Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Atkarība no datoriem
Pēdējās izmaiņas veiktas:
06.09.2016

Daži cilvēki, lietojot datorus, attīsta nevēlamus ieradumus, kas viņiem rada daudzas problēmas. Šīs uzvedības izmaiņas un to sekas ir visai līdzīgas tam, kas klīniski tiek vērtēts kā „atkarība”. Atkarību jomā mūsdienās tiek atzīta datora un interneta atkarību pastāvēšana.

Ikviens, kurš lieto datoru, var nonākt atkarībā no datora, un jo īpaši tie cilvēki, kuri jūtas vientuļi, kautrīgi, garlaikoti, un tie, kuri cieš no citām atkarībām vai kuriem ir vāja savu impulsu kontrole.

Atkarība no datora nevēlamā veidā var rasties, ja to bieži izmanto, lai mazinātu stresu, ja cilvēks neprot citādi tikt galā ar negatīviem notikumiem un emocijām. Nevēlama ietekme rodas tad, ja datora lietošanu tu izmanto, lai vilcinātos paveikt darāmo, izvairītos no netīkamas atbildības, mierinātu sevi, mēģinātu slāpēt depresīvas izjūtas vai censtos apmierināt vajadzību pēc domubiedriem vai piederības kādai ļaužu kopai.    

Kādas pazīmes norāda uz datora lietošanas problēmām

„Atkarīgajam ” datoru lietotājam var novērot vairākas no tālāk minētajiem rīcības veidiem un izjūtām. Cik daudz no tā attiecas uz tevi?

  • Tev ir neviennozīmīgas izjūtas, lietojot datoru: labsajūta sajaukusies ar vainas izjūtu.
  • Tu nesekmīgi mēģini pārtraukt vai ierobežot datora lietošanu.
  • Tu zaudē laika izjūtu, kad strādā ar datoru.
  • Tu atsakies no draugiem, ģimenes un/vai citām attiecībām, lai paliktu pieslēgumā.
  • Tu atzīsti to, ka tu melo tuviniekiem vai priekšniekam par to, cik daudz laika   pavadi pie datora un ko tu tur dari.
  • Tu jūties saspringts, aizkaitināms, depresīvs, ja tavs datora lietošanas laiks tiek ierobežots vai pārtraukts.
  • Tu atkārtoti izmanto datoru, lai izreaģētu savu neapmierinātību, bēdas, vai arī to lieto, lai gūtu seksuālu gandarījumu.
  • Tu radi sev problēmas skolā vai darbā, ņemot vērā to laika daudzumu, kas pavadīts pie datora.
  • Kad tu neesi pie datora, tu bieži domā par to un gaidi to brīdi, kad atkal to lietosi.

Ja esi datora „atkarīgais”, tas izpaužas arī fiziskā diskomfortā. Vai tevi traucē turpmāk minētās veselības problēmas?

  • Sausas acis vai redzes sasprindzinājums.
  • Sāpes, notirpums, dedzinoša sajūta rokās, kas atsaucās no plaukstas uz elkoni un pleciem. Tie ir neiroloģiski simptomi, kas saistīti ar vienveidīgu muskuļu pārslodzi.
  • Sāpes mugurā un plecos.
  • Stipras galvassāpes.
  • Miega traucējumi.

Augstskolas studenti ir datoru atkarības riska grupa.

Vai turpmāk minētais attiecas uz tevi?

  • Tev ir grūtības izpildīt uzdotos mācību darbus, jo datoru spēles aizņem daudz no tava laika.
  • Tu esi pieslēdzies internetam, un tad tikai pēc vairākām stundām tu pēkšņi konstatē, ka vēl joprojām esi pie tā.
  • Tavi draugi raizējas par to, ka tu vienatnē ej uz randiņu ar svešu cilvēku, kuru praktiski zini tikai no „chat room” sarunām.
  • Tu pavadi daudz laika mājās, sarunājoties ar draugiem tīkla pieslēgumā, nevis centies iegūt sev draugus universitātē.
  • Gandrīz visi tavi draugi ir no tīkla pieslēguma saziņas un kontaktiem.
  • Tavs romantiskais draugs ir izmisis, jo tu esi aizvietojis seksuālās attiecības ar interneta pornogrāfiju vai tīkla pieslēguma seksu.

Atveseļošanos vari uzsākt, atpazīstot problēmas, kas saistītas ar datora lietošanu. Lai pārvarētu šīs grūtības, ir lietderīgi veikt turpmāko:

  • izveidot uzvedības maiņu plānu, noteikt datora lietošanas laika limitu, plānot savu dienu, reģistrēt laiku, ko pavadi pieslēgumā un saskaņot to ar laiku, ko pavadi reālā sociālā vidē, ar datoru nesaistītās aktivitātēs;
  • fokusēties uz dažādu citu nepieciešamo iemaņu attīstīšanu, piemēram, problēmu risināšanu, sociālajām iemaņām, pašpaļāvību, kautrības pārvarēšanu un dusmu kontroli;
  • izvērtēt citus varbūtējos traucējumus – tādus kā depresija vai trauksme, saistībā ar kuriem tev iespējams nepieciešama palīdzība;
  • ierosini izveidot atbalsta grupu kopā ar studentiem, kuri arī mēģina apgūt kontroli pār savu datoru lietošanu.

Kā palīdzēt draugiem, kuri apsēsti ar datora lietošanu.

  • Esi labs paraugs. Pārvaldi savu datora lietošanu ikdienā.
  • Iepazīstini draugu ar kādu cilvēku, kurš labi pārvalda savu datora lietošanu. Tas varētu noderēt kā paraugs, kā kontrolēt savu pavadīto laiku pie datora.
  • Iesaisti draugu ar datora lietošanu nesaistītās nodarbēs, kas var sagādāt prieku.
  • Runā ar draugiem par to, ka tu satraucies par viņu datoru lietošanas paradumiem.
  • Atbalsti draugu vēlmi mainīties, ja tie atzinuši, ka viņiem ir problēmas.
  • Iedrošini tos meklēt profesionālas konsultācijas.

Ja secini, ka nav viegli mainīt savu rīcību, jo problēmas, kas saistītas ar datora lietošanu, ir pārāk samilzušas, vērsies pēc palīdzības.

Ieteikumi: Problēmu risināšana, Pašcieņa, Vientulība, Sociālā trauksme, Viegla depresija.

Kur vērsties pēc palīdzības

LU studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 7034392

e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv 

LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 7034020

Rīga. Atkarību profilakse un palīdzība: http://www.veseligsridzinieks.lv