
|
Brīvā cīņa, sieviešu cīņa
Pēdējās izmaiņas veiktas:
26.04.2010 |
|
Cīņa ir viens no senākajiem sporta veidiem, kurš laika gaitā attīstījies, pilnveidojies, kļuvis par olimpisko sporta veidu.
Brīvā cīņa ir sportistu divcīņa, kurā izmanto dažādus tehniskos paņēmienus (tvērieni, rāvieni, apgriezieni, cirtieni, metieni), turklāt katrs no pretiniekiem cenšas noguldīt otru uz lāpstiņām vai gūt skaitlisko punktu pārākumu, tādā veidā iegūstot uzvaru.
Šajā cīņas veidā tiek atļauti kāju tvērieni, paņēmieni ar kāju darbību, metieni. Brīvā cīņā noteikumi ir tādi paši kā klasiskajā cīņā. Gala mērķis arī ir tāds pats – noguldīt pretinieku uz lāpstiņām vai arī iegūt punktu pārsvaru, izpildot kādu paņēmienu. Brīvā cīņa ietver sevī labākus nacionālo cīņu paņēmienus. Pēc oficiālās versijas par brīvās cīņas dzimteni uzskata Angliju.
Jau XVIII gs Anglijā eksistēja cīņas variants, kur tika atļauti paņēmieni ar kājām. XIX gs kļuva par strauju profesionālās cīņas periodu Eiropā. Profesionālisms tika arī līdz Amerikai. Tas kļuva par ienesīgu lietu. Ziemeļamerikā sāka parādīties jauniešu pulciņi un cīņu klubi.
Cīņa KETČS (cīņas angļu variants) ieguva divus virzienus:
1904.gadā Olimpiskajās spēlēs (ASV, Sent – Luisa) programmā tika iekļauts studentu – amatieru ketčs. Olimpiskā komiteja to pieņēma un deva nosaukumu Brīvā cīņa (Free stile).
Cīņas sporta pirmssākumi Latvijas Universitātē meklējami jau 1922.gadā, kad LU tika noorganizētas sacensības grieķu-romiešu cīņā, bet tā pa īstam cīņas sports LU sāka uzņemt apgriezienu piecdesmitajos gados.
LU cīkstoņi piedalās ne tikai Latvijas mēroga sacensībās (Rīgas čempionāti, Latvijas augstskolu sporta savienības sacensības), bet arī starptautiskās sacensībās (SELL studentu sporta spēles, Starptautiski turnīri, Pasaules studentu čempionāts utt.).
Latvijas mēroga sacensībās LU cīkstoņi un cīkstones izcīnījuši ne mazums medaļu un atzinību, ir cīkstoņi, kas nesuši LU vārdu Pasaulē.
2010.gada Latvijas čempionātā pieaugušajiem LU sieviešu cīņas izlase jau 5 gadu pēc kārtas izcīnīja Latvijas čempionu titulu. Vairumu atzinību nopelnījis arī LU brīvās cīņas treneris A.Skarulis.