Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Andris Grīnfelds
Darba vieta:
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Izglītības zinātņu nodaļa
Amats: profesors
Adrese: Jūrmalas gatve 74/76
Telpa: A-204
Tālrunis: 67033864
E-pasts:
 
Darba vieta:
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Amats: fakultātes dekāns
Adrese: Jūrmalas gatve 74/76
Tālrunis: 67034000
Dr.phys., profesors Andris Grīnfelds
dzīves un darba gājums(curriculum vitae)
Dzimšanas gads: 1955.
 
Izglītība:
1997–1998 Kolumbijas universitāte, Skolotāju koledža, Ņujorka, ASV; viena gada studiju programma "Experiential and Cooperative Learning" 1982–1985 Latvijas Valsts universitāte, Cietvielu fizikas institūts, aspirants,
1986. gadā fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts
1973–1978 Latvijas Valsts universitāte, Fizikas–Matemātikas fakultāte, kvalifikācija – fiziķis
 
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:
2003 Latvijas Universitātes profesors
1992 Fizikas doktors
 
Nodarbošanās:
no 2003 LU profesors
1999–2003 LU PPF Izglītības informātikas katedras asociētais profesors
1996 – 2004 LU PPF Izglītības informātikas katedras vadītājs
1990–1996 Latvijas Universitātes (LU) Informātikas pamatu un tehnisko mācīblīdzekļu katedras (no 1994.gada Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības informātikas katedra) docents
1985–1990 LVU Informātikas pamatu un tehnisko mācīblīdzekļu katedras vecākais pasniedzējs
1982–1985 Latvijas Valsts universitātes aspirants
1978–1982 Latvijas Valsts universitātes (LVU) Fizikas–Matemātikas fakultātes Pusvadītāju fizikas katedras laboratorijas vadītājs
 
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:
Monogrāfijas un grāmatas
Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētniecība. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2006. – 261 lpp.
Geske A., Grinfelds A., Kangro A., Kiseļova R., Tipāns O. Latvijas skolēnu pilsoniskā izglītība sabiedrības integrācijas kontekstā 1999. – 2004. g. Rīga, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2004, – 116 lpp.
Broks A., Geske A., Grīnfelds A., Kangro A., Valbis J. Izglītības indikatoru sistēmas. Izglītības pētniecība Latvijā. Monogrāfiju sērija Nr. 2. Rīga, Mācību Grāmata, 1998. – 282 lpp.
Drivdāle-Karuškina S., Geske A., Grīnfelds A., Kangro A., Sarma V., Tipāns O. Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums Latvijā. Monogrāfiju sērija: Izglītības pētniecība Latvijā. Nr.4. Rīga, Mācību grāmata, 2003, 235 lpp.
 
Raksti
Kangro A., Grinfelds A. (2010). Development of Education in Latvia. In: Latvia the Heart of the Baltics. Riga, ICD Group Ltd., p.56-57. ISBN 978-9984-994-70-3.
Geske A., Grinfelds A., Kangro A. (2009). Latvia on Its Way to a Knowledge Based Society – Opportunities, Challenges and Problems. In: Humanities and Social Sciences: Latvia. Latvia Towards a Knowledge-Based Society: Culture, Education and Security Aspects. 3 (17) 2009, University of Latvia, Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences, pp. 380 – 412. ISSN 1022-4483.
Geske, A. and Grinfelds, A. (2007). Teachers’ Competence in ICT Use in the Education System of Latvia. In: The Teacher and the Teaching Profession: Current Research and International Issues. Editor: Marina-Stefania Giannakaki. Greece, ATINER, p.201-209,ISBN: 978-960-6672-25-5.
Geske A., Grinfelds A., Dedze I., Zhang Y. Family Background, School Quality and Rural-Urban Disparities in Student Learning Achievement in Latvia. In: Prospects, 2006, vol.XXXVI, No.4
Geske A., Grinfelds A., Kangro A. International Comparative Assessment of Latvias Educational System. In: Humanities and Social Sciences. Latvia. University of Latvia. 1997, N4(17), p. 68 – 100.
Geske A., Grinfelds A., Kangro A. International comparative educational research in Latvia: current results and trends. ACTA PEDAGOGICA VILNENSIA, Vilnius University Publishing House, 2003, No.10, p. 67 – 84.
Markus D., Papule E., Grinfelds A. (2002). Skolotājs bilingvālajā izglītībā: Latvijas pieredze un perspektīva. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A. – 2002, 56. sēj., 1. (618.) nr., 29. – 36. lpp.
Grīnfelds A. Izglītības salīdzinošās novērtēšanas kvantitatīvās metodes. Starptautiskais pētījums “Informācijas un komunikāciju tehnoloģija izglītībā”. Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000. –626. sēj. 66.-78. lpp.
Grīnfelds A. Skolotāji un datori. Otrais starptautiskais pētījums “Informācijas un komunikāciju tehnoloģija izglītībā”. Datorpasaule, 2000, Nr.6, 74.-76. lpp.
Geske A., Grīnfelds A., Kangro A. Izglītības kvalitāte Latvijā starptautiskā un nacionālā kontekstā. Rakstu krājumā: Ceļā uz sociālo saliedētību un labklājību. Pārskats par izglītību Latvijā 2000. gadā. Rīga, AGB, 2001, 44.-51.lpp.
Grinfelds A. (1999). National ICT related policies in Latvia. In: ICT and the Emerging Paradigm for Life Long Learning: a Worldwide Educational Assessment of Infrastructure, Goals and Practices. Edited by W.J.Pelgrum and R.E. Anderson. The Netherlands, University of Twente, OCTO. p. 60-62.
Grinfelds A. (1999). The Training and Professional Education of Teachers in the field of Information and Communications Technologies. In: Humanities and Social Sciences. Latvia. University of Latvia, Riga.No.2(23). pp.81-89.
Grinfelds A. Computers and Software in Schools. In: Baltic IT Review. Journal for the Information Society. 2000, Nr.1 (16), pp. 64-67.
 
Mācību līdzekļi
Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes. Rīga, RAKA, 2001, 108 lpp.
Geske A., Grīnfelds A. Praktikums lietišķajā informātikā. Tabulu procesors MS Excel. Lielvārde, Lielvārds, 1999. – 56 lpp.
A.Geske, A.Grīnfelds. Teksta redaktors MS Word 6.0 un 7.0 for Windows. Praktikums lietišķajā informātikā. Lielvārds, 1997. – 59 lpp.
 
Zinātniski pētnieciskā darbība:
ESF 1.2.2.3.2.apakšaktivitātes projekts „Atbalsts izglītības pētījumiem”(izpildītājs) – kopš 2010.gada
LZP pētījumu projekts Nr.0915.19, LU Nr.6177 „Latvijas pamata un vidējās izglītības sistēmas kvalitātes analīze un izvērtējums starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu kontekstā” (izpildītājs) – kopš 2008.g.
OECD SSNP programma (dalībnieks) – kopš 1999.gada
LU Zinātniskais projekts Nr. 2008/ZP-137 “Salīdzinošo izglītības pētījumu sekundārās analīzes metožu lietošana skolēnu sasniegumus ietekmējošo faktoru izpētē” (Vadītājs) (2008.g.),
Eiropas Savienības komisijas projekts par IKT monitoringu izglītības sistēmā (dalībnieks) (2009.g.).
 
Akadēmiskie kursi:
Izglītības pētniecība
Testēšana izglītībā,
Metodoloģija un zinātniski pētnieciskās metodes izglītībā,
Informātikas mācību metodika pamatskolā un vidusskolā,
Datorgrafika,
Pētījumu datu analīzes metodes,
Izglītības pētījumu metodoloģija
 
Papildus ziņas par profesionālo darbību:
LU PPMF Domes priekšsēdētājs
LZP eksperts Vadībzinātnē (izglītības vadība)
LU promocijas padomes „Vadības zinātne un demogrāfija” loceklis
 
2012. gada 8.maijā