Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Arhitektūra
Pēdējās izmaiņas veiktas:
29.04.2010

Latvijas Universitātei, uzsākot savu darbību 1919. gadā, piederēja vien divas ēkas, kas tika pārņemtas no bijušā Rīgas Politehniskā institūta: nami Raiņa bulvārī 19 un Kronvalda bulvārī 4. Strauji augošais studentu skaits radīja nepieciešamību pēc jaunām telpām un turpmākajos darbības gados Latvijas Universitātes saimnieciskā darbība pakāpeniski tika paplašināta. Ar valdības un sabiedrības atbalstu Universitāte savā īpašumā ieguva ēkas, no kurām daudzas bija un joprojām ir arhitektūras pieminekļi.

Latvijas Universitātes galvenā ēka Raiņa bulvārī 19

Vēsture

Latvijas Universitātes galvenā ēka Raiņa bulvārī 19Latvijas Universitātes galvenā ēka ir vecākā augstskolu ēka Latvijā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kuras tēls daudzu apziņā nenoliedzami ir kļuvis par simbolu jēdzienam augstākā izglītība. Ēkas tapšanas vēsture cieši saistīta ar Rīgas Politehnikumu (1862-1915). XIX gadsimtā Rīga pamazām kļūst par vienu no modernākajām Baltijas guberņu lielpilsētām ar attīstītu daudznozaru rūpniecību, satiksmi un tirdzniecību. Notiekošās pārmaiņas radīja pieprasījumu pēc jauniem speciālistiem tehniskajās un dabaszinātnēs, lai būtu iespējas izmantot ne vien esošos zinātnes sasniegumus, bet arī piedāvāt jaunus attīstības virzienus. Rīgas Politehnikums paredzēja plaša profila speciālistu sagatavošanu un bija pirmā politehniskā augstākā mācību iestāde Krievijas impērijā, kuras sastāvā tolaik ietilpst arī Latvija. Mācības Rīgas Politehnikums uzsāk īrētās telpās, bet drīz vien pēc arhitekta Gustava Hilbiga (1822-1887) veidotā projekta 1866. gadā uzsākta speciāli augstskolas vajadzībām paredzētas ēkas celtniecība Raiņa (tolaik – Troņmantnieka) bulvārī 19, kuras pirmais korpuss tiek pabeigts 1869. gadā. Mācību iestādei attīstoties, ēku pakāpeniski paplašināja – trīs kārtās līdzīgās arhitektūras formās tiek uzcelti papildus korpusi, tādējādi aptuveni četrdesmit gadu laikā top vienots ēku ansamblis ar plašu iekšpagalmu, kurš atrodas atsevišķā kvartālā starp četrām ielām – Raiņa bulvāri, Merķeļa ielu, Inženieru ielu un Arhitektu ielu.

Monumentālās augstskolas ēkas vecākā daļa ar neoromānikas, renesanses un bizantiešu arhitektūras stilu iezīmēm tika veidots pēc sava laika mācību iestāžu būvniecības tradīcijām. Ar romānikai raksturīgu simetriskumu celtnes centrālai daļai abās pusēs piekļauti ēkas spārni, kuros atrodas mācību telpas. Centrālajā daļā izvietots vestibils, centrālās kāpnes un svinību zāle (Mazā aula). Savdabīgu vertikālu akcentu bez paaugstinātas vertikālās daļas centrālajam rizalītam piešķir observatorijas tornis. Universitātes centrālās kāpnes – pandusus, ar kuriem saistīti nostāsti un leģendas, rotā divi četržuburu čuguna lukturi. Kopumā ēka harmoniski iekļaujas Rīgas centrālajā apbūvē un pilsētvidē, pateicoties precīzajiem būvnoteikumiem, kas XIX gadsimtā regulēja jaunu ēku celtniecību. Pēc Politehnikuma likvidēšanas, ēku savā īpašumā iegūst Latvijas Universitāte.

Ēkas fasāde

Ēkas fasādes, kuras izveidei pievērsta liela uzmanība, būvei izmantoti gan no Anglijas ievesti, gan Pērnavas apriņķī ražoti dzeltenīgi ķieģeļi un rotāšanai paredzētas glazētu violetu plātnītes, kas atdzīvina masīvās ķieģeļu ārsienas. Universitātes nama centrā redzami dekoratīvi čuguna atlējumi, kas attēlo bijušo Baltijas guberņu – Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas – ģerboņus. No Baltijas guberņu ģerboņiem centrā atrodas Vidzemes ģerbonis, virs kura aplūkojams Rīgas Politehnikuma dibināšanas gadaskaitlis – 1862. Nedaudz zemāk redzams Sāmsalas ģerbonis ar uzrakstu vācu valodā Das Wort Gottes bleibt ewig (Dieva vārds pastāv mūžīgi). Virs ģerboņiem izvietoti ciļņi ar simboliski attēlotām deviņām tehniskajām zinātņu nozarēm – fizika, ķīmija, mehānika, tridzniecība, inženierzinātne, arhitektūra, lauksaimniecība, mērniecība, un navigācija – kādas bija apgūstamas Rīgas Politehnikumā. Šie ciļņi ir veidoti pēc Rīgas Politehnikuma profesora Džona Klarka (1830-1905) zīmētajām skicēm. Jumta balustrādes un stūra tornīšu detaļas atlietas no čuguna.

Universitātes ēkas centrālās fasādes augšdaļas vidū sākotnēji atradās Rīgas pilsētas ģerbonis, kurš 1938. gadā tika pārvietots uz Merķeļa ielas korpusa fasādi un joprojām ir tur aplūkojams. Šī ģerboņa vietu ieņēma Latvijas Republikas ģerbonis, kuru padomju gados nomainīja uz Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas ģerboni. 1990. gadā tika atjaunots neatkarīgās Latvijas Republikas ģerbonis.