Vienošanās Nr. 2009/0214/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/089   

• Paleolimnoloģiskie pētījumi ezeros
  
  
• Projekta ietvaros paveiktie darbi 2010. gadā

Projekta īstenotājs:

Daugavpils Universitātes (DU) Ekoloģijas institūts
sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti

Projekta īstenošanas laiks:

01.12.2009. – 30.11.2012.

Kopējā projekta summa:

Ls 720335
Eiropas Sociālā Fonda (ESF) finansējums 85% - Ls 612285
Valsts budžeta finansējums 15% – Ls 108050

Projekta mērķis:

Veicināt papildu cilvēkresursu piesaisti Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai, veidojot starpdisciplināru zinātnisko grupu, piesaistot LU zinātniekus un ārvalstu zinātniekus, kā arī veicināt jauno zinātnieku iesaistīšanos projektā.

Projekta galvenās aktivitātes:

• Fizikālās metodes un modelēšana
• Hidroķīmiskie procesi
• Hidrobioloģiskie procesi
• Ekoloģiskā ģenētika

Projekta kopsavilkums:

Latvijā kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes ūdeņiem nosaka LR Ministru Kabineta noteikumi, kas definē arī prioritāros zivju ūdeņus. Viena no prioritāro ūdeņu kategorijām ir lašveidīgo zivju ezeri, un viena no lašveidīgām zivīm – repsis (Coregonus albula), kas Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija sastopams 30 ezeros, 50.-60. gados sastopams 11 ezeros: Alūksnes, Drīdzī, Lielajā Gusēna, Nirzas, Puzes, Rāznas, Sīverā, Stirnu, Sventes, Tērpes un Usmas, taču 90. gados – tikai piecos ezeros (Ežezerā, Lejas, Nirzas, Rāznas un Usmas ezerā), t.i. šī saimnieciski nozīmīgā suga izzūd no mūsu ezeriem. Kopš 1995.gada repsis ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu 3.kategorijā. Repsis Latvijā ir iekļauts arī ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Lai risinātu Latvijas lašveidīgo zivju ezeru resursu ilgtspējīgas izmantošanas problēmu Daugavpils Universitātē Eiropas Sociālā fonda ietvaros ir izveidota starpdisciplināra zinātniska grupa, kuras sadarbības partneris ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ūdeņu pētījums ir starpdisciplinārs, tas skar tādas zinātnes nozares kā vides zinātne, bioloģija, fizika un matemātika. Rezultātu zinātnisko nozīmi nosaka iespēja noteikt saldūdens ekosistēmu atbildes reakcijas uz dabiskām un antropogēnām vides faktoru izmaiņām un adekvāts vides kvalitātes stāvokļa novērtējums, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un metodes.

Projekta rezultāti vides kvalitātes un to noteicošo faktoru novērtēšanai, it īpaši konkrētajos mainīgajos sociāli ekonomiskajos apstākļos, ir būtiski no ekoloģiskā un dabas aizsardzības viedokļa Latvijas ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Iegūtie dati tiks izmantoti gan reģionālu, gan starptautisku ekoloģisku un sociāli-ekonomisku problēmu risināšanai. Tiks izstrādāti praktiski priekšlikumi Latvijas vides un pārējo sektoru normatīvo aktu izstrādei un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei pašvaldībām un konkrētu uzņēmēju (ezeru apsaimniekotāju) darbības plānošanai.

Projekta galvenie rezultāti:

• Izstrādāts jauns tehnoloģiskais risinājums ezeru ūdeņu analīzei izmantojot optiskās metodes un izstrādāta hidroakustisko pētījumu metode zivju resursu izvērtēšanai;
• Izstrādāts zivju resursu attīstības prognozes matemātiskais modelis;
• Izvērtēti faktori, kas nosaka virszemes ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanos un vielu plūsmas ezeru sateces baseinos un veikta biogēno elementu plūsmu novērtēšana;
• Pamatojoties uz planktofāgo zivju un zooplanktona mijiedarbības analīzi ezeru pelaģiālē, izstrādāta jauna zivju barības bāzes izvērtēšanas metode;
• Izstrādāts un publicēts Baltijas reģiona saldūdeņu zooplanktona sugu noteicējs;
• Izstrādāta populāciju ģenētiskā monitoringa metode;
• Par pētījumu tēmu sagatavotas publikācijas recenzējamos zinātniskos izdevumos, sniegti ziņojumi starptautiskās konferencēs, aizstāvētas doktora disertācijas.

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē tiek īstenota projekta aktivitāte Nr. 2 „Hidroķīmiskie procesi”

LU ĢZZF pētnieki veiks lauka pētījumus lašveidīgo zivju ezeros un ievāks ūdens un nogulumu paraugus ķīmiskā sastāva un paleolimnoloģiskajām analīzēm. Projektā paredzēts analizēt dabiskos un antropogēnos faktorus, kas nosaka ezeru ūdeņu kvalitāti. Ezeru nogulumu ķīmiskā sastāva (slāpekļa un fosfora savienojumu saturs, organisko vielu saturs un īpašības, smago metālu koncentrācija) un paleolimnoloģiskās analīzes (ezera nogulumos „iekonservēto” kramaļģu, augu makroatlieku, sporu un putekšņu analīzes) ļaus spriest par ezeru attīstības gaitu un novērtēt, kad ir notikušas lielākās izmaiņas ezeru attīstībā.

Aktivitātes īstenošanā ir iesaistīti vides zinātnes studiju programmas studenti.

Kontaktinformācija:

Prof., Dr.biol. Arturs Škute (Daugavpils Universitāte)
Projekta zinātniskais vadītājs
e-pasts: Arturs.Skute@du.lv

Dr.geogr. Ilga Kokorīte (Latvijas Universitāte)
Projekta aktivitātes „Hidroķīmiskie procesi” vadītāja
e-pasts: ilga.kokorite@lu.lv
tālrunis: 67334096