Vadītājs J.Grigorjevs

2008. gadā laika posmā no 1. jūnija līdz 30. decembrim tika veikts akustisks latviešu valodas divskaņu un nebalsīgo berzeņu (spraudzeņu) pētījums, kā arī turpināts 2007. gadā iesāktais nebalsīgo slēdzeņu pētījums, lai uz akustisko parametru pamata izvēlētos šīm skaņām atbilstošus starptautiskās fonētiskās transkripcijas alfabēta simbolus. Darba apjoms tika ierobežots ar minētajām skaņām, jo projekta izpildei bija atvēlēts īss laika posms, turklāt 2007. gadā jau bija veikta patskaņu un eksplozīvo slēdzeņu izpēte, izstrādājot šim darbam nepieciešamo metodisko pieeju. Projekta gaitā tika izstrādāta pētnieciskā metodoloģija divskaņu akustisko datu ieguvei un piemērošanai transkripcijas simbolu izvēles pamatojumam. Bez tam pētījumā tika konstatēts, ka uzsvērtajās pozīcijās izrunātu divskaņu komponentu kvalitāte ievērojami atšķiras no to kvalitātes neuzsvērtajās pozīcijās, tāpēc būtu pārskatāma divskaņu klasifikācija pēc to komponentu stabilitātes (sal. 1. un 2. attēlu).

1. attēls. Teikumos reālos latviešu valodas vārdos uzsvērtajās pozīcijās izrunātu div-skaņu novietojums psihofizikālajā F2’/F1 plaknē. Bultiņas sākums norāda divskaņa pirmo komponentu, beigas – otro.	2. attēls. Teikumos reālos latviešu valodas vārdos neuzsvērtās pozīcijās izrunātu div-skaņu novietojums psihofizikālajā F2’/F1 plaknē. Bultiņas sākums norāda divskaņa pirmo komponentu, beigas – otro.

Attēlos patskaņi un divskaņi parādīti F2’/F1 psihofizikālajā plaknē. Katra attēla kreisajā pusē redzami priekšējās rindas patskaņi, labajā – pakaļējās. Ar pildītajiem pelēkajiem apļiem apzīmēti izolēti izrunāti garie patskaņi, bet ar baltajiem – garie patskaņi, kas izrunāti teikumos reālos vārdos. Ar bultiņām norādīti divskaņi. Katras bultiņas sākums atbilst attiecīgā divskaņa sākumam (pirmajam komponentam), bet beigas – divskaņa beigām (otrajam komponentam). Redzams, ka neuzsvērtajiem patskaņiem ir notikusi patskaņiem atbilstošo apļu novirze patskaņu plaknes centra virzienā, kas atbilst runas orgānu stāvokļu neitralizācijai. Līdzīgas maiņas vērojamas arī neuzsvērtajās pozīcijās izrunātu divskaņu novietojumā. Tā kā ir notikusi gan patskaņu, gan divskaņu kvalitātes maiņa, to apzīmēšanai dažādās pozīcijās būtu jāpiemēro atšķirīgi transkripcijas simboli.

Pētījuma rezultātus J. Grigorjevs publiskojis šādos starptautiskos pasākumos: 

• Latvijas Universitātes 66. starptautiskajā zinātniskajā konferencē, Letonikas un baltistikas sekcijas apakšsekcijā ”VALODAS SISTĒMA UN VALODAS IDENTITĀTE” – referāts ”Latviešu valodas divskaņu akustisks raksturojums”. 
  
  
• Viļņas Universitātes Kauņas Humanitārās fakultātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē “MAN IN THE SPACE OF LANGUAGE” – referāts “Dependance of the Diphthong Quality on the Position in a Word”. 
  
  
• Igaunijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā starptautiskajā vasaras skolā “VARIATION IN SPEECH PRODUCTION AND PERCEPTION” Kuresārē – referāts “Dependence of the Vowel Quality on the Position in a Word”. 

I. Indričāne 2008. gada projekta izpildes laikā turpinājusi un pilnveidojusi nebalsīgo eksplozīvo slēdzeņu akustisko analīzi, par šo tēmu referējot šādos starptautiskos zinātniskos pasākumos: 

• Igaunijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā starptautiskajā vasaras skolā “VARIATION IN SPEECH PRODUCTION AND PERCEPTION” Kuresārē – referāts “Variability in the separation of voiceless plosives of the Standard Latvian according to the F2 loci”. 
  
  
• Tartu Universitātes Igauņu un vispārīgās valodniecības institūta rīkotajā starptautiskajā seminārā „WORKSHOP ON EXPERIMENTAL PHONOLOGY” Tartu – referāts “Some remarks on the classification of voiceless plosives in the Standard Latvian according to several acoustic cues”.
  

Projekta izpildes 2007. gada posmā latviešu valodas skaņu izrunas pētījumiem tika iegādāta LogoMetrix elektropaltogrāfijas iekārta (skat. 3. un 4. attēlu).

3. attēls. Elektropalatogrāfiskam pētīju-mam lietotā iekārta – aukslēju uzlika, ārē-jais modulis, datorprogramma, mikrofons un digitāla skaņas ieraksta iekārta.	4. attēls. Aukslēju uzlika ar elektrodiem, kas fiksē mēles kontaktu ar aukslējām, pa-rādot aktivizētos kontaktus datora ekrānā attēlotajā shēmā.

Līdz šim latviešu valodniekiem pieejamie dati par mēles kontaktu ar aukslējām līdzskaņu izrunas laikā bija iegūti divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados ar palatogrāfijas metodi, kas neļauj izsekot mēles kontakta maiņai runas laikā. Izmantojot 2007. gadā iegādāto iekārtu, 2008. gada projekta izpildes laikā tika veikts latviešu valodas nebalsīgo troksneņu un skaneņu elektropalatogrāfisks pilotpētījums.

5. attēls. Līdzskaņa [l] izruna zilbēs (sākot no kreisās) [ala], [ili] un [ulu]. Palto-grammās redzams, ka mēles gala kontakts galvenokārt ir ar priekšzobu iekšējo malu, nevis smaganu uzkalniņu, tāpēc šis līdzskanis būtu uzskatāms par dentālu.

Pētījumā iegūtie rezultāti (piemēram, skat. 5. att.) tika minēti Liepājas Universitātes 2008. gada 27.-28. novembrī rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Vārds un tā pētīšanas aspekti”. Paralēli pētījumam nepārtraukti notika arī sadarbība ar ASV firmas LogoMetrix pārstāvjiem, sniedzot tiem ierosinājumus elektropalatogrāfijas iekārtas uzlabošanai. Šīs sadarbības rezultātā tiek izstrādāts jauns iekārtas modelis, kuru mums, kā izstrādes veicinātājiem, piedāvā iegādāties par ievērojami zemāku cenu.

Audioierakstu atvieglošanai projekta izstrādes laikā tika iegādāta profesionāla portatīva audioieraksta sistēma EDIROL R-44 (skat. 6 att.).

6. attēls. Profesionāla četru kanālu audioieraksta iekārta EDIROL R-44 ar baroša-nu kondensatoru mikrofoniem un signāla priekšpastiprinātāju. Iekārta darbojas gan no maiņstrāvas, gan baterijām. Dati tiek glabāti SD tipa atmiņas

Lai iegūtu pilnīgu latviešu valodas skaņu apzīmēšanai lietojamo transkripcijas simbolu klāstu, iesākto pētījumu nepieciešams turpināt, paplašinot gan akustisko, gan elektropalatogrāfisko datu apjomu. Tas ir uzdevums turpmākiem pētījumiem.