Gandrīz ikviens no mums kādreiz ir piedzīvojis sliktu garastāvokli. Mainīgs garastāvoklis ir normāla parādība. Tas parasti pāriet, un mēs par to aizmirstam. Bet, ja tas ieilgst, kļūst arvien grūtāk, tad tā varētu būt depresija. Šādu stāvokli parasti rada neskaidri definējami atgadījumi vai stress pēdējo mēnešu laikā. Kā liecina statistika, tad viena no trim sievietēm un viens no sešiem vīriešiem savā dzīvē piedzīvo vieglu depresiju.

Dzīves pārmaiņas, kas rada paaugstinātu stresu, saistītas ar dažādām emocijām. Pārmaiņas var būt dažādas, gan patīkamas, piemēram, apprecēšanās, gan nepatīkamas, piemēram, attiecību izjukšana. Cilvēki atšķirīgos veidos risina situācijas un tiek galā ar jaunām pieredzēm.

Arī studiju uzsākšana augstskolā rada stresu, un vieglas depresijas pazīmes diezgan bieži novēro universitātes studentiem. Stress saistīts ar pārmaiņām, kas izraisa pielāgošanās grūtības jaunajai videi, prasībām, un tas var izpausties kā viegla depresija. LU pētījumā, kas tika veikts 2001.-2002. gadā, 36% pirmā kursa studentu atzinuši, ka viņi piedzīvo depresīvas izjūtas. 2006. gada oktobra beigās veiktais pētījums par pirmā kursa studentiem uzrāda to, ka aptuveni puse studentu, rodoties sarežģījumiem, jūtas nomākti.

Vieglas pakāpes depresija var izpausties kā:

Depresijai raksturīgas pazīmes var radīt: 

Kas var notikt turpmāk?

Parasti viegla depresija nav ilgi. Gadījumos, kad tiek novērsti stresa cēloņi, pat nesaņemot palīdzību, tā var izzust diezgan ātri. Tomēr var arī gadīties, ka tā kļūst par nopietnāku traucējumu, kura novēršanai ir nepieciešams ilgāks laiks.

Ko vari darīt savā labā, lai stāvokli uzlabotu?

Kad būtu jāmeklē palīdzība?

Kāda veida palīdzība būtu noderīga?

Depresijas gadījumā var palīdzēt konsultanti, psihologi, psihoterapeiti. Tā ir īslaicīga terapija, kas sniedz atbalstu, iedrošinājumu un palīdz attīstīt paņēmienus, kā tikt galā ar stresu, kā sadarboties ar citiem un palīdz izprast tos faktorus, kas rada depresiju.

Ja depresīvais stāvoklis ievelkas un padziļinās, var aprunāties ar savu ģimenes ārstu. Iespējams, ka ir nepieciešami medikamenti.

(Ieteikumi: Stresa izpausmes, Stresa pārvaldīšana, Pastāvīga trauksme, Vientulība, Laika plānošana)                                                                      

Kur vērsties pēc palīdzības?

LU studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 67034392
e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv
LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 67034020
Krīžu centrs Skalbes, tālr. 67222922
Ambulatori konsultatīvā nodaļa, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs. Tālr. 67080112
Tīmekļa vietnes: www.liis.lv/veselība, www.rehab.lv