|
Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē
Pēdējās izmaiņas veiktas:
24.01.2011 |
2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/037, ESS2010/104
Projekta „Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē” mērķis ir veicināt Latvijā nozīmīga dabas resursa – kūdras izpēti, attīstot inovatīvus tās izmantošanas risinājumus, vienlaikus veicot pētījumus par Latvijas kūdras resursiem, pārstrādes iespējām un aizsardzību.
Projektu īsteno LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru.
Projekta realizācijas laiks – 36 mēneši (2010. gada 1.novembris – 2013. gada 31.oktobris)
LU ĢZZF Vides monitoringa laboratorijā tiks veikta kūdras un kūdras bioaktīvo komponentu īpašību, humusvielu un to atvasinājumu izmantošanas iespēju izpēte (lauksaimniecībā, medicīnā). Tiks turpināti purvu veidošanas apstākļu pētījumi, meklēti zinātniski pamatoti purvu rekultivācijas paņēmieni.
Metodes kūdras izpētē: kūdras un tās modifikācijas produktu ķīmiskās, fizikāli-ķīmiskās metodes. Kūdras ekstraktu un to modifikācijas produktu analīze UV-Vis spektru reģionā. Kūdras un tās modifikācijas produktu fluorescences spektri (ierosināšanas, emisijas un sinhronās skenēšanas režīmos). Tiks izmantota arī kūdras un tās modifikācijas produktu analizēšana cietā fāzē, izmantojot Furjē transformācijas infrasarkano spektrometrijas metodi. Projekta aktivitāšu periodā tiks veikta kūdras, to humusvielu un to modifikācijas produktu mijiedarbība ar metālu joniem, izmantojot atomabsorbcijas spektrometriju, kā arī pilnīgās atstarošanas rentgenfluorescences spektrometriju. Pētāmajām objektam tiks pētītās virsmas aktivitāte, elementsastāvs, funkcionālo grupu saturs (karboksilgrupas, fenolu hidroksilgrupas un kopējais skābums). Kūdras un tās modifikācijas produktu struktūranalīze izmantojot EPR un šķidruma hromatogrāfiju.
LVĢMC uzņēmies apkopot Valsts ģeoloģijas fondā uzkrātos datus par Latvijas kūdras resursiem, pārveidojot tos digitālā formā, sistematizējot un radot mūsdienu prasībām atbilstošu informācijas apriti.
LVĢMC Salaspils kodolreaktorā tiks veikti unikāli eksperimenti ar kūdras filtra elementiem, lai pētītu to izmantošanu radioaktīvu, ar organiskiem un neorganiskiem komponentiem piesārņotu šķīdumu un gaisa attīrīšanai.
Ekstensīvā kūdras un purvu resursu izmantošana būtiski nesekmē tautsaimniecības attīstību, izstrādātie kūdras ieguves lauki izraisa plašu teritoriju degradāciju. Jāuzsver, ka purvu resursi ietver ne tikai kūdru, bet arī sapropeli, ārstnieciskās dūņas, pārtikas un bioloģiskos resursus. Purvi aizņem apmēram 10,4% no Latvijas teritorijas, un tajos esošie kūdras krājumi – 10,8 miljardi m³ ierindo Latviju 8. vietā pasaulē rēķinot kūdras resursu daudzumu uz 1 iedzīvotāju. Kūdras resursi Latvijā joprojām tiek izmantoti galvenokārt zemas pievienotās vērtības produktu ražošanai – kā kurināmais un substrāts lauksaimniecība. Jaunu, inovatīvu produktu starpā var minēt kūdras sorbentus, kūdras preparātu izmantošanu medicīnā, kosmētikā, plašas lietošanas jomas jau pierādītas no kūdras izdalītajām humusvielām.
Projekta rezultāti paaugstinās zinātnisko pētījumu apjomu un kvalitāti, kā arī radīs iespējas uzņēmējdarbības attīstīšanai, paaugstinās ar vides aizsardzības prasībām saskaņotu dabas resursu apsaimniekošanas kapacitāti.
Projekta izstrādi veiks LU ĢZZF akadēmiskais un zinātniskais personāls, kvalificēti nozares speciālisti un studenti.
![]() | Inese Silamiķele, Dr.geogr. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte ir mana pirmā un vienīgā darba vieta. Esmu diplomēta bioloģe, bet turpmākā izglītošanās saistījās ar vides zinātnes un ģeogrāfijas jomām. Patīk darbs dabā, ekspedīcijās Galvenie uzdevumi projektā - projekta administrēšana, purvu attīstības gaitas un to ietekmējošo faktoru pētījumi. Inese.Silamikele@lu.lv |
![]() | Oskars Purmalis, Vides zinātņu doktora studiju programmas doktorants LU ĢZZF, Nodarbojos ar humusvielu, to īpašību un struktūras izpēti. Bez pētniecības ir arī vairākas citas intereses un hobiji, kuru būtiskumus mainās atkarībā no |
![]() | Artis Robalds Vides zinātņu doktora studiju programmas doktorants LU ĢZZF Prieks, ka pēc divu gadu pārtraukuma atkal varu strādāt ar zinātni saistītā darbā J Ja man jautātu, kas, neskaitot manu darbu, patlaban ir aktuālākās un svarīgākās lietas manā dzīvē, tad es viennozīmīgu teiktu, ka tās ir studijas vides zinātnes doktorantūrā un laika pavadīšana ar savu sievu un dēlu. Mans darbs šī projekta ietvaros būs saistīts ar kūdras sorbcijas spēju izpēti, lai izstrādātu kūdras modifikācijas produktus, kurus varētu praktiski pielietot gan sadzīves, gan rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanā. Kūdra var tikts izmantota kā lēts un viegli pieejams biosorbents, kas efektīvi saista piesārņojošās vielas no dažāda veida notekūdeņiem. Tomēr, neskatoties uz daudzajiem veiktajiem pētījumiem, ir vairākas neskaidrības, kuras ir saistītas ar praktisku kūdras izmantošanu piesārņoto ūdeņu attīrīšanā. Arī biosorbcijas mehānisms nav pilnībā izprasts, tāpēc ir plašas iespējas, lai pētījumus turpinātu. |
![]() | Linda Eglīte, Dr.chem., LU ĢZZF Augšņu laboratorijas vadītāja. LU Ķīmijas fakultātē iegūts maģistra grāds ķīmijā, un 2007. gadā LU ĢZZF aizstāvēts promocijas darbs „Humusvielas, to mijiedarbība ar augsni veidojošiem komponentiem un humusvielu imobolizāciju” ķīmijas doktora grāda iegūšanai. Galvenie uzdevumi projektā – kūdras sorbentu izstrāde un to īpašību izpēte smago metālu sorbcijai. Brīvo laiku patīk pavadīt pie dabas un ūdeņiem, arī makšķerējot. |
![]() | Oskars Bikovens, Vides zinātņu doktora studiju programmas doktorants LU ĢZZF, ķīmiķis, pētnieks |
![]() | Diāna Dūdare, LU ĢZZF 2. kursa studente |
![]() | Līga Rūtiņa, LUĢZZF studente |
![]() | Laura Kļaviņa LU Bioloģijas fakultātes 3. Kursa studente. No studijām brīvo laiku patīk pavadīt dabā, gan Latvijas apstākļos gan citur. Uzskata, ka Latvijas dabas daudzviedība ir unikāla un ir interesanti rast, ko jaunu tieši saistībā ar to. |
![]() | Andris Abramenkovs, Dr.chem. ir LVĢMC Bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs. Vairāk nekā 100 dažādu publikāciju autors par tritija izdalīšanos no termokodola reaktora blanketa materiāliem, radionuklīdu izdalīšanos no solidificētiem radioaktīvajiem atkritumiem, Salaspils kodolreaktora likvidēšanas jautājumiem, kā arī ar radioekoloģiju saistītajiem jautājumiem. |
![]() | Ināra Nulle 1997. gadā absolvējusi LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, iegūti ģeogrāfijas bakalaura un ģeoloģijas maģistra grāds. Ģeoloģijas nozarē strādā kopš 1993.gada. Pašreizējā darba vieta: VSIA „Latvijas, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kur ieņem Zemes dzīļu daļas vadošā ģeologa amatu. Galvenās darbības jomas: Ģeoloģisko un ģeofizikālo datu sagatavošana, apstrāde, analīze un interpretācija. Projektu (ieskaitot starptautiskos) izstrāde, vadība un veikšana. Ģeoloģiskā izpēte. Ģeoloģiskās izpētes pārskatu izvērtēšana un izpētes darbu rezultātu kvalitātes kontrole. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķins. Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas loceklis. Galvenie uzdevumi projektā: ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveides vadlīniju sagatavošana; informācijas sagatavošanas, apstrādes un uzkrāšanas vadīšana; informācijas tālākizmantošanas nodrošināšana. |
![]() | Baiba Brikmane pēc LU Ģeogrāfijas fakultātes beigšanas jau vairāk nekā 30 gadus strādā ar ģeoloģiju saistītos darbos. Baiba saka: „Mainījušās ir valstis, ministrijas ( kādas 8.), direktori (vairāk par 10 .), priekšnieki, bet es esmu nomainījusi pantogrāfu, velci, perforatoru, ESM, logaritmisko lineālu pret ĢIS, grafiskās noformēšanas lietojumprogrammām, MS Office, Paradox for Windows, GPS, biroja tehniku. Ikdienā strādāju ar ArcGIS, Didger4, RockWorks, CorelDraw. Mana darba vieta ir LVĢMC, kur sagatavoju ģeoloģiskos datus DB un ĢIS, esmu piedalījusies un piedalos dažādos projektos. Man patīk ceļot (ja nav citu iespēju, tad Google Earth), joprojām daudz lasu grāmatas. Galvenie uzdevumi projektā: Veikt tehnoloģisko risinājumu ieviešanu. Materiālu skenēšanu, ģeotelpisko piesaisti, metadatu sagatavošanu, datu sistematizēšanu un uzkrāšanu. |
![]() | Antra Kregžde, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadošā ģeoloģe. Savas darba gaitas ģeoloģijā uzsāku 2002.gadā, kad Valsts ģeoloģijas dienesta ģeologu kolektīvs mani laipni uzņēma savā pulkā. No 2004.gada mans darbs saistīts ar Ģeogrāfiskās informācijas sistēmām. Ar datorprogrammas ArcMap palīdzību sagatavoju dažādus kartogrāfiskos materiālus – ģeoloģiskās informācijas pārskatu kartes, derīgo izrakteņu atradņu izvietojuma shēmas un citus ar ģeotelpisko informāciju saistītus materiālus. Kūdras un sapropeļa atradņu precīzs izvietojums LKS-92 TM koordinātu sistēmā plašākā mērogā aktualizējās līdz ar pašvaldību teritoriālo plānojumu izstrādāšanu. Nācās strādāt ar dažādas kvalitātes un dažādas izpētes pakāpes izejas materiāliem, kādi bija pieejami Valsts ģeoloģijas fondā. Digitizējot fonda materiālus un piesaistot tos LKS-92 TM koordinātu sistēmai, tika uzkrāta pieredze un rasti aizvien jauni tehnoloģiskie risinājumi kvalitātes uzlabošanai. Paralēli darbam Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā par vadošo ģeoloģi, 2008.gadā ieguvu dabas zinātņu maģistra grādu ģeoloģijā. Maģistra darba tēma – Devona Salaspils svītas nogulumu veidošanās apstākļu rekonstrukcijas. Šodien manos darba pienākumos ietilpst ģeotelpiskās informācijas sagatavošana, analīze un uzkrāšana, jauno kolēģu apmācība darbā ar GIS (Ģeogrāfiskās informācijas sistēma). Esmu iekļauta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas locekļu sastāvā. Kā komisijas loceklei, mans pienākums ir piedalīties ģeoloģiskās izpētes pārskatu izvērtēšanā un derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanā. Astoņu gadu laikā, kopš strādāju ģeoloģijā, nav bijis neviens brīdis, kad būtu jānožēlo mana izvēle kļūt par ģeoloģi. Savu artavu mana redzesloka paplašināšanā ģeoloģijas un GIS jomā, deva pieredzes apmaiņa ar ārvalstu kolēģiem. Mans darbs ir ļoti daudzveidīgs un interesants, tas dod iespēju uzkrāt aizvien jaunas zināšanas ģeoloģijā un informācijas tehnoloģiju jomā. Apvienojot abas šīs disciplīnas, var sasniegt daudz precīzākus un kvalitatīvākus rezultātus. Mācību process ir nebeidzams, jo viss attīstās un pilnveidojās, tādēļ ir svarīgi būt informētai un sekot līdzi jaunumiem, kas saistīti ar manu darba lauku. Par manām uzkrātajām zināšanām ģeoloģijas un GIS jomā lielā mērā jāpateicas manam draudzīgajam ģeologu kolektīvam. |
![]() | Agnese Jansone Strādāju VSIA „Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Zemes dzīļu daļā par ģeoloģi. Centrā strādāju no 2005.gada 15.novembra. Galvenie pienākumi saistīti ar ģeoloģiskās informācijas, pārskatu un karšu sagatavošanu un ģeoloģiskās informācijas analīzi. Pēc pieprasījuma sagatavoju informācija par derīgajiem izrakteņiem pagastos un zemes īpašumos. Labi pārzinu un darbā pielietoju MS Office, GIS un grafiskā noformējuma lietojumprogrammas. 2007. gadā pabeigta LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, kur iegūts dabaszinātņu bakalaura grāds ģeoloģijā. Pēc bakalaura grāda iegūšanas, studijas tika turpinātas maģistratūrā, kā novirzienu izvēloties kvartārģeoloģiju. 2009.gadā iegūts dabas zinātņu maģistra grāds ģeoloģijā.” Galvenie uzdevumi projektā: Veikt tehnoloģisko risinājumu ieviešanu. Materiālu skenēšanu, ģeotelpisko piesaisti, metadatu sagatavošanu, datu sistematizēšanu un uzkrāšanu |
![]() | Ludmila Guseva ieguvusi tehniķa - ģeologa specialitāti. Strādājusi Magadanas apgabala Ziemeļaustrumu ģeoloģijas pārvaldes Dukatskas ģeoloģiskās izpētes ekspedīcijā (veica zelta-sudraba atradnes „Dukat” detalizēto izpēti un piedalījās atradnes ekspluatācijas sagatavošanā). No 1988. līdz 1992.gadam strādāja Latvijas PSR Ģeoloģijas pārvaldes Kompleksajā ģeoloģiskās izpētes ekspedīcijā kā kartēšanas grupas vecākais tehniķis-ģeologs, bet no 1992. līdz 1995.gadam strādāja ražošanas apvienības „Latvijas ģeoloģija” seismiskās izpētes darbu grupā kā ģeologs. No 1995. līdz 2005.gadam Valsts ģeoloģijas dienestā strādāja kā Ģeoloģijas informācijas sagatavošanas nodaļas galvenais ģeologs. No 2005.gada līdz šim brīdim strādā par LVĢMC Zemes dzīļu daļas vadošo ģeologu, atbild par datu sagatavošanu un ievadīšanu Datu bāzē „Kūdra”. Galvenie uzdevumi projektā: Veikt tehnoloģisko risinājumu ieviešanu. Materiālu skenēšanu, ģeotelpisko piesaisti. |
![]() | Lidija Bēra strādā VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā” Zemes dzīļu daļā par vadošo ģeoloģi. Ģeoloģijas jomā darbojas vairāk nekā 40 gadus, uzreiz pēc LU Ģeogrāfijas fakultātes beigšanas. Labi pārzin MS Office, GIS un grafiskā noformējuma lietojumprogrammas, ko izmanto ikdienas darbā sagatavojot ģeoloģiska satura informāciju. Galvenie uzdevumi projektā: veikt tehnoloģisko risinājumu ieviešanu. Materiālu skenēšanu, ģeotelpisko piesaisti. |
Vēlamies lai purvi Latvijā saglabātos un tiktu apsaimniekotas kā nozīmīgas dabas teritorijas, bet kūdra tiktu izmantota kā augstvērtīga izejviela, jo tas ir ieguldījums Tavā nākotnē.






























