1919. gadā dibinātā Latvijas Universitāte ir pasaulē vienīgā klasiskā tipa universitāte, kas spēj nodrošināt studiju iespējas visās klasiskajās un modernajās fundamentālajās zinātnēs latviešu valodā. Tā ir lielākā augstākās izglītības iestāde Latvijā (19 000 studentu 1997./98. m. g.), kurā ir koncentrēts un attīstīts Latvijas Republikas vadošais studiju un pētniecības potenciāls dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs.

Latvijas Universitātes vieta un misija:
- Studiju un pētniecības iespēju piedāvājumos Latvijas Universitātei ir jābūt konkurences spējīgai ar sev līdzīga tipa labākajām Eiropas universitātēm, izceļoties starp tām ar spēju prezentēt latviešu un Latvijā dzīvojošo vēsturisko minoritāšu kultūras vērtības;
- Latvijas Universitāte prezentē Latvijas nacionālo augstāko izglītību Baltijas valstīs un pēc akadēmiskās darbības principiem ir analoģiska Tartu universitātei un Viļņas universitātei;
- Latvijas Universitāte vadās no Latvijas interesēm un tautsaimniecības prioritātēm, kā arī no Eiropas Savienības akadēmiskajām prasībām... Latvijas Universitātes tālākā attīstība ir saistīta ar Latvijas ekonomikas un Eiropas integrācijas vajadzībām.

Latvijas Universitātei ir senas starptautiskās sadarbības tradīcijas. Internacionalizācijas process notiek sekojošās jomās: divpusējie sadarbības līgumi (ar 40 universitātēm 18 valstīs); piedalīšanās 6 starptautiskajās universitāšu asociācijās; piedalīšanās starptautiskās izglītības un pētniecības programmās un projektos; starptautiskā sadarbība fakultāšu, institūtu, nodaļu un individuālajā līmenī. Ar katru gadu pieaug LU ārzemju studentu skaits (1997. gadā LU studēja 500 studentu no 12 valstīm un 17 doktoranti no 3 valstīm).

Pēdējos desmit gados starptautiskās sadarbības politikā sevišķa uzmanība tiek pievērsta studiju un pētījumu efektivitātes uzlabošanai Latvijas Universitātē, iekļaujot sekojošus aspektus: studiju programmu pārstrādāšana, divu pakāpju akadēmisko un profesionālo studiju programmu ieviešana, akadēmiskā un administratīvā personāla kvalifikācijas celšana un mācību līdzekļu modernizācija. Kā labu piemēru šajā jomā var minēt Eirofakultāti un Vides zinātnes un pārvaldes studiju centru, kuri ir dibināti 1993. gadā ar TEMPUS programmas atbalstu.

Pēdējos gados strauji paplašinājusies starptautiskā sadarbība apmācības, studiju un pētniecības jomās. Bet joprojām ir nepieciešama efektīvas starptautiskās sadarbības stratēģijas izstrādāšana, vadīšanas uzlabošana, iespēju un dažādu pieeju izvērtēšana, it sevišķi šobrīd, kad labi jāsagatavojas iekļūšanai Eiropas Savienībā, īpaši universitāšu kopienā. Tāpēc galvenais LU internacionalizācijas stratēģijas izstrādāšanas cēlonis ir gatavošanās un piemērošanās intensīvai starptautiskai sadarbībai.

Starptautiskās sadarbības mērķi

Starptautiskajai sadarbībai ir jābūt vienam no pamatelementiem institucionālajā stratēģijā.
Ar internacionalizācijas palīdzību Latvijas Universitāte vēlas sasniegt un saglabāt augstus starptautiskās apmācības un pētniecības standartus. Tā apzinās arī savu atbildību iecietības un saprašanās veicināšanā starp latviešiem un citu tautu un kultūru pārstāvjiem. Universitātei ir uzticēts ar kvalitatīvas izglītības palīdzību gatavot labākus kadrus, kas palielina tās nozīmi un gatavību reaģēt uz pieaugušām mūsu sabiedrības prasībām un straujām vides izmaiņām. Šie mērķi atbilst starptautiskās sadarbības mērķiem, kuri ir noformulēti Latvijas augstākās izglītības nacionālajā koncepcijā un Augstākās izglītības likumā (XI - 81.1.).

Līdzdalība Starptautiskajās asociācijās

Latvijas Universitāte meklēs atbalstu akadēmiskās brīvības un institucionālās autonomijas veicināšanā, kvalitātes noteikšanā, pieaicinot ārzemju ekspertus no starptautiskajām asociācijām. CRE (Eiropas Universitāšu asociācija) palīdz realizēt starptautisko akadēmisko sadarbību, nosakot skaidras prioritātes.

I Pastāvošās un jaunizveidojamās sadarbības formas

Līdz šim Universitātes starptautiskā sadarbība balstījās galvenokārt uz divpusējiem apmaiņas līgumiem un uz atsevišķu zinātnieku individuālo sadarbību. Šīs jau pastāvošās sadarbības formas jāanalizē un jāizmanto jaunu attiecību un sadarbības tīklu veidošanā, kas liks pamatus Universitātes līdzdalībai ES programmā SOCRATES.

1. Starpvalstu sadarbība

1.1. Eiropas kooperācija
Latvijas augstākās izglītības "internacionalizācijas uzplaukums" koncentrējās galvenokārt uz sadarbību ar Eiropas valstīm. Arī Latvijas Universitāte nebija izņēmums. LU turpinās uzturēt pastāvošo sadarbību divpusējo līgumu ietvaros un aktīvi piedalīsies apmācības un pētījumu programmās, kuras piedāvā ES, Ziemeļvalstu Ministru Padome, Britu Padome, Vācijas Akadēmiskais Apmaiņas dienests (DAAD) un citi izglītības fondi. Latvijas Universitāte turpinās aktīvi piedalīties Eiropas Savienības TACIS un PHARE programmās, kā arī iesaistīsies jaunajās ES programmās SOCRATES un LEONARDO da VINCI.
Studiju programmas var internacionalizēt, iekļaujot tajās speciālos Eiropas moduļus vai intensīvus kursus, vai pārstrādājot kursus tādā veidā, lai studenti varētu saņemt vienlaikus divus grādus (LU un arī citas Eiropas universitātes). Programmu izstrādāšanā jāņem vērā Eiropas dimensija, lielais valodu daudzums un milzīgā kultūras tradīciju dažādība (piemēram, Eiropas studijas).

1.2. Reģionālā sadarbība
Visierastākie un tradicionālākie sadarbības partneri ir Skandināvijas un Baltijas reģiona valstis. Akadēmiskā un zinātniskā kooperācija ar tiem ir viegla un kļuvusi populāra. Ar šo reģionu universitātēm un pētniecības institūtiem jāveido jaunas attiecības un sadarbības formas visos līmeņos. Latvijas Universitāte ir sasniegusi jaunas dimensijas sadarbībā ar Tartu universitāti un Viļņas universitāti. Šīs sadarbības turpmākā attīstība kļūst par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem.
Latvijas Universitātes atrašanās Baltijas reģiona un Ziemeļaustrumu Eiropas centrā dod lielākas iespējas jauno sadarbības formu attīstīšanā: studiju programmas, tādas kā Baltijas studijas (labs pamats tai varētu būt "Latviešu valodas, vēstures un kultūras studijas", programmas vadītājs prof. A. Veisbergs, kurām ir ilga pozitīva pieredze); daudzpusējie pētniecības projekti. Arī Latvijas Universitātes mācībspēkus jāstimulē meklēt šā reģiona universitātēs jaunas apmācības pieejas (labs piemērs tādai sadarbībai ir mūsu latviešu valodas mācībspēku darbs Helsinku, Oslo, Greifsvaldes un Stokholmas universitātēs).

1.3. Sadarbība ar citām valstīm
Latvijas Universitātei ir ilgstoša sadarbība ar daudzām universitātēm ASV, Kanādā, Japānā, Ķīnā un citās valstīs, kas ietver sevī ne tikai speciālistu apmaiņu, bet arī diezgan intensīvu studentu apmaiņu. Ziemeļamerikas studiju centrs ir izveidots, lai veicinātu sadarbību ar Amerikas universitātēm un zinātniekiem. Ar katru gadu pieaug to studentu skaits, kuri izbrauc studēt uz augšminētajām valstīm. Lai nostiprinātu sadarbību ar valstīm ārpus Eiropas, Latvijas Universitāte tuvākajā laikā plāno iestāties ISEP (Starptautiskā studentu apmaiņas programma). Ir ļoti svarīgi uzmanīgi sekot jauno apmaiņas programmu un izglītības fondu attīstībai, lai varētu tos izmantot apmācībā, pētījumos un studentu apmaiņā.

2. Sadarbības nozares

2.1. Sadarbība izglītībā un apmācībā
Latvijas Universitāte uzskata, ka dažādas Eiropas apmaiņas programmas ir galvenais instruments izglītības internacionalizācijā. No 1992. gada Latvijas Universitāte aktīvi piedalās TEMPUS programmās (18 projekti no 35 visā Latvijā), un tas deva pozitīvus rezultātus studiju pārstrukturēšanā.

Piedalīšanās SOCRATES un LEONARDO programmās dos Universitātei iespēju paplašināt un veicināt sadarbību izglītībā un profesionālajā attīstībā, pieaugušo izglītības programmās un tālmācībā. Ir svarīgi izanalizēt iespējas Atklātās Universitātes aktivitāšu sekmēšanā. Latvijas Universitāte arī turpmāk meklēs jaunus tīklus un projektus, kuri varētu intensificēt izglītības un apmācības internacionalizāciju.

Piedaloties dažādās starptautiskās programmās un projektos, Latvijas Universitāte cenšas sagatavot jauno paaudzi mācībspēku un zinātnieku doktoru studiju ietvaros.

Latvijas Universitātes mērķis ir nākotnē piedāvāt saviem studentiem iespēju studēt vismaz vienu semestri ārzemēs.

2.2. Daudzvalodu programmas
Latvijas Universitāte ir pārliecināta, ka ļoti svarīgi ir popularizēt latviešu valodu un kultūru visā Eiropā. Ņemot vērā to, ka latviešu valodā runā neliels cilvēku skaits, lielāku uzmanību jāpievērš latviešu valodas, literatūras, vēstures un kultūras pasniegšanai ārzemju studentiem. Tāda speciālā studiju programma pastāv, un Latvijas Universitātei šajā jomā ir zināma pieredze. Nākotnē šo programmu varētu papildināt ar citiem kursiem par Latvijas vidi, ekonomiku utt. Ir iecerēts izsludināt stipendijas ārzemju studentiem, kuri ir ieinteresēti latviešu valodas studijās. Lai dotu iespēju ārzemju apmaiņas studentiem bez latviešu valodas zināšanām īslaicīgi studēt Latvijā, Universitātei jāpiedāvā starptautiskās studiju programmas angļu valodā (starpdisciplinārās studiju programmas bez diploma, iespējams arī maģistra programmas), kas būtu pieejamas arī vietējiem studentiem.

2.3. Zinātniskā sadarbība
Zinātniskā pētniecība ir ne tikai viena no galvenajām augstākās izglītības funkcijām, bet arī tās akadēmiskās kvalitātes nosacījums. Paši zinātnieki diezgan veiksmīgi piedalās zinātniskajā kooperācijā un programmās, tādās kā COPERNICUS, INCO-COPERNICUS, PHARE ACE un TACIS projektos, ANO programmās, dažādos daudzpusējos grantos. Aktuāla un svarīga ir LU zinātnieku piedalīšanās ES Pētījumu un tehnoloģijas attīstības 5. struktūras programmā (5 RTD Framework programme). Latvijas Universitāte atbalstīs visu katedru un institūtu, kā arī nesen integrētu pētniecības institūtu aktīvu piedalīšanos dažādās pētniecības un attīstības programmās ar ārzemju partneriem. Latvijas Universitātei jānodrošina visus Universitātes zinātniekus ar aktuālu informāciju par starptautiskām pētniecības programmām un iespējamiem fondiem, to pieteikšanas un apstiprināšanas nosacījumiem. Aktivizējot daudzpusējo programmu darbību un efektivizējot pieteikšanas procedūru dažādos pētniecības projektos, nākotnē var panākt vairāku fondu līdzekļu piesaistīšanu Universitātei. Šim nolūkam ir nepieciešams izveidot pastāvīgu štata vienību "Zinātnisko projektu koordinators". Viņa pienākums būtu šāds: vākt informāciju par ārzemju finansējuma iespējām, aktualizēt informāciju par Universitātei piešķirto ārzemju finansējuma attīstību. Viens no viņa svarīgākajiem pienākumiem būtu palīdzība zinātniekiem pieteikt projektus un konsultatīvā palīdzība līgumu sastādīšanā. Ir nepieciešams efektīvi izmantot kā nacionālos pētniecības fondus, tā arī ES un citus starptautiskos zinātniskos fondus.

Tehnoloģiskā parka projekta realizācija dotu papildu iespējas starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā. Svarīga loma internacionalizācijas procesā būtu Izcilības centriem (Centres of excellence).

3. Starptautiskā apmaiņa

3.1. Mācībspēku un studentu apmaiņa
Latvijas Universitāte cenšas nākotnē paplašināt mācībspēku apmaiņu un attīstīt apmaiņas programmas ar Eiropas valstu augstākās izglītības iestādēm (izmantojot ES programmu un divpusējo līgumu iespējas). Mācībspēku apmaiņa palīdz pilnveidot studiju programmas. Tai pašā laikā tas mudinās LU mācībspēkus meklēt jaunas pasniegšanas pieejas ārzemju partneru universitātēs. Studiju programmu internacionalizācija paredz arī speciālo Eiropas modeļu vai intensīvo kursu iekļaušanu, kā arī apmaiņas kursu izstrādāšanu. Tas dos studentiem iespēju saņemt vienlaicīgi gan ārzemju augstskolas sertifikātu, gan LU diplomu.

Studentu apmaiņa dos Latvijas Universitātei iespēju izglītot personības, kuras būtu spējīgas konkurēt starptautiskajā darba tirgū. Sevišķas pūles prasa studentu apmaiņas sabalansēšanas sasniegšana nākotnē. Svešvalodu zināšanas ir joprojām nepietiekošā līmenī, un jāparedz plašākas iespējas studentiem uzlabot svešvalodu zināšanas. Jāatbalsta arī administratīvā personāla apmaiņa.

3.2. Studiju atzīšana
Latvijas Universitāte ar Latvijas Akadēmiskās Informācijas centra palīdzību ir sākusi nopietnu darbu pie Eiropas studiju kredītu atzīšanas PHARE starpvalstu projekta ietvaros. Šis projekts (koordinatori no LU - A. Simanovskis un J. Stonis) palīdzēs realizēt studentu ārzemēs apgūto kursu SOCRATES vai citas apmaiņas programmas ietvaros pilnīgu atzīšanu un iekļaušanu viņu diplomā.
LU piedalīšanās pilota projektā "Diploma pielikums" (koordinatore A. Gržibovska), kuru izstrādāja Eiropas Komisija, Eiropas Padome un UNESCO, palīdzēs izstrādāt un ieviest diploma pielikuma jauno modeli. Kad diploma pielikuma jaunā versija būs akceptēta, LU sagatavos šo dokumentu svešvalodās. Tas dos iespēju Universitātes beidzējiem turpināt izglītību vai atrast darbu ārzemēs. LU ieguldījums diplomu un studiju periodu atzīšanas uzlabošanā veicinās arī sadarbību starp augstskolām.

3.3. Ārzemju studenti
Ārvalstnieki Latvijas Universitātē var studēt bakalaura vai maģistra programmās, doktorantūrā, kā apmaiņas studenti vai apgūt atsevišķus kursus. Studenti, kuri vēlas saņemt grādu, paši piesakās uz studiju vietām; apmaiņas studenti mācās dažādu starpuniversitāšu līgumu ietvaros.

Lai uzsāktu studijas esošās programmās, ir nepieciešamas latviešu valodas zināšanas.
Sevišķa uzmanība jāpievērš ārzemju studentu uzņemšanai, kurai jāsaskan ar SOCRATES programmas mērķiem.

LU veltīs lielāku uzmanību kredītu atzīšanas jautājumiem, lai atvieglotu studentu apmaiņu. LU piedalīšanās PHARE ECTS projektā sekmēs šo mērķu sasniegšanu. Lai aktīvāk integrētu ārzemju studentus Universitātes un valsts akadēmiskajā un sociālajā dzīvē, Ārējo sakaru daļa turpinās viņiem organizēt Orientācijas kursus katra semestra sākumā. Brīvlaika aktivitātes apmaiņas studentiem varētu organizēt Universitātes Studentu padome.

II Līdzekļu piesaistīšana

Latvijas Universitāte ir ieinteresēta izmantot visas ārējās iespējas sadarbības aktivitāšu atbalstam (piemēram, stipendijas, granti, starptautiskās vasaras skolas, profesionālās programmas, ES programmas un projekti u.c.). Skolēni, studenti un administrācija īpaši jāstimulē meklēt papildu līdzekļus. Finansiālā darbība Universitātes līmenī jāveic, ņemot vērā ar internacionalizācijas procesu saistītās pieaugošās prasības.

III Universitātes materiālā bāze

Latvijas Universitātes rīcībā ir zināms potenciāls internacionalizācijas atbalstam. LU ir 27 zinātniskie institūti un centri, daudz laboratoriju, daži starpnozaru studiju centri ar modernām bibliotēkām. Universitātes bibliotēka ir viena no vecākajām zinātniskajām bibliotēkām Latvijā, tajā šodien ir vairāk nekā 2,1 miljons zinātnisko publikāciju, grāmatu, mācību grāmatu 50 valodās. LU nodrošina studentu izvietošanu septiņās kopmītnēs. Diemžēl Latvijas Universitāte ir izvietota dažādos Rīgas rajonos, tai nav savas universitātes pilsētiņas.

Ja Latvijas Universitāte grib aktīvi piedalīties abpusējā mācībspēku, zinātnieku un studentu apmaiņā, kas ir vienīgais ceļš, kā paplašināt un padziļināt Universitātes internacionalizāciju, tai jāpievērš lielāka uzmanība savas materiālās bāzes un telpu uzlabošanai.

Universitātes informatīvā sistēma, kuru tuvākajā nākotnē plāno pilnībā ieviest visos līmeņos, ir svarīgs un efektīvs internacionalizācijas instruments. Sevišķa uzmanība jāpievērš Universitātes kopmītņu, ēdnīcu un kafejnīcu uzlabošanai. Ļoti svarīgi uzlabot izvietošanas iespējas Latvijas Universitātes ārzemju partneriem. Sliktas izvietošanas iespējas varētu būt šķērslis Universitātes dalībai SOCRATES programmā, kurā tā piedalīsies no 1999. gada.

IV Starptautiskās sadarbības koordinēšana Latvijā

Nevienai iestādei Latvijā nav skaidri uzticēts sniegt palīdzību un vērtēt starptautisko sadarbību izglītībā. Tā kā Latvijas nacionālās apmaiņas aģentūras izglītības jomā nav (tādas kā CIMO, DAAD, Zviedru institūts u.c.), un visas starptautiskās aktivitātes, programmas un citus svarīgus pasākumus izglītībā koordinē dažādi Izglītības un zinātnes ministrijas departamenti, pastāv liela nepieciešamība apmainīties ar informāciju un pieredzi starp Latvijas valsts augstskolu Ārzemju daļu kolēģiem. Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes Ārējo sakaru daļas vadītājas A. Gržibovska un M. Sniķere izvirzīja iniciatīvu rīkot semināru "Starptautiskā izglītība Latvijā". Šis seminārs notiek divreiz gadā un palīdz kolēģiem iegūt plašu informāciju par visiem svarīgajiem starptautiskajiem aspektiem izglītībā un sekmē starpaugstskolu sadarbību internacionalizācijas jomā Latvijā. Ar šo semināru mēs cenšamies stimulēt Latvijas Nacionālās apmaiņas aģentūras izglītības jomā dibināšanu.

V Starptautiskās sadarbības koordinēšana LU
Latvijas Universitātes Ārējo sakaru daļa veic starptautiskās sadarbības profesionālo koordinēšanu, kas ietver sevī atbildību par starptautisko aktivitāšu plānošanu un realizēšanu divpusējo līgumu ietvaros, citu starptautisko pasākumu organizēšanu, kā arī Universitātes administrācijas, mācībspēku un studentu informēšanu par jaunumiem starptautiskajā izglītībā un Universitātes starptautisko studiju programmu reklāmu. ĀSD piedāvā ārzemju studentiem dažādus pakalpojumus, piemēram, izvietošanas nodrošināšanu, apmācības nodrošināšanu fakultātēs, orientēšanas programmu organizēšanu, vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju noformēšanu vai pagarināšanu, stipendiju izmaksāšanas koordinēšanu, konsultāciju sniegšanu sadzīves jautājumos, latviešu valodas apmācības organizēšanu apmaiņas studentiem pēc viņu vēlmes. Ir plānots pieaicināt Universitātes Studentu padomi iesaistīt ārzemju studentus atpūtas programmās un pasākumos. ĀSD konsultē arī LU studentus par iespējām studēt ārzemēs, šo studiju finansēšanas avotiem un pēc nepieciešamības rīko pieteikumu konkursus uz piedāvātām stipendijām. LU studentiem ir ieplānots organizēt seminārus pirms aizbraukšanas uz ārzemēm un pēc atgriešanās Latvijā. Pašreiz tas notiek nesistemātiski. ĀSD darbinieki piedalās dažādu starptautisko konferenču un semināru orgkomiteju darbā, kuri tiek rīkoti uz LU bāzes. ĀSD piedalās dažādos starptautiskos izglītības projektos un programmās un koordinē Universitātes līmenī TEMPUS programmu. Tā koordinēs arī jaunās ES programmas SOCRATES un LEONARDO. Ārējo sakaru daļa intensīvi strādās ar atbildīgajām personām par fakultāšu starptautiskiem sakariem, kuri koordinēs ES programmas un būs kontaktpersonas ārzemju studentiem, studiju kredītu atzīšanas speciālisti utt.

ĀSD kopā ar Informācijas daļu gatavo informatīvus materiālus par Latvijas Universitāti svešvalodās un turpinās savas aktivitātes sabiedrisko attiecību jomā.

Universitātes internacionalizācijas procesu nākotnē jāvērtē konsultatīvai padomei (5 - 6 starptautiski aktīvi Universitātes profesori), kuri vērtētu starptautiskās studiju programmas, piedalītos dažādos Universitātes starptautiskos pasākumos, kā arī konsultētu ĀSD starptautisko izglītības programmu koordinēšanā. Nākotnē jāpielieto arī pašnovērtēšanas metodes.

Universitāte akceptēs un veicinās savu darbinieku centienus, lai sekmētu internacionalizācijas procesu.