Par LU Zinātniskā projekta LU – 5, 2003.g. rezultātiem ”Latvijas konkurētspējas un izaugsmes iespēju novērtēšana integrācijas ES procesā” - An Assessment of Competitiveness and Growth Opportunities for Latvia During the Integration into EU

Projekts LU – 5 realizējas 2003. gadā LU Ekonomikas un vadības fakultātē. Projekta vadītāji – profesore Elena Dubra un profesore Ludmila Frolova.

Projekta mērķis bija izvērtēt Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas un ekonomiskās attīstības iespējas un attīstības tendences sakarā ar Latvijas iestāšanos  Eiropas Savienībā sešos pamatvirzienos: strukturālās politikas analīze un tautsaimniecības konkurētspējas novērtēšana, valsts finansējuma nozīmīguma un tā ietekmējošās lomas novērtēšana, Latvijas vieta starpvalstu  ekonomiskajās attiecībās un to ietekmes uz ražošanas faktoru ieguvi novērtēšana, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas un kredīta risku novērtēšana, cilvēkkapitāla nozīmīguma novērtēšana ekonomikas izaugsmei un konkurētspējas paaugstināšanai, reģionālās integrācijas ietekmējošās lomas novērtēšana uz Latvijas starptautisko konkurētspēju. Atbilstošos analītiskajos aprēķinos un turpmāko situāciju modelēšanai tika izmantotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās analīzes metodes.

Projekta rezultātā ir sagatavota un izdota monogrāfija “Latvijas konkurētspējas un izaugsmes iespēju novērtēšana integrācijas procesā Eiropas Savienībā”, E.Dubras un L.Frolovas redakcijā, LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Rīga 2004, 436.lpp., 100 eksemplāri.

Monogrāfija izmantojama studiju procesā kā ekonomikas un vadības zinību akadēmisko un doktorantu studiju programmu apguves materiāls. Tā varētu ieinteresēt augstskolu pasniedzējus, zinātniekus, studentus un speciālistus, kuri mācās vai strādā minētajās jomās.

Projekta realizācijas gaitā doktoranti nostrādāja ar mērķi piedāvāt izskatīšanai un apspriešanai savus pētījumu rezultātus uzstājoties divos zinātniskajos semināros, kā arī izdotas zinātniskas monogrāfijas prezentācijā. Projektā iegūtie pētnieciskie rezultāti parādīja maģistrantu un doktorantu spēju zinātniski pamatot izvēlētos pētījumu tematus.

Projektā piedalās sekojoši maģistranti un doktoranti A. Popova,  K. Medne, D. Paula, A. Ozola, K. Savicka, J. Pupure.

Piedāvātās tēmas ietvaros manuskriptā izskatīti sešas pamatnodaļas:

1.Latvijas strukturālās politikas analīze un tautsaimniecības konkurētspējas novērtējums integrācijas ES kontekstā (maģ. A. Ozola)

Latvijas strukturālā politika ir un ilgā termiņa būs viens no noteicošajiem faktoriem, kas determinēs tautsaimniecības konkurētspēju paplašinātajā Eiropas Savienībā. Pēc jaunāko ekonomisko teoriju vērtējuma tautsaimniecība atrodas tranformācijas procesā uz ekonomiku, kuras izaugsme balstītos uz augsto tehnoloģiju attīstību, inovāciju un cilvēkkapitālu. Latvijā līdz šim nav tikusi īstenota mērķtiecīga strukturālā politika, un stratēģiju attīstība galvenokārt notiek balstoties uz nepieciešamību integrēties Eiropas Savienībā un pasaules ekonomikā kopumā, nevis ņemot vērā Latvijas nacionālās ekonomikas īpašās vajadzības un unikalitāti. Transformācijas vēlamajā virzienā var nenotikt, un izsmeļot esošās ekonomikas izaugsmes iespējas (iekšējā pieprasījuma pieaugums, eksporta palielināšana precēm, kuru ražošana balstīta uz dabas resursu vai lēta darbaspēka izmantošanu), Latvijas tautsaimniecība var zaudēt starptautisko konkurētspēju, nokļūstot recesijas lokā.

Veicot strukturālos pārkārtojumus Latvijā, īpaša uzmanība tiek pievērsta darba tirgus reformai un pietiekama kapitāla nodrošināšanai izmantojot analīzē ES un Austrumeiropas valstu  pieredzi.

2. Valsts finansējuma nozīmīguma novērtēšana un tā ietekme uz Latvijas      ekonomikas izaugsmes iespējām (maģ. K. Savicka)

Ekonomikas teorijā valstij ir atvēlēta svarīga loma tautsaimniecības attīstībā. No tā, cik pārdomāti un mērķtiecīgi tiek finansētas no valsts budžeta tautsaimniecības nozares, ir atkarīga gan šo nozaru ekonomiskā izaugsme, gan valsts attīstība kopumā fiskālās politikas efektivitātes palielināšanas aspektā. 

Valsts budžeta finansējums tiek piešķirts atkarībā no izvirzīto tautsaimniecības nozaru prioritātēm. Valsts budžeta izdevumu finansējuma struktūra ietekmē tautsaimniecības nozaru attīstību, kā arī to, vai tautsaimniecība attīstīsies ilgtspējīgi. Arī piešķiramā finansējuma apjoms ietekmē tautsaimniecības nozaru izaugsmi.

Par vienu no galvenajām Latvijas tautsaimniecības problēmām var uzskatīt to, ka nav apzināts, cik lielā mērā Latvijas ekonomikas izaugsme ir atkarīga no valsts finansējuma, kā arī kā varētu izpausties valsts finansējuma ietekme uz  ekonomikas  izaugsmi. Lai sekmīgi risinātu šo problēmu, ir jāzina, kādā veidā tiek sadalīts valsts finansējums pa nozarēm un kādi būtiskie faktori ietekmē šādu sadalījumu. Līdz ar to dotā pētījuma mērķis ir kvantitatīvi izvērtēt valsts finansējuma nozīmīgumu, kā arī tā ietekmi uz Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējām izmantojot statistikas metodes, statistiskos modeļus, kā arī korelācijas un regresijas analīzi.

3. Latvijas vieta starpvalstu ekonomiskajās attiecībās un to ietekme uz ražošanas faktoru ieguvi un izmantošanu (maģ. Daina Paula)

Latvijas iesaistīšanās starpvalstu tirdzniecības attiecībās vēsturiski tika saistīta ar tās dabas resursu klāstu, kas valstij neļauj pilnībā nodrošināt attīstītas sabiedrības cilvēku vajadzības. Šobrīd pasaulē ekonomisko attiecību saturs ir daudz plašāks un mazai, atvērtas ekonomikas valstij, kurai ir ļoti ierobežoti dabas resursi, ir svarīgi nostiprināt savu vietu šajā procesā.

Latvijai dalība starpvalstu ekonomiskajos sakaros nozīmē gan produkcijas noietu un eksporta ienākumus, gan arī ražošanas faktoru ieguvi. Tādēļ, analizējot ārējās tirdzniecības politiku, ir jāuzsver, ka ne jau tikai pastiprināts eksports uzlabo maksājumu bilances stāvokli. Optimāla tirdzniecības politika nebūt neliek ierobežot importu kā tādu – ir svarīgi noteikt tā struktūru un izmantot to pēc iespējas efektīvi. Kapitālpreču un izejvielu imports nosaka lielā mērā valsts eksporta struktūru un apjomu, savukārt jauno tehnoloģiju imports un, iespējams, arī to ražošana būs pamatā resursu izmantošanas intensitātes paaugstināšanai.

Projekta ietvaros meklēti risinājumi un izstrādāti priekšlikumi valsts ārējās tirdzniecības politikas veidošanai. Integrācija ES nenozīmē eksporta tirgus meklējumus vienā virzienā – tas būs savā ziņā iekšējais tirgus; turklāt tirgus diversifikācija ir svarīga jebkurā situācijā, jebkurai valstij, ar mērķi padarīt savu ekonomiku mazāk atkarīgu no kāda atsevišķa ārējā faktora ietekmes.

4. Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas un kredīta risku novērtēšana (maģ. J. Pupure)

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido lielāko daļu Latvijas uzņēmumu un nodrošina būtiskāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tādējādi, mazo un vidējo uzņēmumu izaugsme un attīstība ir būtisks priekšnoteikums Latvijas kopējai izaugsmei un konkurētspējas nodrošināšanai tuvākajā nākotnē. MVU konkurētspējas novērtēšana un kredīta risku noteikšana ir aktuāla arī saskaņā ar gaidāmo iestāšanos  Eiropas Savienībā. Līdz ar iestāšanos pieaugs konkurence, kā rezultātā mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes veicināšana un sekmīgas darbības nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai Latvija varētu veiksmīgi iekļauties ES tirgū un piedāvāt kvalitatīvu produkciju.

Pētījuma mērķis ir analizēt  MVU esošo konkurētspēju un noteikt finansēšanas iespējas Latvijā, galveno uzmanību vēršot uz kreditēšanas iespējām kā galveno MVU attīstības nodrošinājumu. Pētījumā papildus tiks analizēti kredītiestāžu riski finansējot MVU, kā arī iespēja šos riskus mazināt.

Pētījumā izmantotas kvantitatīvās analīzes metodes (MVU finansiālo rādītāju salīdzinoša analīze, risku noteikšanas un izvērtēšanas matemātiskie modeļi, risku minimizācijas stratēģiju izvēle).

5. Cilvēkkapitāla kā ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas faktora analīze (dok. Anita Popova)

Pasaules ekonomiskā situācija un virzība parāda, ka zināšanas 21.gadsimtā kļūst par attīstības galveno dzinējspēku visās darbības jomās. Lai gan materiālo un enerģijas resursu, kā arī citu fiziskā kapitāla elementu nozīme nemazinās, to izmantošana, pateicoties zināšanām, kļūst arvien racionālāka. Šāds globālais attīstības modelis ir Latvijai īpaši izdevīgs. Valsts attīstības orientācija uz informācijas un zināšanu izmantošanu sniedz Latvijai iespēju kompensēt derīgo izrakteņu un enerģijas resursu trūkumu ar kvalificēta darbaspēka esamību, kā arī attīstīt ekonomiskās aktivitātes visos reģionos. Kopumā valsts iegūst daudz lielākas iespējas attīstīties un samazināt milzīgo atšķirību starp Latviju un attīstītajām ES valstīm.

Ekonomiskās attīstības pamatā ir ekonomisks process, kas balstās uz ekonomiskās augsmes faktoriem. Un viens no būtiskākajiem faktoriem ir tieši cilvēkkapitāls. Galvenās jomas, kas nosaka cilvēkkapitāla veidošanos ir izglītība, veselības aprūpe un cilvēku mobilitātes nodrošināšana. Pētījumā izanalizēta šī brīža situācija Latvijā, reģionos un pilsētās, apskatot sīkāk sociālās vides ietekmi uz cilvēkresursiem, kā arī apskatīti tādi sociālo ekonomiku raksturojoši rādītāji, kā bezdarba līmenis, demogrāfiskie rādītāji, izglītības līmenis u.c.

6. Reģionālās integrācijas ietekmējošā loma uz Latvijas starptautisko konkurētspēju (maģ. K. Medne)

Latvijas valsts ekonomisko attīstību un politiku pēdējos gados raksturo centieni piedalīties ekonomiskās integrācijas un globalizācijas procesos. Mūsdienās pasaules ekonomikai reģionālai sadarbībai ir būtiska loma un tā ir bijusi par pamatu izmaiņām starptautisko ekonomisko attiecību sistēmā.

Latvijas valsts ekonomiskā integrācija ir attiecīgi attīstījusies trijās galvenajās reģionālajās dimensijās. Pirmkārt, Baltijas valstu iekšienē; otrkārt, ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm (Ziemeļvalstīm); un visbeidzot, ar Eiropas Savienību. Ekonomiskā integrācija šajos trijos dažādos līmeņos tiek pamatota ar valsts īstenoto politiku.

Pēc autores domām zinātniskais darbs “Reģionālās integrācijas ietekmējošā loma uz Latvijas starptautisko konkurētspēju” šobrīd ir aktuāls gan no valsts tautsaimniecības attīstības viedokļa, gan arī attiecībā uz paredzamo iestāšanos ES, kas turpmāk lielā mērā noteiks Latvijas ekonomisko politiku.

Ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomiskā integrācija ES ir ilgstošs process un tā ietekme uz valsts starptautisko konkurētspēju nav zināma, ir nepieciešama šīs jomas rūpīga izpēte un analīze.

Projekta mērķis ir analizēt Latvijas starptautisko konkurētspēju reģionālās integrācijas kontekstā, kā arī apskatīt tās iespējamās attīstības problēmas un perspektīvas.

Projekta vadītāji:
Prof. E. Dubra
Prof. L.Frolova