Latvijas kultūrvide ir veidojusies dažādu kultūru mijiedarbībā, tādēļ arī mūsdienās laiku pa laikam vēl arvien aktuālas ir diskusijas par piederību noteiktam reģionam, tradīcijām un vērtībām. Baltijas vācu kultūra, kas šodien visbiežāk asociējas galvenokārt ar arhitektūras pieminekļiem, tēliem no klasiskās latviešu literatūras, vāciskas izcelsmes sarunvalodas elementiem un septiņsimt gadu ilgu jūgu, ir spēlējusi ļoti nozīmīgu lomu Latvijas eiropeiskās kultūras attīstībā. Sarežģītā vācu un vietējo tautu attiecību vēsture gan ir veicinājusi aizspriedumu, stereotipu un mītu veidošanos, kuru „atšķetināšana” būs ilgstošs process, taču tai pašā laikā vācu valodas zināšanas sniedza arī iespēju izglītotākajiem latviešiem un igauņiem  dzīvot līdzi sava laika Eiropas kultūras procesiem.

Projekts „ Vācu kultūra kontaktu un kontrastu situācijā:  identitāšu veidošanās aspekti valodā un literatūrā Baltijas reģionā”, tika uzsākts 2006. gadā, izvirzot par mērķi Baltijas kultūrvides veidošanās izpēti. Tā balstās galvenokārt uz līdz šim maz pētītiem literātu un publicistu darbiem (piem., V. Hēna, G. Bergholca, J. Ekarda publikācijām), uz Vidzemes un Kurzemes periodiku (1710-1871), uz valodnieciska rakstura publikācijām (sākot no 18. gs.) un dažādiem citiem teksta veidiem, kas atspoguļo ne tikai vācu un vietējo tautu kultūrkontaktu mijiedarbību, bet arī vāciskās kultūras saistību ar Eiropas kultūrprocesiem un tās starpnieka lomu šo procesu izplatībā Baltijā.

Tādējādi vāciskās kultūrvides izpēte paver jaunas perspektīvas arī latviešu filoloģijai, kuras attīstība skatāma vairs ne tikai vācbaltu-latviešu diskursa, bet gan daudz plašākā Eiropas kultūru  kontekstā. Šīs perspektīvas paplašināšanās bija diskusiju priekšmets 2007. gadā kopīgi ar igauņu pētniekiem organizētajā simpozijā Tartu un arī virknē projekta ietvaros izstrādāto publikāciju, piem., rakstā, kas veltīts  Neredzīgajam Indriķim apgaismības, Veimāras mākslas filozofijas un dzimtbūšanas atcelšanas diskursa kontekstā (T. Taterka, E. Krastiņa), apcerējumā par dzimto valodu kā vācbaltu identitātes pazīmi 19. gadsimta 2. pusē (I. Balode) un vairākās citās publikācijās.

Šādu vēsturiski orientētu pētījumu un diskusiju aktualitāti apliecina arī šīs pašas tematikas aktualizēšanās mūsdienās latviešu un krievu diskursa ietvaros un Latvijas eiropeizācijas kontekstā. Ar projekta tēmu saistīto problēmu aktualitāte nenoliedzami ir sekmējusi publikāciju gatavošanu, izdevējdarbību, kā arī starptautiskās sadarbības organizēšanu. Projekta darbības rezultāti ir apkopoti 19 zinātniskos rakstos, no kuriem 8 ir publicēti 2007. gadā, pārējie šai laikā ir iesniegti vai sagatavoti publicēšanai. 2007. gadā ir iznākuši arī divi zinātnisko rakstu krājumi un noorganizētas divas starptautiskās konferences, kā arī nolasīti 11 pētniecības problēmām veltīti referāti. Vācu kultūras lomai kontaktu un kontrastu situācijā būs veltīti arī astoņi krājumi, kuru sagatavošana izdošanai tika uzsākta vai turpināta 2007. gadā un  3 starptautiskās zinātniskās konferences, kuras notiks Rīgā 2008. gadā.

Sīkāka informācija par atsevišķām projekta aktivitātēm pieejama LU MVF Baltijas Ģermānistikas centra mājas lapā www.lu.lv/bgz .