudzi citi cilvēki tev blakus var justies līdzīgi, taču tu, iespējams, domā, ka viņiem iet labi! (Tu taču nespēj lasīt viņu domas, tāpat kā viņi nespēj nolasīt tavējās!)
- Tas ir pavisam pieļaujami, ka tu brīžiem jūties bēdīgi un ilgojies pēc mājām! Tomēr centies, lai gūtu prieku jaunajos apstākļos. Tā nav nekāda nodevība pret tiem, kuri tev ir mīļi un kuru tev pietrūkst, ja tu jūties labi arī bez viņiem!
- Attiecībā uz to, ko varētu sagaidīt no studentu dzīves un sevis, mēģini būt reāls savās gaidās un iecerēs! Uzturi līdzsvaru starp mācībām un brīvo laiku. Tev nav jāstrādā visu laiku – tādējādi tu ātri „izdegsi”. No otras puses, ja tu pietiekami daudz laika neveltīsi mācībām, tad tu diezgan drīz atpaliksi mācībās no pārējiem, radot sev nevēlamu stresu!
- Ja darbs pie mācībām tev izrādās pārmēru grūts, tu vari censties uzlabot savas mācību prasmes, kā arī labāk plānot laiku. Tā tu jutīsies efektīvāks, gūsi lielāku gandarījumu no savas darbības. Apdomā situāciju un vērsies pēc palīdzības. Arī tavā kursā vai fakultātē varētu būt cilvēki, kuri spēj tev palīdzēt.
- Atceries, ka ir nepieciešams regulāri paēst un izgulēties! No tā atkarīgs tavs emocionālais un fiziskais stāvoklis.
- Lai iegūtu draugus un izveidotu jaunus kontaktus, ir vērts iesaistīties dažādos sabiedriskos pasākumos – sporta vai interešu kopu pasākumos. Pilsētā un universitātē ir daudz dažādu klubu un interešu grupu, kuros tu vari attīstīt un izkopt savas intereses. Mācību gada sākumā tajos visbiežāk pievienojas daudzi jauni un savstarpēji nepazīstami cilvēki, tā kā tu nebūsi vienīgais jauniņais!
- Atgādini sev to, ka ir nepieciešams laiks, lai iedzīvotos jaunā vidē: nav iespējams taču visu apgūt uzreiz! Tieši tādēļ nevajadzētu pārsteigties ar pēkšņiem lēmumiem par to, vai turpināt uzsāktās studijas vai pamest tās.
- Pārbaudi pie sevis, vai tas, ko šobrīd dari, būdams universitātē, studējot noteiktā programmā, ir tas, ko tu šobrīd patiesi vēlies. Lielākā daļa cilvēku veiksmīgi tiek galā ar ilgām pēc mājām, jūtas labi un gūst prieku no studijām. Tomēr dažiem cilvēkiem varbūt pareizākais varētu būt lēmums pārtraukt studijas un doties citā virzienā. Tie, kuri pamet studijas, diezgan bieži atrod vai nu citu studiju programmu, vai citu universitāti, vai arī vienkārši paņem akadēmisko atvaļinājumu gada garumā un iespējams pēc tam ir atkal apmierināti ar dzīvi. Bet, ja tu arī domā, ka varētu spert šādu soli, tev ir nepieciešams vērsties pēc padoma pie speciālista, kas konsultē akadēmiskajos, karjeras un studiju jautājumos. Aprunājies ar savas programmas direktoru, vērsies pēc padoma universitātes Karjeras centrā.
- Ja tev ir sajūta, ka vairāk neesi spējīgs izpildīt akadēmiskās prasības, meklē profesionālu palīdzību vai nu pie konsultantiem, vai psihologiem. Negaidi, kamēr problēmas ir samilzušas pārāk lielas, vairs neredzot risinājumu. Konsultējoties iespējams atrast jaunas situācijas risinājumus!
Kur vērsties pēc atbalsta?
Pie fakultātes darbiniekiem, vecāko kursu studentiem.
LU Studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 67034392
e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv
LU Studentu servisā, Karjeras centra konsultanti: 67034410.
LU Psiholoģiskās palīdzības centrā. Tālr. 67034020
