Lielā aula (kas tolaik tika dēvēta par Jauno aulu) tika atklāta un iesvētīta 1935. gada 28. septembrī. Latvijas Universitātei pakāpeniski attīstoties, aizvien aktuālāks kļuva jautājums par jaunu telpu nepieciešamību. Lai lietderīgi varētu izmantot esošo ēku kompleksu, tika nolemts tajā veikt ar veco arhitektūras stilu saskanīgas pārbūves. 1929. gadā tiek uzsākta nozīmīga galvenās ēkas pārbūve, tās iekšējā pagalmā pēc arhitekta Ernesta Štālberga projekta izbūvējot studentu garderobi, studentu ēdnīcu un citas palīgtelpas pagrabstāvā. Divus gadus vēlāk tika apstiprināts jauns projekts, kurā tika plānots virs garderobes izbūvēt jaunu svinību zāli – Lielo aulu. Tā ir raksturīgs XX gadsimta trīsdesmito gadu arhitektūras piemineklis, kas ar stilizētu klasiskās arhitektūras elementu palīdzību atklāj funkcionālisma formu vienkāršību. Lielās aulas būvei izvēlētie ārējās apdares materiāli tika pielāgoti savulaik jau G. Hilbiga izvēlētajiem, parādot E. Štālberga rūpīgo attieksmi pret ēkas celtniecības pirmatnējo ieceri. Iekštelpa veidota simetriski, gar malām novietojot kolonnas un balkonu. Redzami vairāki antīkās arhitektūras formu paraugi – kapiteļi un dažādi ornamentālie motīvi.

Sākotnēji Lielās aulas centrā esošo apsīdu greznoja tēlnieka Kārļa Zemdegas (1894-1963) daudzfigūru kompozīcija Jaunekļi, kas dodas uz zināšanu avotu, kurā atklājās antīkajā mākslā un latiešu tautas folkloras tradīcijās balstīti motīvi. Kompozīcija tika veidota atbilstoši Latvijas Universitātes devīzei latīņu valodā Scientiae et Patriae (Zinātnei un Tēvijai). Šie ciļņi, izteiktās kritikas dēļ, pēc pāris gadiem tika noņemti. Papildus telpu rotāja ciļņi, kuros simboliski atveidotas  vienpadsmit tolaik pastāvošās Latvijas Universitātes fakultātes – Arhitektūras, Filoloģijas un filozofijas, Inženierzinātņu, Ķīmijas, Lauksaimniecības, Matemātikas un dabaszinātņu, Mehānikas, Medicīnas, Veterinārmedicīnas, Tautsaimniecības un tiesību zinātņu un Teoloģijas. Divpadsmitajā cilnī bija attēlots visas fakultātes simbolizējošs ozols ar vienpadsmit zariem.

Pēc Otrā pasaules kara, notiekot varas maiņām, Lielā aula, kā nozīmīga svinību vieta, vairākkārt piedzīvo dekoratīvo rotājumu maiņas – apsīdā greznojušies gan J. Staļina, gan V. Ļeņina un P. Stučkas atveidi, kurus deviņdesmito gadu sākumā uz kādu laiku nomainīja Lavijas Universitātes ģerbonis. Šobrīd apsīdas centrā lasāma Latvijas Universitātes devīze latīņu valodā Scientiae et Patriae (Zinātnei un Tēvijai). Nodibinoties padomju varai, fakultātes simbolizējošos rotājumus likvidēja, to vietā izveidojot ciļņus ar padomju simboliku – sirpi un āmuru. Pēc neatkarības atgūšanas pēc arhīvos saglabātajām skicēm tika atjaunoti oriģinālie ciļņi. Lielā aula kopš tās atklāšanas ir nozīmīga svinību vieta ne tikai Universitātei, bet arī Latvijai kopumā.

Vietu shēma

360 grādu fotogrāfijas

Virtuālā izstāde