Sludinājumu portālos ik dienas tiek ievietoti arvien jauni piedāvājumi izstrādāt dažāda veida akadēmiskos darbus teju visās zinātnes nozarēs. Studentiem tiek solītas demokrātiskas cenas, oriģināla un kvalitatīva darba izstrāde, balstoties uz jaunāko akadēmisko literatūru un avotiem, rekomendācijas no tiem, kas ar šo pakalpojumu bijuši apmierināti, bezmaksas korekcijas atbilstoši darba vadītāja norādījumiem, apmācība pirms aizstāvēšanas, prezentācija, runa un pat iespēja noslēgt līgumu.

Zvanot uz vairākiem sludinājumos norādītajiem tālruņiem, atskan pārsteigtu cilvēku balsis, kas sludinājumu nav ievietojuši. Jāsecina, ka nereti tiek ievietoti maldinoši telefona numuri, jo, nenorādot kontakttālruni vispār, sludinājums portālā netiek pieņemts. Iespējams, tas tiek darīts, lai izvairītos no daudzajiem interesentu jautājumiem, vai arī pakalpojumu ņēmēju neapmierinātības izpausmēm. Studenti aicināti visus jautājumus uzdot elektroniskā sarakstē, jo to nepieciešamības gadījumā ignorēt ir vieglāk.

Uzdodoties par izmisušu studenti, kas laika trūkuma dēļ pati nevar izstrādāt bakalaura darbu, elektroniskā sarakstē izdevās noskaidrot, ka šī pakalpojuma cenas ir aptuveni 2,5 lati par A4 formāta lapu.

Uz jautājumu, kādā veidā var tikt garantēta darba oriģinalitāte, pamatā tika saņemtas divu veidu atbildes – vai nu uzticēties darba rakstītāju godaprātam, vai arī studentiem pašiem izmantot iespēju bibliotēkās nokopēt materiālus no darba vadītāja ieteiktās literatūras un nogādāt tos čaklajiem palīgiem, kas no tiem izveidos loģiski strukturētu konspektu. Līdz ar to, aplūkojot akadēmiskās atsaucas, uzreiz varēs konstatēt, ka darbs patiesi rakstīts, balstoties uz konkrētajiem materiāliem, bez tam tiek solīts, ka par padarīto tiks ziņots ļoti regulāri.

Pamatojoties uz novērojumiem, šī pakalpojuma piedāvātājus iespējams klasificēt trijās grupās. Pirmie ir godprātīgie studenti, kas darbojas individuāli vai grupās, pagūstot izstrādāt kvalitatīvus darbus gan sev, gan citiem, pie tam vēl uzlabojot savu finansiālo stāvokli. Otrie ir negodprātīgie studenti, kas visticamāk piedāvā darbus no internetā pieejamajiem vai arī kāda cita veida plaģiātu (par to liecina solītie neticami ātrie darba izstrādes termiņi). Savukārt trešie ir nozaru profesionāļi – cilvēki ar maģistra grādiem, ar lielu darba pieredzi un pat zinātniskajām publikācijām konkrētajā jomā.

Uz jautājumu, kā iespējams noslēgt līgumu par šādu vienošanos, atbildi elektroniskajā sarakstē saņemt gan neizdevās, kaut arī tas tiek piedāvāts teju katrā sludinājumā.

Juridiska pamata šādam līgumam nav, jo nedz Zinātniskās darbības likums, nedz Augstskolu likums neparedz ierobežojumus šādai parādībai, vēl jo vairāk Zinātniskās darbības likuma 3. pantā teikts, ka “tiesības veikt zinātnisko darbību ir jebkurai personai neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, valodas, vecuma, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai dienesta stāvokļa un citiem apstākļiem.” Faktiski to, ka konkrētais students ir darba autors un pētījumu veicis patstāvīgi, Latvijas Universitātē ar savu parakstu apliecina vienīgi dokumentārajā lapā kursa, bakalaura vai maģistra darba beigās.

Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane stāsta: “Kad students darbu veic regulāri kontaktējoties ar vadītāju, ir skaidra pārliecība, ka tas veikts godprātīgi. Lai nepieļautu šādus gadījumus, jākontrolē darba rakstīšanas process, lūdzot paveikto elektroniski nosūtīt pa daļām. Kā arī kontrole aizstāvēšanā nedrīkst būt formāla, ir jāuzdod padziļināti jautājumi.” Profesore piebilst, ka patlaban top Latvijas Universitātes Ētikas kodekss, un šaubīgi jautājumi tiks izskatīti Ētikas komisijā, kā arī velk paralēles ar kukuļdošanu un kukuļņemšanu, kur sodāmas abas puses, bet šajā gadījumā nepatikšanas var rasties tikai pakalpojuma ņēmējam, proti, studentam.

Jāpiebilst, ka dažos sludinājumos aptuveni par 200 latiem piedāvāts iegādāties gatavus un kādreiz jau aizstāvētus bakalaura un maģistra darbus. S. Lasmane skaidro, ka “tiklīdz visi aizstāvētie darbi būs ievadīti elektroniskajā sistēmā un tīkls ietvers visas Latvijas augstskolas, šādu parādību varēs izskaust.”