Suitu pūralāde Maija Steimane demonstrē suitu pūralādi Dižā un varenā suitu sieva Maija Steimane Suitu sievas brīdī pēc kārtīga lietus gāziena LU studente pārtop suitu tautumeitā Esam klāt suitu kāzu uzvedumā Alsungas deviņdesmitgadnieks, lielais stāstnieks Vecie Alsungas cimdi Suitu kāzu uzvedums Alsungā

Zinātniskā izpēte. 2003.g. tika rīkotas 2 lielas (10 – 15 cilvēku, katra no ekspedīcijām ilga nedēļu), kā arī virkne (vismaz 5) apjomā mazākas un laika ziņā īsākas zinātniskas ekspedīcijas (jūlijā – oktobrī) uz suitu novadu (Alsunga – Basi – Adzes – Gudenieki), kurās piedalījās projektā iesaistītie LU FF, VFF, FSI  pieredzējušie un jaunie, topošie zinātnieki (doktoranti un vecāko kursu bakalaura, kā arī maģistra programmu studenti). Nozīmīgs bija zinātniskās apmaiņas brauciens Kurzemes kultūrvēsturiskā vide (2003.g. 8.07), kurā  astoņi Sanktpēterburgas universitātes pasniedzēji un studenti-baltisti tika iepazīstināti ar Kurzemes (akcentējot tieši suitisko) tradicionālās kultūra savdabību. Ekspedīciju laikā tika savākti, audio fiksēti suitu dzīvesstāsti (35), iegūtas vērtīgas suitu novada fotoliecības (19.gs. beigas – 20.gs. pirmā puse). Tika apzināta suitu tradicionālā kultūra, ņemot dalību gan suitiskajos Jāņos Jūrkalnē, gan pēc tam tos analizējot zinātniskajā seminārā un salīdzinot ar suitu pašu nostāstiem par pirmskara Jāņu svinēšanu. Tika apzinātas aizsargzīmes, to lietojums uz suitu ēkām (klētīm, mājām, dažādiem sadzīves priekšmetiem), suitu tautastērpa lietojums, tautastērpa funkcijas mūsdienās, ornamenta simbolika. Nozīmīga vieta pētījumā par suitiem bija suitu reliģiskās identitātes apzināšana, pētot Alsungas baznīcas vēsturi, draudzes darbību mūsdienās, epigrāfiku Alsungas un Adzes kapos. Tika apzināta izzūdošā izloksne un novada valodas savdabība. Tika izzināts šodien praktiski no kartes izzudušais Adzes ciems (vēl padomju laikos tur bijušas 20 mājas, pašlaik 5, trijās no tām iebraucēji). Tika likti priekšdarbi suitu novada sakrālās topogrāfijas apzinājumam Kurzemes un plašāk – Rietumbaltijas kontekstā. Tika sarīkots (augustā)  desmit dienu izpētes brauciens uz Austrumprūsiju un Kuršu kāpām, kur suitiskais – kursiskais tika aplūkots rietumbaltu arheoloģijas, vēstures, tradicionālās kultūras kontekstā. Oktobrī tika rīkots atkārtots, precizējošs izpētes brauciens tieši uz Kuršu kāpām (Krievijā un Lietuvā, 4 cilvēku sastāvā), lai veiktu audio, foto un videofiksāciju unikālajiem kuršu pēcteču pirmskara māju kokgriezumiem, apzinātu kuršu t.s. vārnukodēju tradīciju, mitoloģiskās domāšanas reliktus mūsdienu Kuršu kāpu iedzīvotāju vidū (dzīvesstāsti). Projekts nostiprināja vairāku, savstarpēju radniecisku institūciju (FF, VFF, FSI, MVF) zinātnisko sadarbību, veicinot starpnozaru izpēti,  praktiskā zinātniskā darbībā (lauku pētījumi, zinātniskās konferences, semināri) ļāva jaunajai pētnieku paaudzei ienākt līdzvērtīgā veidā blakus pieredzējušiem pētniekiem.

Konferences, semināri, fotoizstādes. Sarīkota viena starptautiska konference – Perifērijas identitāte (2003. 8 – 10. maijs Špoģi), viena Latvijas mēroga konference – Rietumbalti un viņu kaimiņi kultūru krustcelēs (2003.22.12 LU FF Letonikas centrā), kā arī trīs semināri: Kā suiti svin Jāņus (2003. 25.06  Jūrkalnē), Suitu seminārs Alsungā (2003.27.09), Suitu kultūra mūsdienās (10.11.2003 LU FF Letonikas centrā). Tika sarīkotas divas fotoizstādes LU Filoloģijas fakultātē: Suitu mūsdienu identitātei veltīta (Humanitārajā lasītavā, novembrī – decembra sāk., 2 nedēļas), Rietumbaltiem veltīta (FF Letonikas centrā, dec.).

Publikācijas. Iegūtie rezultāti apkopoti rakstu krājumā Suitu identitāte, kas sagatavots izdošanai. Zinātniski raksti publicēti starptautiski recenzējamajā žurnālā Letonica, Latvijas Vēstnesī. Turklāt vairākas populārzinātniskas publikācijas laikrakstos Diena, Forums, Neatkarīgā Rīta Avīze, Kuldīgas rajona laikrastā u.c. Sk. pielikumu.

Iegūto rezultātu popularizācija plašsaziņas līdzekļos. Ekspedīcijā iegūtais tika iekļauts četros raidījumos par suitu identitāti LTV (programmās Klēts, kā arī Zinātne 21.gs.), kā arī izmantots LTV dokumentārajā filmā Kurzemes novada valoda.

J. Kursīte -Pakule

Publikācijas

1.Suitu identitāte. Rakstu krājums. Sagatavots publicēšanai. Kopējais apjoms: 15 autorloksnes.
Ankrava S. Par baltu piederības zīmēm Kuršu kāpās// Latvijas Vēstnesis. 2003.30.12
Bušs O. Par kursenieku valodu kā lingvistisko fenomenu // Latvijas Vēstnesis. 2003.30.12
Kursīte J. Par dažiem valodas saglabāšanas jautājumiem// Latviešu Nacionālā fonda izdevums. Stokholma, 2002, Nr.40, 1. – 3.lpp.
Kursīte J. Laime S. Kultūrzīmes Alsungā// Letonica, 2003, Nr.9, 136. – 147.lpp.
Kursīte J. Pūra lādēs un muzejos// Meistari. Latviešu tautas lietišķā māksla 20. – 21. gadsimta mijā. R., 2003, 19. – 21.lpp.
Kursīte J. Nomales identitāte un centra identitāte – kopīgais un atšķirīgais// Latvijas Vēstnesis, 2003.1.08, 13.lpp.
Kursīte J. Kuršu kāpu kultūrzīmes// Diena, 2003.4.09, 17.lpp.
Kursīte J. Par Austrumprūsijas un Kurzemes vietvārdu stāstiem// Latvijas Vēstnesis, 2003.30.12, 45.lpp.
Laime S. Suiti Rīgā // Forums,2003. 7.11., 2.lpp.
Laime S. Prūšu zeme varen liela,/ to nevaru kustināt...// Neatkarīgā Rīta Avīze, 2003.30.12
Laime S. Par akmens laikmeta mākslu Kuršu kāpās// Latvijas Vēstnesis, 2003.30.12
Garda I. Binārās opozīcijas kā pētījuma modelis suitu dzīvesstāstos. Pieņemts publicēšanai LZA Vēstīm.
Zirnīte M. Grām.: Mutvārdu vēstures avoti: Dzīvesstāsti – vēsturē, kultūrā, sabiedrībā, Rīga LU FSI, 2003, 220 lpp.
Zirnīte M. Dzīvesstāsti vēsturē, kultūrā, sabiedrībā, Latvijas ZA Vēstis, 57. sēj. 2003., 246.-248.
Zirnīte M. Kā nu varam līdzēt kuršiem, prūšiem un paši sev ( Aut. Kolektīvs), Latvijas Vēstnesis,2003. 30.12, 44. -45.lpp.
Zirnīte M. Kultūras identitātes dzīvesstāstos. Atmiņa kultūrvēsturiskā kontekstā. Starptautiskās konferences materiāli, 2.daļa, Daugavpils universitātes izdevniecība “Saule”, 2002., 84. –90.