Latvijas Universitāte ir Latvijas vēsturiski nozīmīgākais izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kurā apvienots un tiek attīstīts Latvijas Republikas galvenais mācību un pētnieciskais potenciāls dabas, humanitāro un sociālo zinātņu jomās. LU nodrošina augstas kvalitātes studijas un mūsdienu līmenim atbilstošu zinātnisko pētniecību, balstoties uz augstākās izglītības un zinātnes vienotību. Latvijas Universitāte aktīvi piedalās valsts un sabiedrības aktuālu problēmu risināšanā.

Struktūra
LU savu struktūru veido, ņemot vērā mūsdienu Eiropas universitāšu darbības principus un uzdevumus, lai sekmētu LU iekļaušanos Eiropas Savienības augstākās izglītības un zinātnes mūsdienu organizatoriskajā sistēmā. LU regulāri pārskata un pilnveido savu struktūru, vadoties no prasībām pēc augstas izglītības kvalitātes, studiju un pētniecības vienotības.

LU reorganizē savu struktūru, veidojot plaša profila fakultātes kā "jumta" struktūras, kuras organizatoriski apvieno LU katedras un institūtus, tai skaitā arī juridiski patstāvīgos, kā galvenās fakultātes struktūrvienības atbilstošajās zinātnes nozarēs vai apakšnozarēs.

Šajā izpratnē LU institūtiem būtiski jāatšķiras no pašreizējā akadēmiskā institūta modeļa un jātuvinās Eiropas universitāšu institūtu struktūrai, kad šādā universitātes institūtā ir integrēta fakultātes akadēmisko struktūrvienību mācību procesa dominante ar pētnieciskiem institūtiem raksturīgo efektivitāti zinātniskā darbībā. Būtībā šāds LU institūts apvieno LU fakultātes struktūrvienību un zinātnisko institūtu labākās īpašības un nodrošina studiju un pētījumu vienotību.

Fakultāte ir patstāvīga LU pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās zinātnes nozarēs. Akadēmisko un profesionālo studiju programmu īstenošanu koordinē fakultātes Dome un dekāns. Fakultātes Domi ievēl, ievērojot fakultātē apvienoto LU institūtu un zinātņu apakšnozaru līdzsvarotu pārstāvību.

LU institūti un katedras patstāvīgi veic pētniecisko (programmas, projekti, līgumdarbi u. c.) un saimniecisko (projektēšana, ražošana, apmācība, dažādi pasūtījumi u. c.) darbību, bet pakļaujas fakultātes Domes lēmumiem attiecībā uz LU studiju programmu īstenošanu. Institūta profilam atbilstošais studiju darbs un ar to saistītā studentu pētnieciskā darbība tiek izvietota institūtā, šim nolūkam izveidojot institūtā mācību laboratorijas, auditorijas un nodrošinot studentu pētniecisko darbu institūta pamatlaboratorijās un bibliotēkās.

Pārejas periodā, kura ilgums ir atkarīgs no nozares pašreizējā stāvokļa un specifikas, atbalstāma fakultātes un atbilstošo institūtu neatkarīga pastāvēšana LU ar noteikumu, ka tiek īstenota institūta darbinieku līdzdalība studiju procesā fakultātē un fakultātes darbinieku - pētnieciskajā darbā institūtā, novēršot iespējamo paralēlismu abos akadēmiskās darbības veidos. Institūta darbinieki, kuri piedalās fakultātes studiju darbā, ir pilntiesīgi fakultātes locekļi (ar to vai citu slodzes daļu) ar tiesībām vēlēt un tikt ievēlētiem fakultātes Domē. Fakultātes darbinieki, kuri veic aktīvu pētniecisku vai citu darbību saistībā ar institūta profilu un aktivitātēm, ir pilntiesīgi šī institūta locekļi (ar to vai citu slodzes daļu) ar tiesībām vēlēt un tikt ievēlētiem institūta Domē.

Fakultāšu, kurās pārstāvētas vairākas zinātnes nozares, sastāvā tiek izveidotas nodaļas, lai koordinētu akadēmisko darbību starp fakultātes struktūrvienībām kādā no fakultātē pārstāvētām zinātnes nozarēm. Fakultātes sastāvā var izveidot centrus, katedras, profesoru grupas un laboratorijas. Vienlaikus jānovērš akadēmiskās darbības dublēšanās vienas vai vairāku fakultāšu institūtu un citu struktūrvienību starpā. Katram LU institūtam, katedrai un fakultātei kopumā ir regulāri jāsaņem neatkarīgs (t. sk. arī starptautisks) akadēmiskās un profesionālās darbības vērtējums (akreditācija).

Institūti ar juridiskas personas statusu darbojas saskaņā ar LU Satversmi, saviem Statūtiem un atbilstoši ar LU noslēgtiem līgumiem. Katrs LU institūts ar juridiskas personas statusu ir asociēts ar kādu no fakultātēm un attiecībā uz jautājumiem, kas skar studiju programmu realizāciju, ievēro fakultātes Domes lēmumus un šai ziņā funkcionāli to var uzskatīt par fakultātes struktūrvienību. Fakultātes Domē pēc LU Satversmes un Senāta noteiktām pārstāvniecības normām ir visu fakultātē apvienoto akadēmisko, tai skaitā juridiski patstāvīgo struktūrvienību pārstāvji.

Lai pārskatītu esošo LU struktūru, zinātnisko potenciālu, studiju un pētniecības galvenos virzienus, atsevišķu zinātnes nozaru īpatsvaru un vēlamās proporcijas LU, kā arī iespējas integrēt LU sastāvā atsevišķas ārpusuniversitātes akadēmiskas iestādes, katrā LU pārstāvētajā zinātnes nozarē izveidojama Nozares izvērtēšanas komisija. Komisijas sastāvā ar LU Senāta lēmumu jāiesaista kvalificētākie un kompetentākie šīs nozares pārstāvji, tai skaitā arī LU nestrādājošie speciālisti. Komisijas vērtējumu un ierosinājumus izskata LU Senātā, pieņemot attiecīgu lēmumu un nepieciešamās rīcības plānu.

Atbalstāma ir LU koledžu dibināšana vidēji ilga laika profesionālām studijām.

Personāls

Katras LU fakultātes pamatpersonāls ir pēc LU Satversmes ievēlētie šīs fakultātes profesori, asociētie profesori, docenti, lektori, asistenti, vadošie pētnieki un pētnieki, kas spēj nodrošināt fakultātei atbilstošo zinātnes nozaru pārstāvību LU. Fakultātes pamatpersonālam jābūt visās galvenajās fakultātē pārstāvētajās zinātņu nozarēs un apakšnozarēs. Vadot un veicot zinātniskos pētījumus un studijas savā specialitātē, viņi atbild par studiju kvalitāti un pētījumu līmeni LU. Pārējais akadēmiskais un vispārējais personāls, kas piedalās studiju programmu īstenošanā, pētnieciskajā un citā darbā, ir attiecīgo institūtu un katedru darbinieki. Saskaņā ar LU Satversmi, visu LU struktūrvienību, arī juridiski patstāvīgo institūtu darbinieki, kuri ievēlēti amatos vai pieņemti pastāvīgā darbā atbilstoši LU Satversmei, ir LU personāls. Viņu pienākumi un tiesības izriet no LU Satversmes, atbilstošās fakultātes Nolikuma un institūta Statūtiem. Viss LU akadēmiskais personāls no jebkuras LU akadēmiskās struktūrvienības (t. sk. ar juridiskas personas statusu) ir vienādi tiesīgs piedalīties attiecīgās fakultātes Domes apstiprināto studiju programmu realizācijā un LU pētnieciskajos projektos atbilstoši savai kvalifikācijai un specialitātei.

Ievēlēšana akadēmiskajā amatā apliecina personas akadēmiskās kvalifikācijas un profesionālās meistarības atbilstību dotās zinātņu nozares prasībām kā studiju, tā pētnieciskajā darbā LU. Ar ievēlēto personu LU rektors vai juridiski patstāvīga LU institūta direktors slēdz darba līgumu ar tādu darba samaksu, kas atbilst personas līdzdalībai LU studiju programmu un pētniecisko projektu īstenošanā.

Ievēlēšana profesora un asociētā profesora amatos noteiktā specialitātē notiek uz atklāta konkursa pamata, par galveno kritēriju ņemot pretendenta izveidotās zinātniskās skolas, sasniegto rezultātu un esošā pētnieciskā potenciāla esamību un atbilstību mūsdienu zinātnes prasībām. Pamatpersonāla darba samaksai jāietilpst LU budžeta bāzes finansējuma tāmē, pārējā akadēmiskā un vispārējā personāla darba samaksai jāveido daļa no LU studiju programmu finansējuma tāmes. LU jāizstrādā reāli funkcionējoša akadēmiskā personāla aprites un nomaiņas sistēma, kas veicinātu kvalificētāko darbinieku paturēšanu LU, nodrošinot viņiem atbilstošu atalgojumu, bet vienlaikus stimulētu gados jaunu speciālistu ievēlēšanu akadēmiskajos amatos. LU struktūrvienībās jāveic akadēmiskā personāla aprites un nomaiņas pašnovērtēšana un attiecīgo pasākumu izstrāde. LU vadībai un Senātam jāizstrādā kadru nomaiņas mehānisms un perspektīvie plāni. Studējošo aptauja par akadēmiskā personāla aprites un profesionālās atbilstības jautājumiem varētu sniegt vērtīgu informāciju.

LU no ārpusbudžeta līdzekļiem jāizveido Akadēmiskā atbalsta fonds, kas izmantojams emeritēto un pensionēto LU profesoru, asociēto profesoru un docentu atbalstam, viņiem pārtraucot darbu vēlētos akadēmiskos un administratīvos amatos LU. Šāda fonda izveidošanas un izmantošanas principi jāizstrādā LU vadībai un attiecīgais nolikums jāapstiprina Senātā.

Studijas un pētniecība

Akadēmiskām un profesionālām studijām LU teritoriāli un funkcionāli jābūt saistītām ar zinātnisko darbību, ko nodrošina institūtu un nodaļu sistēma kā LU akadēmiskās struktūras pamatelements. LU institūti iekļaujas bakalaura, maģistra un profesionālā līmeņa studijās, kā arī doktorantūras studijās, nodrošinot tām atbilstošu materiāli tehnisko līmeni un akadēmiskā personāla kvalifikāciju.

Katrai studiju programmai ir savs programmas budžets, un to saskaņā ar programmas padomes apstiprinātu tāmi pārrauga atbilstošā fakultāte vai patstāvīgs LU institūts. Studiju programmas padomes un tās direktora pilnvaras, kā arī to attiecības ar fakultāti vai patstāvīgo LU institūtu nosaka Senāta apstiprināts nolikums par studiju programmu. Saskaņā ar Studiju programmas padomes lēmumiem, programmas mērķiem piešķirto finansu līdzekļu izlietošanu pārvalda Studiju programmas direktors. Studiju programmas budžets ietver akadēmiskā un palīgpersonāla algu fondu un programmas nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus (iekārtas, materiāli u. c.).

LU tiek izveidota Studiju padome kā visu studiju programmu direktoru pārstāvības institūcija. Tās galvenais uzdevums ir programmu direktoru darba koordinācija un studiju programmu sadarbības organizēšana starpfakultāšu līmenī. Studiju padomes kompetenci nosaka LU Senāta apstiprināts nolikums.

Zinātniskā pētniecība ir obligāta prasība visām LU akadēmiskām struktūrvienībām un katram akadēmiskā personāla loceklim, tā notiek galvenokārt pētniecisko programmu un projektu ietvaros uz grantu, līgumu un kontraktu pamata ar ārpusuniversitātes institūcijām. Arī LU var izvirzīt pētnieciskus projektus vai mērķuzdevumus, kuri tiek finansēti no LU budžeta līdzekļiem.

Apzinoties nepieciešamību krasi celt LU zinātnisko potenciālu un iespējami īsākā laika periodā atjaunināt akadēmisko personālu, vislielākā uzmanība jāveltī LU doktorantūrai un jauno doktoru iesaistīšanai darbā LU.

Finanses

Studiju izmaksas dažādās zinātnes nozarēs un studiju līmeņos (bakalaura, maģistra, doktora) diezgan ievērojami atšķiras. Tādēļ, ņemot vērā pasaules pieredzi un reālās iespējas, jāizstrādā finansiāli pamatots LU nolikums par diferencētām studiju izmaksām un pakāpeniski tas jārealizē LU praksē. Jāņem vērā arī objektīvās atšķirības studējošo skaita ziņā uz vienu mācībspēku šajās programmās.

Jāapzinās, ka būtiska akadēmiskā personāla atjaunināšana un profesionālās kvalifikācijas celšana iespējama vienīgi krasi paaugstinot visa personāla algas. Tādēļ nekavējoši jāuzsāk konkrētas rīcības programmas izstrāde, racionālāk izmantojot valsts budžeta līdzekļus un mobilizējot ārpusbudžeta ienākumus no LU saimnieciskās darbības, telpu īres un citiem avotiem.

Jāizvērtē iespējas un nepieciešamība LU patstāvīgajām struktūrvienībām pāriet uz pilnīgu vai ierobežotu finansiālu patstāvību, iegūstot pilnas tiesības un atbildību rīkoties ar izdalītajiem LU budžeta līdzekļiem. Patstāvība saimnieciskajos un infrastruktūras uzturēšanas jautājumos varētu novest pie finansu līdzekļu ekonomijas un racionālākas to izlietošanas, arī pie centralizētā LU administratīvā un saimnieciskā personāla samazināšanas. Šis jautājums rūpīgi apspriežams un izvērtējams kā LU struktūrvienībās, tā arī LU vadībā.

Patstāvīgās akadēmiskās LU struktūrvienības finansu līdzekļi veidojas kā daļa no LU valsts budžeta izglītībai, kā arī no struktūrvienības iegūtā finansējuma par ārpusuniversitātes pētnieciskajiem projektiem, programmām, līgumdarbiem un no uzņēmējdarbības.

Patstāvīgas akadēmiskās LU struktūrvienības (fakultātes un institūta) finansējums LU budžetā sastāv no:
1) studiju programmu finansējuma, kas ietver studiju programmās iesaistītā akadēmiskā un vispārējā personāla algu fondu un līdzekļus studiju programmu realizēšanai (iekārtas, materiāli u. c.);
2) mērķfinansējuma pētnieciskai darbībai, pakalpojumiem un citu noteiktu uzdevumu veikšanai;
3) bāzes finansējuma, kas ietver pamatpersonāla (minimālā akadēmiskā personāla) algu fondu un pilnīgi vai daļēji sedz infrastruktūras izdevumus, ieskaitot administrācijas un apkalpes dienestu darbību.

Juridiski patstāvīgas LU fakultātes un institūti saņem atbilstošu finansējumu kā ieskaitījumu struktūrvienības kontā, bet patstāvīgas LU struktūrvienības bez juridiskas personas statusa - attiecīgos LU subkontos.

Augstākās izglītības un zinātnes integrācija LU

Augstākās izglītības un zinātnes integrācijas uzdevums ir celt studiju kvalitāti, plaši iesaistot zinātniekus studējošo apmācībā, veicināt akadēmiskā personāla apriti un jaunatnes iekļaušanos pētniecībā. Tādējādi tiek veidota nedalāma izglītības un pētniecības sistēma LU un būtiski palielinās zinātnisko pētījumu īpatsvars LU.

Integrācija notiek pakāpeniski un pa zinātņu nozarēm. Ņemot vērā vēsturiski izveidojušos situāciju, integrācija var iet dažādus ceļus un var būt ar dažādu dziļuma pakāpi. Taču tai jānodrošina līdzsvarota visa akadēmiskā personāla līdzdalība kā studiju, tā pētnieciskajā darbā. Līdz ar institūtu akadēmiskā personāla pakāpenisku iesaistīšanos studiju darbā, pārējā LU akadēmiskā personāla studiju slodzei jāsamazinās, nodrošinot viņiem iespēju nodoties aktīvai zinātniskai darbībai.

Integrācija nevar tikt realizēta bez papildfinansējuma. Tādēļ integrācijai ir nepieciešams speciāli izdalīts mērķfinansējums no Izglītības un zinātnes ministrijas kontrolētā valsts budžeta līdzekļiem, kurš saskaņā ar trīspusēju integrācijas līgumu (IZM - LU - institūts) tiek piešķirts LU. Šos līdzekļus drīkst izmantot tikai, pirmkārt, jaunu akadēmisko štata vietu radīšanai, uz kurām atklāta konkursa kārtībā var pretendēt LU akadēmiskais personāls; otrkārt, institūtā realizējamo LU studiju programmu nodrošināšanai. Integrācijas mērķfinansējums, kas paredzēts noteiktam laika posmam, pie sekmīga uzdevumu veikuma tiek turpmāk pievienots LU bāzes finansējumam, lai nodrošinātu sasniegtā rezultāta saglabāšanu un attīstību.

Integrācijas līgumā un citos reglamentējošos dokumentos tiek fiksēts, kādas studiju programmas vai to daļas (lekciju kursi, laboratorijas darbi, studentu pētnieciskais darbs u. tml.) tiek realizētas institūtā un kādi institūta resursi (telpas, laboratorijas, iekārtas, materiāli u. c.) šim mērķim tiek izdalīti. No otras puses, tiek noteikts finansējuma apjoms un izdevumu tāme. Tiek paredzētas arī citas sadarbības formas, tādas kā institūta telpu un iekārtu izmantošana fakultātes personāla pētnieciskai darbībai, darbs pie kopīgiem projektiem u. c.